bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LatviaLatvija

Mūžībā devusies māksliniece Džemma Skulme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Džemma Skulme, devusies mūžībā,

Māksliniece Džemma Skulme

Mūžībā aizgājusi gleznotāja, politiķe, ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītāja Džemma Lija Skulme (20.09.1925.– 09.11.2019.).

Džemma Skulme ir dzimusi, augusi un mākslas pamatus apguvusi ģimenē: tēvs – gleznotājs, scenogrāfs Oto Skulme (1887–1967), māte – tēlniece Marta Skulme (1890–1962). Topošā gleznotāja studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (tag. Vizuālas mākslas nodaļa, glezniecības apakšnozare), kuru absolvēja 1949.gadā ar diplomdarbu gleznu triptihu Dziesmu svētki (vad. O.Skulme). Studijas turpināja I.Repina mākslas institūtā (tag. I.Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, Krievija) un ieguva mākslas zinātņu kandidāta grādu ar gleznu Mūsu svētki (1957).

Džemma Skulme bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre no 1956.gada. Kopš 1960. gada bija LMS valdes locekle (1960–1982), valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977–1982), PSRS Mākslinieku savienības valdes locekle (1977–1991) un LMS valdes priekšsēdētāja (1982–1992). 

Džemma Skulme, būdama LMS vadītāja, veicināja un nodrošināja Latvijas un Baltijas mākslas un mākslinieku atpazīstamību bijušajā PSRS teritorijā, kā arī Eiropas valstu areālā. LMS viņas vadībā paplašināja Mākslas dienu programmas atpazīstamību un veicināja autordarbu iepirkuma programmu, papildinot kolekciju ar stilistiski daudzveidīgiem darbiem. Mākslas dienu pasākumi aptvēra visu Latvijas teritoriju; sabiedriskajās ēkās, mācību iestādēs, medicīnas iestādēs un citur tika eksponēti LMS biedru darbi, gūstot plašu sabiedrisko rezonansi. Džemma Skulme savā darbībā centās nodrošināt toleranci radošās stilistikas jautājumos, aktualizējot latviešu mākslas vērtību. 

LMS bija to radošo savienību skaitā, kas piedalījās Latvijas Tautas frontes dibināšanā. Džemmai Skulmei darbojoties kā LPSR Augstākās padomes un PSRS Augstākās padomes Tautas deputātei (1984–1990) un kā Latvijas Tautas frontes pārstāvei, kas ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā (1989–1991) bija liela loma Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā, jo ar savu harizmātisko personību, inteliģenci un diplomātijas spējām viņa pievērsa uzmanību Latvijā aktuālajiem politiskajiem jautājumiem un viņā ieklausījās.

Džemmai Skulmei ir liels nopelns LMS stiprināšanā, laikā, kad tika likvidēta PSRS Mākslinieku savienība, saglabājot mākslinieku darbnīcu ēkas un mākslas darbu kolekciju biedrības pārvaldībā.

Gleznotāja savā daiļradē bija izkopusi spilgtu, modernismā bāzētu, gleznošanas stilistiku ar emocionāli spēcīgu garīgo vēstījumu. Folkloras elementu strāvojums, sievišķīgā pārliecība, monumentalitāte, krāsu tonālais salikums raksturo mākslinieces darbus. Džemma Skulme strādājusi eļļas, akrila, akvareļa glezniecības tehnikās, veidojusi grāmatu ilustrācijas, plakātus un scenogrāfijas teātra izrādēm.

Džemma Skulme izstādēs piedalījās kopš 1949.gada. Regulāri bija piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Itālijā, ASV, Vācijā u.c., no kurām daudzas 20.gs. 70.–90.gados kā izstādes – salonus rīkoja bijušais PSRS uzņēmums Novoexport.

Autore sarīkojusi personālizstādes Latvijā, Austrijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Ukrainā.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija) u.c. muzejos, privātajās kolekcijās.

Džemma Skulmes radošā un sabiedriskā darbība tikusi augsti novērtēta ar apbalvojumiem: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (1995), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, PSRS Valsts prēmija (1984), LPSR Tautas māksliniece (1976), LMS atzinības raksti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle (1992), Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998), Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas, Dr. honoris causa grāds, AKA/LAA Autortiesību bezgalības balva 2017, biedrības Mākslas platforma, Purvīša balvas apbalvojums (2019).

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Džemmas Lijas Skulmes tuviniekiem un kolēģiem.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!