bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

NA un bankas lobē iespēju legalizēt trastus īpašumu slēpšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gaidis Bērziņš

Veidojot ik katru jaunu valdību, tās aizkulisēs aktīvi rosās dažādu interešu grupu lobiji, lai pārmaiņas politikā izmantotu savā labā. Nupat apstiprinātās valdības veidošana nebija izņēmums. Rakstot Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarāciju, Nacionālā apvienība vēlējās dokumentā iekļaut punktu, ka Latvijai nepieciešams likums, kas regulē trastu darbu.

Trasts – tas ir tāds juridisks veidojums, kam turīgi ļaudis uztic pārvaldīšanai savu mantu un īpašumus, ja kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas tos pārvaldīt paši. Iemesli, kāpēc to izmanto, var būt visdažādākie – nespēja pašam tikt galā ar visiem īpašumiem vai arī mēģinājumi paslēpt tos no vēlētājiem un nodokļu inspektoriem, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Finanšu un Tieslietu ministrijas uzskata, ka šī ideja būtu pavisam pretēja atklātībai un caurskatāmībai, ko biznesā vēlas ieviest Latvija un ko prasa dažādas starptautiskas institūcijas.

Vēlme Latvijā trasta institūciju legalizēt bijusi jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Ik pa laikam iecere parādījusies Finanšu ministrijas gaiteņos, bankas par to runājušas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Trastu dibināšana un uzturēšana Latvijā nav aizliegta, tomēr bankas gribējušas atsevišķu likumu, lai būtu skaidri spēles noteikumi, ko piedāvāt klientiem, kas būtu gatavi savus īpašumus slēpti turēt trastos Latvijā. Kad tapa Straujumas valdība, tās deklarācijā nepieciešamība leģitimizēt trastus parādījās vairākkārt. To apstiprina arī Straujuma.

Aktīvi trastus lobējis Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētās Gaidis Bērziņš, kurš apgalvo, ka pārstāv tikai savas un savas partijas intereses un ar bankām par trastiem nav konsultējies. Bērziņš skaidro, ka bez likuma Latvija nevar pasargāties no nekontrolētas netīrās naudas ieplūšanas Latvijā.

Banku interešu aizstāvji – Komercbanku asociācija – apgalvo, ka šīs valdības veidošanā nav bijuši ne tuvumā, tāpēc ar politiķiem par trastu institūciju nav runājuši. Valdības veidotāju lēmumu dzēst ideju no deklarācijas asociācija dēvē par tuvredzīgu.

«Vai mēs skatāmies, ka mums ir šodien sēta un nekas nav kustināms un mums ir neērti izdomāt veidu, kā mēs pa to sētu kustamies un pēc kādiem noteikumiem pa to sētu dzīvojamies. Vai tomēr mēs spējam paskatīties plašāk un padomāt, vai mums šobrīd nav kaut kas jāpārveido tā, lai kopējā mūsu vide būtu draudzīgāka tiem, kas pieraduši daudz globālāk skatīties uz tirdzniecības noteikumiem,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Par trastiem aktīvi iestājas bankas, kas apkalpo nerezidentus. Arī kādreizējā Aizkraukles banka, tagad ABLV. Viņi to dēvē par Latvijas zelta iespēju izmantot gudros prātus bankās, kas spēj apkalpot klientus, kuriem ir daudz plašāks vēriens nekā politiķiem Latvijā.

«Trasts aizstāv investora intereses. Protams, investora intereses ir saglabāt noslēpumu par sava aktīva atrašanās vietu. Bet šis likums regulē civiltiesiskas attiecības un gadījumā, ja ir kāds kriminālprocess, tad likums nekādā veidā nekavē efektīvu izmeklēšanu. Tāpat tisībsargājošām iestādēm ir tiesības iegūt jebkādu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama noziegumu atklāšanā,» skaidro AB.LV valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds.

Pat pēc vairākkārtējas uzstāšanas Gaidim Bērziņam atbalstu trastiem valdības deklarācijā panākt neizdevās, tomēr bankas sola spiedienu uz valdību turpināt. Šobrīd finanšu ministra paspārnē top «Finanšu sektora attīstības plāns 2014. – 2016.gadam». Ja bankām izdosies savu vēlmi ielobēt šajā dokumentā, politiķiem to būs jāņem vērā.

«Tā ir nodokļu optimizācijas shēma, kas pastāv daudzviet pasaulē, tāpēc Finanšu ministrijas pozīcija ir bijusi neatbalstoša šiem priekšlikumiem,» teic Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Populārākais trasta darījums Latvijā saistīts ar ekspremjera Andra Šķēles vārdu. Lai it kā izvairītos no interešu konflikta esot premjera amatā un vienlaikus saimniekojot Ave Lat Grupā, Šķēle nodeva tiesības pārraudzīt un darboties ar šo akciju sabiedrību ofšorkompānijai, pretī saņemot 29 miljonu dolāru vērtu vekseli. Ave Lat tolaik piederēja Rīgas piena kombināts, Balticovo, Latvijas balzams, Rīgas alus un Laima. Trastam uzticējies arī Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis. Viņš deklarējis, ka kopš 2009.gada 1,2 miljonus latu viņš nodevis trasta pārvaldījumā ārpus Latvijas Republikas. Plašāk šo darījumu domnieks nekomentē.

Trasti nav vienīgais jauninājums, ko vēlas bankas. Tās iesaka būtiski mainīt likumu, lai par valdes locekļiem uzņēmumos varētu kļūt citi uzņēmumi. Šobrīd valdes locekļu amatus var ieņemt tikai fiziskas personas, kuras par uzņēmumu darbu atbild arī likuma priekšā.

Bankas iecerējušas veidot īpašus uzņēmumus, kas pārņemtu no uzņēmējiem to biznesu pārvaldīšanu. Ja šo normu ieviesīs, par valdes lockli varēs kļūt jebkurā pasaules valstī dibināts uzņēmums. Arī tie, kas paslēpti ofšoros. Un tas būtiski samazinās biznesa caurskatāmību. Finanšu ministrija sola, ka nepieļaus šādas likumu izmaiņas.

«Katrā ziņā – jo sarežģītāks šis mehānisms un necaurspīdīgāks, iesaistot dažādas ofšoru kompānijas vai nerezientus, jo izmeklēšanas atklāšanas process ir garāks, laikietilpīgāks un sarežģītāks,» komentē Valsts ieņēmumu dienesta Ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.

102.000.102.6445


Pievienot komentāru

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.