bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Muzeji – mūsdienīga versija par skolotāja palīgu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos aizvadītā Zinātnieku nakts diskusija un ikgadējās Skolotāju dienas tuvošanās rosina pārdomas par muzeju iespējām pilnvērtīgi piedalīties vispārējās izglītības reformas īstenošanā. Muzejiem ir pa spēkam panākt izmaiņas izglītības sistēmā un sabiedrības domāšanā, palīdzot saprast, ka izglītības kontekstā muzeju apmeklējums ir nevis mērķis, bet efektīvs līdzeklis izglītības mērķu sasniegšanai. Šis ir liels neizmantots potenciāls, jo izpratne par muzeju izglītību gan pašu muzeju darbinieku, gan vispārizglītojošo skolu pedagogu uztverē nereti aprobežojas ar ekskursiju muzejā, kas lielākoties ir atrauta no skolu mācību vielas vai nepietiekami pielāgota tai, stāsta Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Dace Zariņa.

Viņa turpina: «Muzejpedagoģijas celmlauzis Latvijā ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, kas pirmās izglītības programmas izveidoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mūsdienās muzejpedagoģija ir pašsaprotams muzeju darbības aspekts, kas brīvas formas nodarbībās neierastā vidē mudina skolēnus kļūt atvērtākiem, ieinteresētākiem, radošākiem. Ideālā gadījumā daļa muzejpedagoģijas nodarbību tiek pielāgotas skolu programmām, lai nodrošinātu kvalitatīvu papildinājumu mācību vielai. Tomēr pašos muzejos trūkst vienprātības par to, kādai jābūt lietpratībā balstītai izglītībai un kā sagatavot labu piedāvājumu, uz kuru mūs aicina valsts simtgades iniciatīva Latvijas skolas soma

«Muzeju izglītība nemitīgi meklē un iegūst jaunas formas – ekskursija muzejā, stunda muzejā, radošās darbnīcas, tematiskās lekcijas un domnīcas. Katrs muzejs izvēlas savai auditorijai piemērotāko un saviem resursiem atbilstošāko. Apstākļos, kad nav vienotu vadlīniju, kā šādas izglītības programmas izstrādāt, ir svarīgi nepieļaut, ka plašais piedāvājums kļūtu par amorfu masu, kur procesi notiek pašplūsmā, un saglabāt noteiktu veidolu un spēcīgu struktūru. Pašsaprotams ceļš, kā pie šādas struktūras nonākt, ir sadarbība dažādos līmeņos, integrējot muzeju piedāvājumu vispārējā izglītībā. Iniciatīva Latvijas skolas soma ir lielisks veids, kā šo procesu veicināt, lai no atsevišķu skolotāju iniciatīvas tas kļūtu par nacionāla mēroga pašsaprotamu nepieciešamību. Kā muzejiem uzrunāt skolas un salāgot skolu pieprasījumu ar muzeju piedāvājumu? Kā piedāvāt notikumu, kas būtu aktuāls 240 tūkstošiem Latvijas skolēnu? Kā jēdzīgi tuvināties vispārējās izglītības programmām? Kā savienot Latvijas skolas somu ar projektu Skola 2030? Šie ir jautājumi, kas būtu risināmi nozaru sadarbībā – Kultūras ministrijai ar Izglītības un zinātnes ministriju, muzejiem – ar skolām,» pauž Zariņa.

Viņa atgādina, ka Imanta Ziedoņa muzejs septembrī aicināja vidusskolēnus ar Latvijas skolas somas finansējumu ieplānot klases stundu muzejā Murjāņos. Klases stundas mērķis nebija apstrādāt konkrētu mācību vielu, bet gan saliedēt klasi, rosināt jaunradi, pastarpināti stāstot par Imantu Ziedoni un cerot, ka jaunieši dosies mājās ar vēlmi uzzināt vairāk par Meistara daiļradi. «Pirms un pēc šīm nodarbībām aptaujājām jauniešus, lūdzot ar trāpīgiem atslēgas vārdiem raksturot, ar ko viņiem vispār saistās muzejs. Aptaujā piedalījās 19 klases. Ja pirms muzeja apmeklējuma vispopulārākais skolēnu nosauktais atslēgas vārds, raksturojot muzejus kopumā, bija «vēsture», kam pirmajā pieciniekā sekoja «garlaicīgi», «zināšanas», «kaut kas vecs», «gids», tad pēc klases stundas mūsu muzejā pirmajā vietā izvirzījās vārds «interesanti», kam sekoja «jautri», «vēsture», «brīvība», «mājīgums»,» par skolēnu asociācijām ar muzeju stāsta Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja.

«Protams, vēsturiskās pieredzes kopšana ir viens no muzeju galvenajiem uzdevumiem, taču šīs jauniešu atbildes uzrāda divas tendences: pirmkārt, sabiedrībā, sevišķi jaunākajā paaudzē, joprojām valda novecojuši stereotipi par muzejiem; otrkārt, tos ir iespējams viegli mainīt, bet acīmredzot šo savu potenciālu daudzi muzeji ikdienā neizmanto. Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos ir stāsts gan par pieredzi, par sajūtām un impulsiem, gan arī par hronoloģisku laika līniju un arhīvu materiāliem. Mēs vēlamies piedāvāt kvalitatīvus un jēgpilnus, lietpratībā un pieredzē balstītus produktus, tāpēc esam gandarīti, ka šis septembra projekts izrādījies veiksmīgs – un jāpiebilst, ka to veidojām, konsultējoties ar skolotājiem par to, kas viņiem būtu nepieciešams darbā ar skolēniem,» uz paveikto atskatās Zariņa.

Viņa skaidro, ka lietpratībā un pieredzē balstīta izglītība ir tas, ko jau piedāvā skolas, arī atsevišķi muzeji aktīvi darbojas šajā virzienā, bet ne visi ir apguvuši jauno domāšanu, un liela daļa turpina strādāt pēc ērti iestrādātiem šabloniem. «Vai mēs ikdienā pietiekami pārdomājam, ar ko atšķiras stunda muzejā, kas palīdz attīstīt lietpratību, no mācību ekskursijas vai muzeja izglītības programmas? Tāpat muzeju ikdienas darbā trūkst vienotu kvalitātes kritēriju un kontroles sistēmu, mēs paļaujamies vienīgi uz tiem, kas šo produktu lieto. Skolotāji, kuri gadiem ir izmantojuši muzejus kā palīglīdzekli mācībām, to arī turpinās darīt, bet mums jāmaina sava domāšana, lai uzrunātu tos skolotājus, kuri neuztver muzeju piedāvājumu kā reālu palīgu mācību satura apguvē.»

Ziedoņa muzeja vadītāja: «Ir liela atšķirība, vai skolēni dodas uz muzeju kā uz izklaidi, kur brauciena mērķis ir pats muzejs, vai uz muzeju kā uz mācību stundu, apzinoties, ka muzejs un tā piedāvātā programma ir līdzeklis, kā sasniegt galveno mērķi – apgūt mācību vielu, paplašināt zināšanas ārpus skolu programmas robežām, rosināt tālāku patstāvīgu mācību procesu. Tāpēc muzeju piedāvājums Latvijas skolas somai būtu jāveido tā, lai skolotājam šķistu pašsaprotami plānot mācību stundu muzejā ar pārliecību, ka muzeja piedāvājums ir integrēts vispārējā izglītības programmā, un lai pedagogam pašam nebūtu jāveltī stundām laika, mēģinot piemeklēt kaut ko savai mācību programmai atbilstošu.»

«Protams, veiksmīga stunda muzejā ir arī pedagoga atbildība. Tas, cik veiksmīga būs skolēnu sagatavošana muzeja apmeklējumam un kā skolotājs palīdzēs skolēniem sasaistīt muzejā gūto pieredzi ar mācību grāmatas vielu, lielā mērā noteiks, vai muzeja stunda būs attaisnojusi uz sevi liktās cerības. Tāpēc ideāls sadarbības modelis būtu regulāras muzeju tikšanās ar skolām, pārrunājot skolotāju vajadzības un sagatavojot viņus muzeja piedāvājumam, kopā meklējot jaunas formas, kā plānoto izglītības saturu papildināt ar pievienoto vērtību. Rodot muzeju individuālam piedāvājumam noteiktu struktūru, vienojoties par kvalitātes kritērijiem un gatavojot Latvijas skolas somas piedāvājumu saskaņā ar Skola2030 uzstādījumiem, muzeji var rādīt izcilu piemēru, kā panākt pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā. 21.gadsimta lietpratība sapludina nozares, māca izmantot zināšanas un prasmes netradicionālās situācijās, un tas sasniedzams, kultūrai kļūstot par līdzvērtīgu vispārējās izglītības nozares partneri,» noslēdz Zariņa.


Pievienot komentāru

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Jaunākie komentāri