bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 17.11.2018 | Vārda dienas: Uga, Hugo, Uģis
LatviaLatvija

Naudiņš: Ar politisko atbalstu depozīta sistēmas likumprojektus varētu pieņemt paredzētajā termiņā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saņemot politisko atbalstu, jau sākotnēji juridiski korekti izstrādātus likumprojektus par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu varētu pieņemt paredzētajā termiņā līdz jūlijam vai pat īsākā laika periodā, norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Viņš skaidroja, ka pēc attiecīgo likumprojektu iesniegšanas parlamentā Saeimas Prezidijam būs jālemj, kurai komisijai uzticēt to vērtēšanu. Piemēram, par Dabas resursu nodokli atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, savukārt kā līdzatbildīgā varētu būt Tautsaimniecības komisija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāsagatavo juridiski pareizi noformulēti likumprojekti, pret kuriem Saeimas Juridiskajam birojam nebūtu konceptuāli iebildumi, sacīja politiķis. Ja tas būs izdarīts, tad viņš cerīgi raugās uz to, ka Tautsaimniecības komisija darbu pie likumprojektiem varētu pabeigt nospraustajā termiņā vai pat dažus mēnešus iepriekš, skaidroja Naudiņš. Viņš norādīja, ka, ja būs politiskais atbalsts, komisija varētu arī būt gatava pati lemt par šādu normatīvo aktu projektu tālāku virzīšanu Saeimā.

Deputāta rīcībā neesot informācijas, kāds ir koalīcijas partneru viedoklis par šo iniciatīvu. Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji iepriekš norādīja, ka savu pozīciju paudīs pēc sīkākas iepazīšanās ar depozīta sistēmas piedāvājumu.

Naudiņš atgādināja, ka 2014.gadā kā VARAM ministrs bija sagatavojis piedāvājumu par depozīta sistēmas ieviešanu, taču tas neguva parlamenta atbalstu. Komisijas vadītājs uzsvēra, ka arī tagad ar «abām rokām» ir par šīs iniciatīvas īstenošanu. Viņš vērsa uzmanību, ka pēc šāda soļa vidē tiks izmesti daudz mazāk atkritumu, kā arī šī sistēma mācīs gan bērnus, gan pieaugušos rūpīgāk attiekties pret vidi un šķirot atkritumus.

Taujāts par uzņēmēju minētajām izmaksām, politiķis norādīja, ka visām ar vides aizsardzību saistītām lietām ir kādas izmaksas, piemēram, nauda ir jānovirza uzņēmējdarbības radīto notekūdeņu attīrīšanai vai gaisa filtru iegādei. Naudiņš norādīja, ka saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju depozīta sistēmas ieviešanai ir atbalsts arī sabiedrībā.

Vaicāts par to, vai depozīta sistēmas ieviešana no 2020.gada ir reāla, komisijas priekšsēdētājs pauda, ka, ja VARAM pārstāvji ir veikuši precīzus aprēķinus, tajā skaitā izvērtējot uzņēmējiem nepieciešamo laiku, tad «acīmredzot tas ir iespējams». Politiķis piebilda, ka žurnālisti arī komisijas sēdēs varēs sekot līdzi likumprojektu virzībai.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.

Ministrs norādīja, ka ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.

Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pauda viedokli, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls. «Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt,» teica Šure, piebilstot, ka, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus, gads ir pārāk īss termiņš.

Ref:224.000.103.3325


Pievienot komentāru

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.