bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.01.2020 | Vārda dienas: Egle, Eglons, Krišs, Ksenija
LatviaLatvija

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki, informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

Sadalot 8,29 miljonus eiro, kas 2020.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos atvēlēti atalgojuma izlīdzināšanai, kultūras speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī.

Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī.

Savukārt nevalstiskā sektora kultūras darbinieki varēs pretendēt uz jaunrades stipendijām jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā. VKKF 2020.gadā papildus saņems 400 000 eiro jaunrades stipendiju un nevalstisko teātru darbības atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 11.oktobrī, apstiprināja 2020.gada valsts budžetu. Kultūras ministrijas atbildības jomām – kultūrpolitikas un kultūrizglītības, sabiedrības integrācijas un mediju politikas īstenošanai – nākamajā gadā paredzot 180 038 642 eiro.

Lasiet arī: 2020.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumi – desmit miljardi

Kultūras nozaru politikas īstenošanai un kultūrizglītībai atvēlēti 175 389 894 eiro, sabiedrības saliedētības pasākumu īstenošanai – 3 334 030 eiro, savukārt mediju politikai – 1 314 718 eiro.

«2020. gada budžets kultūras jomā vērsts uz ilgtermiņu un stabilizāciju vairākās Kultūras ministrijas darbības stratēģiskajās pozīcijās. Mana prioritāte kultūras ministra amatā ir kultūras nozares darbinieku atalgojuma palielināšana. Kultūras nozarē strādājošo atalgojums jau labu laiku atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami 14 miljoni eiro. Nākamā gada budžetā esam iekļāvuši teju divas trešdaļas no nepieciešamā finansējuma, šo palielinājumu sajutīs 4 353 nozarē strādājošie. Darbs pie atalgojuma palielināšanas, kā arī citām prioritātēm, tostarp sabiedrisko mediju pilnīgas iziešanas no reklāmas tirgus, turpināsies arī 2021. un 2022.gadā,» akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL–TB/LNNK).

Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem 2020.gada valsts budžetā valdība 13.septembra sēdē lēma piešķirt kopumā 13 miljonus eiro.

2020.gadā tiks turpinātas Latvijas valsts simtgadē aizsāktās iniciatīvas – Latvijas literatūras eksporta aktivitātes, Baltijas kultūras fonda darbība un kinofilmu ražošana; kopumā tām paredzēti 773 575 eiro.

Papildu finansējums tiks novirzīts arī kultūrizglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes sakārtošanai – Nacionālo mākslu vidusskolas un E.Dārziņa skolas zāles sakārtošanai, kā arī Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanai, Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskās vides attīstīšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra darbības nodrošināšanai un atlīdzībām autoriem par skolās un bibliotēkās veikto reprogrāfisko reproducēšanu (kopēšanu uz papīra).

Kultūras infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai 2020.gadā papildu finansējums 2 255 513 eiro apmērā tiks novirzīts, lai būtu iespējams nomainīt Rundāles pils jumta segumu un novirzīt finansējumu arī Likteņdārza uzturēšanai.

Lai būtu iespējams sagatavoties iziešanai no reklāmas tirgus, kas plānota no 2021.gada, sabiedriskajiem medijiem 2020.gadā rasti 5 500 000 eiro. Informatīvās telpas drošības pasākumu nodrošināšanai novirzīti papildus 568 490 eiro. Par šo finansējumu paredzēts nodrošināt mākoņtehnoloģiju pakalpojumu un NEPLP monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu. Latgales reģiona medijiem paredzēti 50 000 eiro.

Sabiedrības integrācijas jomā 2020.gadam atbalstīti Kultūras ministrijas prioritārie pieprasījumi 236 000 eiro vērtībā – gan Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas rīcības plāna pasākumu īstenošanai, gan mazākumtautību atbalstam un latgaliešu valodas stiprināšanai. NVO fondam sabiedrisko iniciatīvu īstenošanas atbalstam apstiprināti 800 000 eiro.

Ministru kabineta apstiprinātais 2020.gada valsts budžets vēl tiks skatīts Saeimā.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Juris Žagars būs jaunais Dailes teātra direktors

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

Linkaits: Latvijas mērķis ir saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā

Latvijas mērķis ir arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ķīnā koronavīrusa dēļ divās lielpilsētās aptur sabiedrisko transportu

Ķīnā jauna tipa koronavīruss prasījis 17 cilvēku dzīvības. Lai mazinātu tā izplatību, vietējās varasiestādes ir apturējušas sabiedriskā transporta kustību no divām lielpilsētām un uz tām.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pieaug uzņemto studentu skaits, taču studējošo krītas

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, liecina CSP jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā.

ATD: Vilcienos un reģionālajos autobusos pērn pārvadāts nedaudz vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis reģionālajos maršrutu autobusos un vilcienos pārvadāto pasažieru skaits, informē ATD.

Lembergs par advokātu debatēs izvēlējies bijušo Kučinska ārštata padomnieku Gruduli

Tiesas sastāvs arī atzīmēja, ka netic Lembergam un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu.

Igaunijā vārdu jaundzimušajam drīkst dot pašvaldība, ja vecāki to aizmirst

Igaunijā vecākiem paredzēts mēnesis laika pēc dzemdībām, lai tie dotu jaundzimušajam vārdu. Ja vecāki šo valsts prasību neizpilda, tad likumā šo darbu uzdots veikt pašvaldības deputātiem.

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

BNN pēta | Aizdomas, ka par spīti saistībām ar smagiem noziegumiem Rebenoks un Krieķis plāno atgriezties Olainfarm valdē

Bijušās Olainfarm amatpersonas Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks, kurš ir arī pašreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, varētu atgriezties uzņēmuma valdē, iespējams, lai turpinātu «iestaigāto taciņu», kas klāta necaurspīdīgiem darījumiem.

Baltkrievija no Krievijas pirks 30–40% no naftas piegādēm, tā Lukašenko

Baltkrievijas un Krievijas strīdā par naftas piegāžu turpināšanu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka valstij vajadzīgs dažādot naftas importa avotus, tādēļ turpmāk tā no Krievijas pirks 30 līdz 40% no tai vajadzīgās naftas.

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!