bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Muzeji – mūsdienīga versija par skolotāja palīgu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos aizvadītā Zinātnieku nakts diskusija un ikgadējās Skolotāju dienas tuvošanās rosina pārdomas par muzeju iespējām pilnvērtīgi piedalīties vispārējās izglītības reformas īstenošanā. Muzejiem ir pa spēkam panākt izmaiņas izglītības sistēmā un sabiedrības domāšanā, palīdzot saprast, ka izglītības kontekstā muzeju apmeklējums ir nevis mērķis, bet efektīvs līdzeklis izglītības mērķu sasniegšanai. Šis ir liels neizmantots potenciāls, jo izpratne par muzeju izglītību gan pašu muzeju darbinieku, gan vispārizglītojošo skolu pedagogu uztverē nereti aprobežojas ar ekskursiju muzejā, kas lielākoties ir atrauta no skolu mācību vielas vai nepietiekami pielāgota tai, stāsta Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Dace Zariņa.

Viņa turpina: «Muzejpedagoģijas celmlauzis Latvijā ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, kas pirmās izglītības programmas izveidoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mūsdienās muzejpedagoģija ir pašsaprotams muzeju darbības aspekts, kas brīvas formas nodarbībās neierastā vidē mudina skolēnus kļūt atvērtākiem, ieinteresētākiem, radošākiem. Ideālā gadījumā daļa muzejpedagoģijas nodarbību tiek pielāgotas skolu programmām, lai nodrošinātu kvalitatīvu papildinājumu mācību vielai. Tomēr pašos muzejos trūkst vienprātības par to, kādai jābūt lietpratībā balstītai izglītībai un kā sagatavot labu piedāvājumu, uz kuru mūs aicina valsts simtgades iniciatīva Latvijas skolas soma

«Muzeju izglītība nemitīgi meklē un iegūst jaunas formas – ekskursija muzejā, stunda muzejā, radošās darbnīcas, tematiskās lekcijas un domnīcas. Katrs muzejs izvēlas savai auditorijai piemērotāko un saviem resursiem atbilstošāko. Apstākļos, kad nav vienotu vadlīniju, kā šādas izglītības programmas izstrādāt, ir svarīgi nepieļaut, ka plašais piedāvājums kļūtu par amorfu masu, kur procesi notiek pašplūsmā, un saglabāt noteiktu veidolu un spēcīgu struktūru. Pašsaprotams ceļš, kā pie šādas struktūras nonākt, ir sadarbība dažādos līmeņos, integrējot muzeju piedāvājumu vispārējā izglītībā. Iniciatīva Latvijas skolas soma ir lielisks veids, kā šo procesu veicināt, lai no atsevišķu skolotāju iniciatīvas tas kļūtu par nacionāla mēroga pašsaprotamu nepieciešamību. Kā muzejiem uzrunāt skolas un salāgot skolu pieprasījumu ar muzeju piedāvājumu? Kā piedāvāt notikumu, kas būtu aktuāls 240 tūkstošiem Latvijas skolēnu? Kā jēdzīgi tuvināties vispārējās izglītības programmām? Kā savienot Latvijas skolas somu ar projektu Skola 2030? Šie ir jautājumi, kas būtu risināmi nozaru sadarbībā – Kultūras ministrijai ar Izglītības un zinātnes ministriju, muzejiem – ar skolām,» pauž Zariņa.

Viņa atgādina, ka Imanta Ziedoņa muzejs septembrī aicināja vidusskolēnus ar Latvijas skolas somas finansējumu ieplānot klases stundu muzejā Murjāņos. Klases stundas mērķis nebija apstrādāt konkrētu mācību vielu, bet gan saliedēt klasi, rosināt jaunradi, pastarpināti stāstot par Imantu Ziedoni un cerot, ka jaunieši dosies mājās ar vēlmi uzzināt vairāk par Meistara daiļradi. «Pirms un pēc šīm nodarbībām aptaujājām jauniešus, lūdzot ar trāpīgiem atslēgas vārdiem raksturot, ar ko viņiem vispār saistās muzejs. Aptaujā piedalījās 19 klases. Ja pirms muzeja apmeklējuma vispopulārākais skolēnu nosauktais atslēgas vārds, raksturojot muzejus kopumā, bija «vēsture», kam pirmajā pieciniekā sekoja «garlaicīgi», «zināšanas», «kaut kas vecs», «gids», tad pēc klases stundas mūsu muzejā pirmajā vietā izvirzījās vārds «interesanti», kam sekoja «jautri», «vēsture», «brīvība», «mājīgums»,» par skolēnu asociācijām ar muzeju stāsta Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja.

«Protams, vēsturiskās pieredzes kopšana ir viens no muzeju galvenajiem uzdevumiem, taču šīs jauniešu atbildes uzrāda divas tendences: pirmkārt, sabiedrībā, sevišķi jaunākajā paaudzē, joprojām valda novecojuši stereotipi par muzejiem; otrkārt, tos ir iespējams viegli mainīt, bet acīmredzot šo savu potenciālu daudzi muzeji ikdienā neizmanto. Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos ir stāsts gan par pieredzi, par sajūtām un impulsiem, gan arī par hronoloģisku laika līniju un arhīvu materiāliem. Mēs vēlamies piedāvāt kvalitatīvus un jēgpilnus, lietpratībā un pieredzē balstītus produktus, tāpēc esam gandarīti, ka šis septembra projekts izrādījies veiksmīgs – un jāpiebilst, ka to veidojām, konsultējoties ar skolotājiem par to, kas viņiem būtu nepieciešams darbā ar skolēniem,» uz paveikto atskatās Zariņa.

Viņa skaidro, ka lietpratībā un pieredzē balstīta izglītība ir tas, ko jau piedāvā skolas, arī atsevišķi muzeji aktīvi darbojas šajā virzienā, bet ne visi ir apguvuši jauno domāšanu, un liela daļa turpina strādāt pēc ērti iestrādātiem šabloniem. «Vai mēs ikdienā pietiekami pārdomājam, ar ko atšķiras stunda muzejā, kas palīdz attīstīt lietpratību, no mācību ekskursijas vai muzeja izglītības programmas? Tāpat muzeju ikdienas darbā trūkst vienotu kvalitātes kritēriju un kontroles sistēmu, mēs paļaujamies vienīgi uz tiem, kas šo produktu lieto. Skolotāji, kuri gadiem ir izmantojuši muzejus kā palīglīdzekli mācībām, to arī turpinās darīt, bet mums jāmaina sava domāšana, lai uzrunātu tos skolotājus, kuri neuztver muzeju piedāvājumu kā reālu palīgu mācību satura apguvē.»

Ziedoņa muzeja vadītāja: «Ir liela atšķirība, vai skolēni dodas uz muzeju kā uz izklaidi, kur brauciena mērķis ir pats muzejs, vai uz muzeju kā uz mācību stundu, apzinoties, ka muzejs un tā piedāvātā programma ir līdzeklis, kā sasniegt galveno mērķi – apgūt mācību vielu, paplašināt zināšanas ārpus skolu programmas robežām, rosināt tālāku patstāvīgu mācību procesu. Tāpēc muzeju piedāvājums Latvijas skolas somai būtu jāveido tā, lai skolotājam šķistu pašsaprotami plānot mācību stundu muzejā ar pārliecību, ka muzeja piedāvājums ir integrēts vispārējā izglītības programmā, un lai pedagogam pašam nebūtu jāveltī stundām laika, mēģinot piemeklēt kaut ko savai mācību programmai atbilstošu.»

«Protams, veiksmīga stunda muzejā ir arī pedagoga atbildība. Tas, cik veiksmīga būs skolēnu sagatavošana muzeja apmeklējumam un kā skolotājs palīdzēs skolēniem sasaistīt muzejā gūto pieredzi ar mācību grāmatas vielu, lielā mērā noteiks, vai muzeja stunda būs attaisnojusi uz sevi liktās cerības. Tāpēc ideāls sadarbības modelis būtu regulāras muzeju tikšanās ar skolām, pārrunājot skolotāju vajadzības un sagatavojot viņus muzeja piedāvājumam, kopā meklējot jaunas formas, kā plānoto izglītības saturu papildināt ar pievienoto vērtību. Rodot muzeju individuālam piedāvājumam noteiktu struktūru, vienojoties par kvalitātes kritērijiem un gatavojot Latvijas skolas somas piedāvājumu saskaņā ar Skola2030 uzstādījumiem, muzeji var rādīt izcilu piemēru, kā panākt pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā. 21.gadsimta lietpratība sapludina nozares, māca izmantot zināšanas un prasmes netradicionālās situācijās, un tas sasniedzams, kultūrai kļūstot par līdzvērtīgu vispārējās izglītības nozares partneri,» noslēdz Zariņa.


Pievienot komentāru

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministrs: Latvijā nepieciešama jauna mājokļu politika

Latvijā ir nepieciešama jauna mājokļu politika, norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš stāsta, ka lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēts padomju laikos, tāpēc patlaban tiek aktualizēta virkne ar mājokļu politiku saistītu jautājumu, tostarp par māju slikto stāvokli, drūpošiem balkoniem utt.