Nākamajai valdībai un citiem valsts pārvaldē strādājošajiem no 2023.gada būs lielākas algas

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Tas nozīmē, ka lielākas algas pienāksies valsts pārvaldē strādājošajiem un nevis pašreizējam Ministru kabinetam, bet gan nākamajam.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro.

Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga – apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam – apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Pieņemto grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka

valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% – 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā.

Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus precizēts valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā iepriekš atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā.

Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

«Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem,» iepriekš sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā pieņemti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.

Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana.

Tāpat ar grozījumiem ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem.

Valsts kancelejā atklāja, ka šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai. Jāņem vērā, ka atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju, optimizē nodarbināto skaitu, lai varētu labāk piesaistīt un atbilstoši atalgot kvalificētākos darbiniekus. Līdzvērtīga problēma ir arī pašvaldībās, īpaši ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot novadus.

Ņemot vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Būs jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, – iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022.gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un noteiks jaunās algas atbilstoši esošajam budžetam.

2023.gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024.gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

«Ikvienam likumam ir jābūt «dzīvam» – jāiet līdzi laikam un procesiem sabiedrībā. (..) Mēs monitorēsim Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas gaitu un veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi gan situācijas izmaiņām darba tirgū, gan valsts pārvaldē. Sperot nākamos soļus, mēs balstīsimies uz faktiem un datiem, veicot ikgadēju atalgojuma salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa izmaiņas valsts pārvaldē un citu – saistīto reformu rezultātus, lai pārliecinātos, vai tuvojamies izvirzītajam mērķim – uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,» uzvēra Citskovskis.

Likumaa anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā – 6,852 miljoni eiro.

Tostarp Valsts prezidenta kancelejai – 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro 2024.gadā, Saeimai – 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro 2024.gadā, Ministru kabinetam – 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504 eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai – 90 435 eiro 2023.gadā un 101 340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai – 392 747 eiro 2023.gadā un 426 451 eiro 2024.gadā.

Tāpat Tieslietu ministrijas apakšprogrammai Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas papildus indikatīvi būtu jāpiešķir 2,977 miljoni 2023.gadā un 3,137 miljoni eiro 2024.gadā, prokuratūrai – 1,435 miljoni eiro 2023.gadā un 1,508 miljoni eiro 2024.gadā, Valsts kontrolei – 36 680 eiro 2023.gadā un 57 098 eiro 2024.gadā, Tiesībsarga birojam – 38 337 eiro 2023.gadā un 41 833 eiro 2024.gadā, katras ministrijas centrālajam aparātam (parlamentārajam sekretāram) – 391 768 eiro 2023.gadā un 405 457 eiro 2024.gadā.

Iepriekš pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem, skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, norādīja, ka grozījumu būtība ir palielināt konkurenci un arī konkurētspēju valsts pārvaldē.

«Mēs visi vēlamies kompetentu un spējīgu valsts pārvaldi, jo mēs esam faktiski no tās atkarīgi, bet valsts pārvalde ilgstoši sūdzas un pamatoti sūdzas, ka ir ļoti grūti pieņemt cilvēkus darbā, jo atalgojums nav konkurētspējīgs,» sacīja Ministru prezidents, iepriekš norādot, ka šodien pieņemtie grozījumi to mainīs.

Kariņš uzsvēra, ka Saeimā pieņemtais likums neattiecas uz nevienu pašlaik vēlētu amatpersonu, jo atalgojuma pieaugums gaidāms tikai no 2023.gada.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir viens no valsts budžeta 2022.gadam pakotnes likumprojektiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas