bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Naudas trūkums – iemesls, kādēļ iedzīvotāji neapmeklē kultūras pasākumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUGalvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji pietiekami bieži neapmeklē kultūras pasākumus, ir lielā aizņemtība un laika trūkums, atklāj Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Visbiežāk šādu viedokli pauduši Zemgalē dzīvojošie (50%), savukārt rīdzinieki par galveno iemeslu, kas traucē biežāk apmeklēt kultūras pasākumus, atzinuši naudas trūkumu (44%). Par to, ka kultūras pasākumi tiek apmeklēti pietiekami bieži, pārliecināti ir vien 12% aptaujāto.

Interesantas atšķirības starp Latvijas reģionu iedzīvotājiem vērojamas arī jautājumā par to, kādi kultūras pasākumi apmeklēti pēdējā gada laikā. Ja Latgales iedzīvotājiem iecienītāki ir bijuši dažādi masu pasākumi, piemēram, Muzeju nakts (52%), tad rīdziniekiem tas ir bijis teātris (46%). Interesanti, ka ļoti daudzi respondenti no Vidzemes (44%), Kurzemes (39%) un Zemgales (32%), pēdējā gada laikā nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu.

Lai gan kopumā 33% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši vai piedalījušies nevienā kultūras pasākumā, tomēr 86% aptaujāto ir pārliecināti par to, ka kultūras joma ir jāatbalsta no valsts budžeta. Pēc aptaujāto domām, Dziesmu un deju svētki (66%), bērnu interešu izglītības kultūras jomas (56%), kā arī tādi kultūras pasākumi kā svētki un festivāli (37%) noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta.

Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica uzskata, ka kultūra ir cilvēces gara maize, izaugsmes un attīstības veicinātāja. «Labas grāmatas izlasīšana, izrādes vai izstādes apmeklējums mūsos atstāj nospiedumu, paplašina mūsu redzes un domu apvāršņus un veido mūsu individuālo un kopējo identitāti. Tādēļ piekrītu tam, ka no valsts budžeta ir jāatbalsta kultūras pasākumi, tomēr ne mazāk būtisks ir arī privātais un sabiedrības atbalsts – mecenātisms, uzņēmumu un sabiedrības ziedojumi. Tikai ar kopējiem spēkiem mēs spēsim uzturēt un attīstīt savu kultūrtelpu,» uzsver Morica.

Vaicāti, cik daudz naudas mēnesī vidēji tiek tērēts tādiem kultūras pasākumus kā teātrim, izstādēm un koncertiem, aptaujātie vecumā no 18-24 gadiem atzina, ka netērē vairāk par 7 eiro (25%), tikmēr aptaujātie vecumā no 25-34 gadiem mēnesī vidēji tērē 15-28 eiro (23%). Savukārt ļoti daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 74 gadiem atzina, ka naudu kultūras pasākumiem netērē vispār (42%).

Ņemot vērā to, ka 33% iedzīvotāju tomēr neizvēlas apmeklēt Latvijā notiekošos kultūras pasākumus, atbilde uz jautājumu Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?’ nepārsteidz. Visvairāk aptaujāto atzina, ka brīvajā laikā izvēlas skatīties televizoru (73%), atpūsties pie dabas (49%) un iet ciemos (35%). Savukārt grāmatu lasīšanu par vienu no biežākajām laika nodarbēm minēja 41% sieviešu, bet uz pusi mazāk vīriešu – 21%. Rīgā grāmatas lasa 41% aptaujāto, bet lauku apvidos vien 28%.

Interesanti, ka televīzijas skatīšanās ir izplatītākais brīvā laika pavadīšanas veids gan pilsētās un laukos, gan grupās ar zemiem un augstiem ienākumiem. Tiesa, gados jaunāki cilvēki pie televizora laiku pavada retāk (vecuma grupā līdz 34 gadiem to norādīja 63%, bet no aptaujātajiem, kuri ir 55 gadus veci un vecāki, to dara 85%).

 


Pievienot komentāru

  1. haralds teica:

    Naudas trūkums – iemēsls, kura dēļ iedzīvotāji neapmeklē tos kultūras pasākumus, kuri par naudu!

  2. Es teica:

    Patīk man mūžīgie “pētījumi” :))) Nez kāpēc teātra izrādes ir izpārdotas, koncertzāles (gan klasiskie, gan mūsdienu koncerti) ir pilnas, muzejos pie kases rindā jāstāv!!!!!! ;)))) un nemaz nerunājot par daudzajiem bezmaksas pasākumiem, kas Rīgā notiek …….. dīvaini pētījumi…..

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.