bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nodokļu reformas rezultātā budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, tāpēc Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai, pirmdien, 17.februārī,  preses konferencē sacīja FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. 

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmāk, pēc FDP ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.

Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā – sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām, atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus, kā arī nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.

FDP secinājusi, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33–35% no IKP.

Vidējā termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kas 2018.gadā bija 40,3% pret IKP.

Tiesa, lai nepasliktinātu nodokļu klimatu un konkurētspēju, Latvijai nav jācenšas sasniegt šos 40%, piebilda Šteinbuka.

Patlaban nodokļu slogs Latvijā ir 31,4% no IKP pēc Eurostat datiem, bet pēc Finanšu ministrijas novērtējuma tas ir ap 28–29%, informēja Šteinbuka.

Tāpat FDP ierosina, veidojot nodokļu sistēmu, to koordinēt ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos nodokļu arbitrāžas iespējas.

Šteinbuka norādīja, ka FDP ieskatā būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādējādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku.

Tāpat FDP uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas.

FDP arī iesaka turpināt pasākumus mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu sociālo aizsardzību darbiniekiem.

Šteinbuka stāstīja, ka FDP pētījumā par 2018.gadā veikto nodokļu reformu ir secināts, ka reformai bijuši pozitīvi aspekti – nemainīgas nodokļu likmes pēdējos trīs gados, vienādotas nodokļu likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam, samazinājusies nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu peļņa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa ir samazinājusies līdz 10% no IKP.

Lasiet arī:Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī bijusi vājāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Tomēr reformai ir arī negatīvi aspekti – nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies, nodokļu plaisa zemākajām algām joprojām ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā (nodokļu plaisas rādītājs zemo algu saņēmējiem Latvijā 2019.gadā bija 39,7%, bet Lietuvā un Igaunijā tas bija 34,5%), nav piepildījušās cerības par straujāku ekonomisko izaugsmi, joprojām ir augsta ēnu ekonomikas daļa – ap 20%.

Šteinburga arī norādīja, ka Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu.

Viņa gan akcentēja, ka Latvijas nodokļu reforma pozitīvi novērtēta prestižajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu nodokļu sistēmu salīdzinošajā pētījumā, Latvijas nodokļu sistēmu ierindojot augstajā 3.vietā.


Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!