bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 19.11.2018 | Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija
LatviaLatvija

Naudas trūkums – iemesls, kādēļ iedzīvotāji neapmeklē kultūras pasākumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUGalvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji pietiekami bieži neapmeklē kultūras pasākumus, ir lielā aizņemtība un laika trūkums, atklāj Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Visbiežāk šādu viedokli pauduši Zemgalē dzīvojošie (50%), savukārt rīdzinieki par galveno iemeslu, kas traucē biežāk apmeklēt kultūras pasākumus, atzinuši naudas trūkumu (44%). Par to, ka kultūras pasākumi tiek apmeklēti pietiekami bieži, pārliecināti ir vien 12% aptaujāto.

Interesantas atšķirības starp Latvijas reģionu iedzīvotājiem vērojamas arī jautājumā par to, kādi kultūras pasākumi apmeklēti pēdējā gada laikā. Ja Latgales iedzīvotājiem iecienītāki ir bijuši dažādi masu pasākumi, piemēram, Muzeju nakts (52%), tad rīdziniekiem tas ir bijis teātris (46%). Interesanti, ka ļoti daudzi respondenti no Vidzemes (44%), Kurzemes (39%) un Zemgales (32%), pēdējā gada laikā nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu.

Lai gan kopumā 33% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši vai piedalījušies nevienā kultūras pasākumā, tomēr 86% aptaujāto ir pārliecināti par to, ka kultūras joma ir jāatbalsta no valsts budžeta. Pēc aptaujāto domām, Dziesmu un deju svētki (66%), bērnu interešu izglītības kultūras jomas (56%), kā arī tādi kultūras pasākumi kā svētki un festivāli (37%) noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta.

Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica uzskata, ka kultūra ir cilvēces gara maize, izaugsmes un attīstības veicinātāja. «Labas grāmatas izlasīšana, izrādes vai izstādes apmeklējums mūsos atstāj nospiedumu, paplašina mūsu redzes un domu apvāršņus un veido mūsu individuālo un kopējo identitāti. Tādēļ piekrītu tam, ka no valsts budžeta ir jāatbalsta kultūras pasākumi, tomēr ne mazāk būtisks ir arī privātais un sabiedrības atbalsts – mecenātisms, uzņēmumu un sabiedrības ziedojumi. Tikai ar kopējiem spēkiem mēs spēsim uzturēt un attīstīt savu kultūrtelpu,» uzsver Morica.

Vaicāti, cik daudz naudas mēnesī vidēji tiek tērēts tādiem kultūras pasākumus kā teātrim, izstādēm un koncertiem, aptaujātie vecumā no 18-24 gadiem atzina, ka netērē vairāk par 7 eiro (25%), tikmēr aptaujātie vecumā no 25-34 gadiem mēnesī vidēji tērē 15-28 eiro (23%). Savukārt ļoti daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 74 gadiem atzina, ka naudu kultūras pasākumiem netērē vispār (42%).

Ņemot vērā to, ka 33% iedzīvotāju tomēr neizvēlas apmeklēt Latvijā notiekošos kultūras pasākumus, atbilde uz jautājumu Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?’ nepārsteidz. Visvairāk aptaujāto atzina, ka brīvajā laikā izvēlas skatīties televizoru (73%), atpūsties pie dabas (49%) un iet ciemos (35%). Savukārt grāmatu lasīšanu par vienu no biežākajām laika nodarbēm minēja 41% sieviešu, bet uz pusi mazāk vīriešu – 21%. Rīgā grāmatas lasa 41% aptaujāto, bet lauku apvidos vien 28%.

Interesanti, ka televīzijas skatīšanās ir izplatītākais brīvā laika pavadīšanas veids gan pilsētās un laukos, gan grupās ar zemiem un augstiem ienākumiem. Tiesa, gados jaunāki cilvēki pie televizora laiku pavada retāk (vecuma grupā līdz 34 gadiem to norādīja 63%, bet no aptaujātajiem, kuri ir 55 gadus veci un vecāki, to dara 85%).

 


Pievienot komentāru

  1. haralds teica:

    Naudas trūkums – iemēsls, kura dēļ iedzīvotāji neapmeklē tos kultūras pasākumus, kuri par naudu!

  2. Es teica:

    Patīk man mūžīgie “pētījumi” :))) Nez kāpēc teātra izrādes ir izpārdotas, koncertzāles (gan klasiskie, gan mūsdienu koncerti) ir pilnas, muzejos pie kases rindā jāstāv!!!!!! ;)))) un nemaz nerunājot par daudzajiem bezmaksas pasākumiem, kas Rīgā notiek …….. dīvaini pētījumi…..

Nedēļa Lietuvā. Valdība atbalsta kompensāciju piešķiršanu trauksmes cēlējiem

Precizējot trauksmes cēlēju regulējumu valstī, Lietuvas valdība, trešdien, 14.novembrī, apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izmaksāt naudas kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri tiesībsargājošām iestādēm snieguši vērtīgas ziņas par pamanītām nelikumīgām darbībām.

Daudz laimes 100.dzimšanas dienā, Latvija!

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā Indulis un Ārija. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim, pauž simtgades svinību organizatori – Latvijas valsts simtgades birojs.

BNN nedēļas apkopojums: Valdības formēšana. Korupcija kaimiņos. Latvijai 100!

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Apbalvojums; Prioritātes; Termiņš; Korupcija Kaimiņos; Vēlmes; Saeima.

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.