Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pirmdienas, 20.janvāra, koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Grozījumi noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, var būt tikai valsts valodā, informē partijas pārstāvis Kristaps Gulbis.

Likuma izmaiņas attiektos uz aģitācijas izvietošanu sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās (neatkarīgi no īpašuma piederības). Par šo noteikumu pārkāpšanu pienāktos administratīvais sods.

VL-TB/LNNK ieskatā ierosinātie grozījumi ir saskaņā ar Satversmes 4.panta pirmo teikumu, kas nosaka, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Tāpat ierosinājums saskan ar Satversmes preambulu un tur ierakstīto «uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai».

Grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām, uzskata politiskajā spēkā.

«Ir nepieļaujami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika,»

komentē VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars un atgādina, ka 2012.gada valodas referendumā sabiedrība pauda atbalstu vienai valsts valodai – latviešu valodai.

Lasiet arī: Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

«VL-TB/LNNK priekšlikums par aģitāciju valsts valodā ir jautājums par mūsu tautas pašcieņu,» tā Dzintars.

Dzintars uzsver, ka attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju runa ir par balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuriem teorētiski nevajadzētu būt problēmām saprast latviešu valodu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas