Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

Naftas ieguves platforma Ziemeļjūrā

Naftas cenas pasaulē pirmdien, 30.martā, kritušās līdz 18 gadu zemākajam līmenim, sarūkot pieprasījumam, bet ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Jēlnaftas cenas sasniedza zemākos līmeņus kopš 2002.gada. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi nokritās līdz 21,65 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā neilgi noslīdēja zem 20 dolāriem par barelu.

«[Naftas] pieprasījuma novērtējumi gandrīz katru dienu tiek pārskatīti uz leju, savukārt piedāvājuma ziņā vēl nav nekādu izlīguma pazīmju starp Saūda Arābiju un Krieviju,» to naftas cenu karā, konstatēja Commerzbank savā piezīmē klientiem.

Ir izskanējuši brīdinājumi, ka naftas cenas var kristies vēl vairāk, jo naftas rezerves pasaulē ir gandrīz pilnas.

Saūda Arābija ir paziņojusi, ka palielinās naftas eksporta apjomu par 600 000 bareliem dienā, līdz tas maijā sasniegs rekordu –10,6 miljonus barelu.

ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien telefonsarunā apsprieda naftas cenas un citus jautājumus. «Ja Trampa telefonsarunai ar Putinu nebūs nekāda rezultāta, naftas cenas var kristies par vēl dažiem dolāriem,» sacīja OANDA tirgus analītiķis Edvards Moja (Edward Moya).

Eiropas akciju cenas, kas dienas lielāko daļu bija kritušās, pieauga, sekojot kāpumam Volstrītā. Galvenie Volstrītas indeksi kāpa par vairāk nekā 3%, un daži analītiķi uzskatīja, ka investori varbūt pielāgojas koronavīrusa krīzei.

«Investori varbūt ieiet krīzes «pieņemšanas» fāzē,» sacīja TD Ameritrade galvenais tirgus stratēģis Dž.Dž.Kinahans (J.J.Kinahan).

«Cilvēki zina, ka tas turpināsies vēl kādu laiku, un pieņem ārstu teikto, ka var kļūt nedaudz sliktāk, bet, šķiet, viņus pārliecina Federālās rezervju sistēmas (FRS) un [ASV] Kongresa ātrā rīcība, sniedzot drošības spilvenu ekonomikai.»

Tramps piektdien, 27.martā, parakstīja likumu par divus triljonus dolāru (1,8 triljonu eiro) vērtu ekonomikas stimulēšanas programmu COVID-19 pandēmijas seku mīkstināšanai.

Reaģējot uz to, ASV patērētāju pārliecība nedēļas nogalē bija «relatīvi stabila».

ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average 30.martā pieauga par 3,2% līdz 22 327,48 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 kāpa par 3,4% līdz 2626,65 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite palielinājās par 3,6% līdz 7774,15 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 1,0% līdz 5563,74 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,9% līdz 9815,97 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,6% līdz 4378,51 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 6,6% līdz 20,09 ASV dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 8,7% līdz 22,76 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1141 līdz 1,1046 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2460 līdz 1,2406 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,94 līdz 107,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 89,42 līdz 89,07 pensiem par eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas