Nākamais EP sastāvs būs radikāli atšķirīgs no pašreizējā, uzskata Smiltēns

Latvijas Reģionu apvienība valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns

Esmu pārliecināts, ka nākamais Eiropas Parlamenta (EP) sastāvs būs radikāli atšķirīgs no tā, kāds tas ir patlaban, norāda Latvijas Reģionu apvienība (LRA) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Eiropas Tautas partijas (EPP), kurā varētu darboties arī LRA deputāti, ietekme varētu mazināsies, arī Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ietekme. Pēc Smiltēna domām nostiprināties varētu Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) ietekme.

Līdz šim Latvijas politiķiem visciešākā sadarbība ir bijusi ar Vācijas politiķiem. Tagad mainās spēku samērs arī ģeogrāfiskā aspektā. Agrāk Eiropā dominēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles (AngelMerkel) viedoklis. Tagad, neraugoties uz «dzelteno vestu» protestiem, līdera lomu cenšas uzņemties Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), uzskata Smiltēns.

«Man gadiem ilgi ir bijusi sadarbība ar Franciju, esmu apbalvots ar Goda leģiona ordeni. Domāju, ka Makronam ir savs plāns, ko viņš iecerējis realizēt pēc EP vēlēšanām. Iespējams, ka tiks piedāvāts kāds jauns redzējums, kas arī var ietekmēt spēku sadalījumu EP,» stāsta Smiltēns.

LRA par pievienošanos konkrētai EP politiskajai grupai lems pēc vēlēšanām. Patlaban daudzi EP deputātu kandidāti pauž vēlmi strādāt EPP grupā, tas rada šaubas, vai tas būtu jādara arī LRA deputātiem. Iespējams, pragmatiskāk un Latvijai izdevīgāk būtu, ja tai vairāk pārstāvju būtu kādā citā politiskajā grupā, kas tai dotu lielāku politisko ietekmi.

Iepriekšējos sasaukumos Latvijas deputāti EP ir izvirzījuši diezgan piezemētus mērķus. Pēdējās vēlēšanās vairāk tika uzsvērts drošības konteksts, jo pāri Eiropai vēlās agresīvu migrantu vilnis. Latvijas deputātus interesēja arī godīgi tiešmaksājumi lauksaimniekiem, kohēzija.

Patlaban, pēc Smiltēna domām, EP ir svarīgi uzsvērt, ka visi ES pilsoņi ir vienlīdzīgi tiesībās un iespējās. ES nav «veco» un «jauno» dalībvalstu. Ir viena vienota ES. Mēs strādāsim, lai patērētājiem visā ES būtu pieejamas līdzvērtīgas kvalitātes preces un pakalpojumi un lai mazinātu nepamatotas preču vai pakalpojumu cenu atšķirības dalībvalstu starpā – piemēram, zālēm vai atsevišķiem pārtikas produktiem.

«Mēs ļoti rūpīgi sekosim tam, kādi lēmumi tiek pieņemti EP,»sola LRA līderis. Patlaban EP daudz tik runāts par klimata pārmaiņām, par ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu. Pareizi, mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā, tāpēc mums ir jārisina klimata pārmaiņu problēmas. Bet nevar akli sekot Briselē tapušajiem Eiropas Komisijas piedāvājumiem. Latvijas ražošanas jaudas un kapacitāte ir daudz mazāka nekā citās ES valstīs.

«Cīnoties par ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu, mēs apcērtam saknes savas ražošanas izaugsmei,» uzskata Smiltēnsi. LRA centīsies panākt EP atbalstu citam, alternatīvam risinājumam – valsts mežu atjaunošanai, izmantojot ES līdzekļus. Patlaban tam tiek tērēti tikai 30 miljoni eiro, bet reālais pieprasījums pēc šiem līdzekļiem ir trīs reizes lielāks. Viens hektārs meža piesaista 500 tonnas ogļskābās gāzes. Tā mēs varētu arī vairot koksnes krājumus, kas ir galvenā mūsu eksportprece, radīt jaunas darbvietas, veicināt koka ēku ražošanu.

«Esmu pārliecināts, ka mēs pārstāvēsim Latvijas nacionālās intereses EP. Vienīgais jautājums ir, cik aktīvi Latvijas iedzīvotāji dosies balsot un cik mūsu deputātiem būs dota iespēja cīnīties par Latvijas interesēm Briselē un Strasbūrā. Varu apsolīt, ka katra stunda, ko LRA deputāti pavadīs EP, tiks izmantota Latvijas interešu lobēšanai,» uzsver LRA līderis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas