bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās – premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi – tikai pārsteidza mērogs. Agrāko divu līdz trīs miljonu vietā deputāti izdalīja desmit reizes vairāk.

Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību par to, ka deputātiem tika atļauts tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

13.oktobrī budžetu pieņēma valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumus par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1 miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai, un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem.

Savukārt 24.novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro – paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautas tērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildus tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro.

Papildus 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības.

Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo zemnieku savienība (ZZS), un iesaistījās arī pārējās partijas. «Cik es saprotu no premjera, tad no ZZS frakcijas bija nākuši ļoti skaidri signāli, ka būtu vajadzīgs atbalsts pašvaldībām tiešām vairāku miljonu apmērā. Un tad, protams, ka pārējās koalīcijas partijas teica, es to ļoti vienkārši tā izskaidroju… Varbūt tas nav tik vienkārši… Pārējās koalīcijas partijas teica – nu, pag, tā īsti nevarēs. Ka viena frakcija piešķir dāvanas savām pašvaldībām. Līdz ar to, ja mēs vispār izejam uz šādu dalīšanu, tad noteikti jāņem vērā arī citu koalīcijā ietilpstošo spēku intereses,» skaidro Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs no Vienotības Ints Dālderis.

Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka Finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre – ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot. «Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi – mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teiktu, ka ir tāds minimums atstāts – apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos,» teic finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.

«Formāli viss ir pilnīgi nevainojami noformēts. Jo, ja jūs skatāties kvotu jeb deputātu un partiju priekšlikumus, tur visur pretī stāv – valdība tos neatbalsta. Tātad valdības atbalsta nav. Tātad tīri formāli ne premjera, ne finanšu ministra atbalsta šiem jautājumiem nav. Viņi var teikt, ka Saeima tīri tehniski pati nolēmusi un viņi neko ar to nevar iesākt. Tas nekas, ka tajā atvilktnītē, kas saucas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», bija atstāta nauda, kam ministre un valdības vadītājs pagrieza muguru un teica – jūs varat saimniekot ar to,» uzsver Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis no Latvijas reģionu apvienības Mārtiņš Bondars.

Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela – gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami. «Tā ir vislielākā atbildība pašā Ministru kabinetā. Ja Ministru kabinets nespēj sadalīt šos līdzekļus pirms iesniegšanas Saeimā, ja viņiem nav viedokļa un ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pārāk lieli, tādā gadījumā tas norāda uz trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā,» domā Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Msc.oec. Jānis Platais.

«Nav tāda lēmuma, ka varētu meklēt, kurš ir vainīgs un kurš nav. Mums vienkārši ir visiem jāuzņemas atbildība par šo sabojāto budžeta pieņemšanas procedūru un no tā jāizdara secinājumi, ka tādā veidā budžetu nedrīkst apstiprināt. Acīmredzot sākumā bija jāvienojas par saprātīgiem rāmjiem un procedūru kā tas notika. Mēs to neizdarījām. Valdība neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem. (..) Ja Saeimā tiks daudz priekšlikumu atbalstīts, tad nav jāgaida aplausus par šo visu procesu. Bet savākt atpakaļ izlaistu džinu izrādījās neiespējami,» teic premjers Māris Kučinskis.

«Vai tiešām visi gadījumi, kam tiek piešķirti līdzekļi no šīs rezerves ir neparedzēti? Šādu situāciju diemžēl ir pārāk daudz un acīmredzot valstij vajadzētu veidot šo līdzekļu izmantojumu daudz atbildīgāk tādā veidā, ka tās tiešām ir situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt,» uzskata Platais.

Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz Aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai, ziņo raidījums.

Ref: 102.000.102.14047


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.