Nacionālā arhīva darbībai paredzēts attīstīt un modernizēt astoņas ēkas, aptverot visus reģionus

Valdība 1.decembrī apstiprinājusi Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) ēku attīstības koncepciju, kas paredz sistemātisku tās infrastruktūras optimizēšanu, attīstīšanu un modernizēšanu, lai LNA varētu pilnvērtīgi, mūsdienu prasībām atbilstoši veikt savus uzdevumus, tostarp apkalpot apmeklētājus, ziņo Kultūras ministrijā (KM).

Atbilstoši Kultūras ministrijas, LNA un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izstrādātajai koncepcijai arhīvu darbību paredzēts nodrošināt, modernizējot astoņas no 22 ēkām, kurās šobrīd strādā arhīvi.

LNA 22 ēku tehniskais stāvoklis un piemērotība tā funkciju nodrošināšanai vērtējama dažādi. LNA ikdienas darbam šajās 22 ēkās tiek izmantoti 84 844 m², no tiem dokumentu glabātavas izvietotas 35 416 m², savukārt 16% jeb 1/6 daļa no kopējās LNA ēku platības arhīvu darbam šobrīd nav izmantojama.

Arhīvu glabātavu aizpildījums jau sasniedz 93,4% – neveicot LNA infrastruktūras attīstīšanu, dokumentu uzņemšana arhīvos būtu jāpārtrauc 2025.gadā.

Jautājumu par koncepcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu 79,8 miljonu eiro apmērā – LNA infrastruktūras attīstības izdevumu segšanai, arhīvu aprīkojuma iegādei, pārcelšanās izdevumu segšanai, nomas maksām, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai – paredzēts risināt no četriem avotiem:

izmantojot gan ES Atveseļošanās un noturības mehānisma, gan jaunā ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda piedāvātās iespējas; KM kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā iesniegs prioritāro pasākumu priekšlikumus, kā arī paredzējusi daļu līdzekļu, ko plānots iegūt no LNA infrastruktūras optimizēšanas procesā atbrīvoto 15 valsts nekustamo īpašumus atsavināšanas, ieguldīt šīs koncepcijas īstenošanā.

KM jau piesaistījusi vairāk nekā 6 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma LNA ēku energoefektivitātes celšanai Rīgā, Ventspilī un Daugavpilī.

2015.gadā VNĪ īstenojusi divu arhīvu ēku energoefektivitātes projektus Ventspilī un Rīgā. Šobrīd VNĪ turpina vēl 2 lielus arhīvu ēku energoefektivitātes projektus topošajā Rīgas un Zemgales reģiona centrā (Skandu ielā 14, Rīgā) un topošajā Latgales reģiona centrā (Komandanta ielā 9, Daugavpilī) Abos projektos darbus plānots pabeigt 2021.gadā. Papildus piesaistot VNĪ kapitālieguldījumus, nākamgad abos objektos tiks veikti sakārtošanas darbi – Daugavpilī veikti kosmētiskie darbi iekštelpās aptuveni 40 000 eiro apmērā, Skandu ielā – 135 000 eiro apmērā iekštelpās un pieguļošajā teritorijā degradācijas novēršanai.

LNA glabātais nacionālais dokumentārais mantojums aptver dokumentārās liecības par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Latvijas teritorijā laikposmā no 1220.gada līdz mūsdienām. Tas ir vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, daudzveidīgs un apjomīgs kultūrvēstures materiāls. LNA glabā dokumentus, fotogrāfijas, skaņas un audiovizuālos materiālus par būtiskākajiem notikumiem; tomēr tā rīcībā esošo 22 ēku tehniskais stāvoklis un piemērotība arhīva funkciju veikšanai vērtējama dažādi.

«Latvijas Nacionālajā arhīvā glabātais nacionālais dokumentārais mantojums ir nenovērtējama mūsu valsts bagātība – vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, daudzveidīgs un apjomīgs kultūrvēstures materiāls. Vitāli būtiski, lai šī bagātība atrastos drošos un mūsdienu normām atbilstošos apstākļos, un Nacionālā arhīva ēku attīstības koncepcija ir vērsta uz šī uzdevuma mērķtiecīgu realizāciju,» akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas