bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LithuaniaLietuva

Nausēda sola «ķerties vērsim pie ragiem» cīņā ar nabadzību Lietuvā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs, speciāli BNN

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) daudz runājis par sociālās atstumtības un ienākumu nevienlīdzības jautājumu Lietuvā. Turklāt vairāk nekā viņa priekšteči. Taču, vai ekonomists Nausēda spēs izjaukt plaisu starp bagātiem un nabagiem? Vai viņš spēs atrast kopsaucēju valdošajā koalīcijā? BNN aptaujājis vairākus lietuviešu analītiķus, kuri šobrīd seko ik vienam jaunās valsts galvas solim.

Darba devēju pārstāvis slavē prezidenta pieeju

Aizvadītajā trešdienā, 12.jūnijā, Nausēda atkārtoti uzsvēris nabadzības radītos riskus: «Sociālās atstumtības jautājums kļūst par valsts integritātes vai sociālā miera jautājumu. Ja mēs neko nedarīsim šajā jomā, mēs ne tikai zaudēsim cilvēkus emigrācijai, bet arī sarežģīsim sociālo klimatu.»

Intervijā BNN Lietuvas Darba devēju konfederācijas direktors Dans Arlausks (Danas Arlauskas) atzīmējis, ka jaunievēlētā prezidenta uzsvars uz akūtām sociālām problēmām, kā, piemēram, sociālā atstumtība un ienākumu nevienlīdzība, ir «ļoti pamatots».

«Tas rada ārkārtīgi lielus izaicinājumus mums, darba devējiem. Mēs novērojam nepārtrauktu sabiedrības marginalizāciju, kur daži var atļauties pārticību, bet citi dzīvo «no rokas mutē». Tas veicina populisma rašanos un destabilizē valsts dzīvi,» uzsver Arlausks. «Tas, ko esam rosinājuši daudzu gadu garumā, ir atcelt birokrātiskus ierobežojumus, kas kropļo mazās uzņēmējdarbības izveidi. Mūsu publiskais sektors ir uzpūsts un bieži vien neefektīvs.»

Nausēda kontrasti ar priekšgājējiem

Lietuvas politikas analītiķis Ķēstutis Girņus (Kęstutis Girnius) BNN paudis novērojumu: «Šķiet, Nausēda patiesi saprot, ka šie neatrisinātie sociālie jautājumi var radīt lielas problēmas valstij un sabiedrībai. Nausēda jau šobrīd piedāvā konkrētus risinājumus, kas attiecas uz ienākumu nevienlīdzību. Viņš paudis, ka progresīvā nodokļa sistēma ir jāuzlabo un ka nepietiek ar jaunu vai esošo likmju palielināšanu. Viņa retorika šajā jautājumā ir kontrasts līdzšinējās prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) nostājai, prezidentei gan maz darot, gan maz runājot par sociālo problēmu,» uzskata Girņus.

Tāpat Nausēda esot brīdinājis valdību, ka tās plāns palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu varētu strauji ierobežot sociālās politikas mērķu īstenošanu, tāpēc plānotais temps būs jāsamazina. «Var gadīties, ka mums būs jāizvēlas, vai īstenot mērķus attiecībā uz bērnu pabalstiem un citām sfērām vai pacelt neapliekamo minimumu. Nevis atcelt, bet samazināt šo kāpumu, vai arī atstāt nodokļu reformu tādos apstākļos, kāda tā ir, un atturēties no jebkādiem nozīmīgiem centieniem sociālās politikas virzienā,» sacījis jaunievēlētais prezidents.

Valdošās partijas cenšas iepriecināt prezidentu

Jautāts, vai Nausēda varētu rast dzirdīgas ausis valdošo partiju un valdības rindās, Girņus bildis, ka ikviens jaunievēlētais prezidents atrodas labā pozīcijā, lai rosinātu ko jaunu.

«Vien tāpēc, ka valdošās partijas vēlas iepriecināt jauno prezidentu, jo saprot – viņiem ir jāpakļaujas tautas gribai. Tādēļ valdība ierasti kooperējas nevis traucē jaunajam līderim. Svarīgi, ka valdošā Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība ir jau paudusi nostāju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību,» pauž analītiķis.

Girņus ieskatā, apvienojot spēkus ar Nausēdu cīņai pret nabadzību, valdošo partiju reitingi varētu kāpt nākamā gada Seima vēlēšanu kampaņu maratonā, kurā atlikuši vien 16 mēneši.

Neredz konkrētus priekšlikumus 

Laikraksta Lietuvos rytas žurnālists Vītauts Bruveris (Vytautas Bruveris) BNN bilst: «Es neredzu konkrētus priekšlikumus – ko tieši varētu darīt, lai mazinātu nabadzību valstī. Nausēda vairāk ziņo, ka ir tāda situāciju, nevis piedāvā risinājumus. Tomēr ir arī par agru no viņa sagaidīt detalizētu plānu. Kad viņš tiks iecelts amatā un iecels savu komandu, Nausēda noteikti nāks klajā ar detaļām, kā risināt sociālos jautājumus.»

Līdzīgi kā Girņis arī Bruveris cer, ka valdošā koalīcija, kas, visticamāk, tuvāko nedēļu laikā paplašināsies, runās par prezidenta izvirzītajiem jautājumiem arī savā 2020.gada programmā.

«Esmu optimistisks, ka valdošās partijas un valdības attiecības ar Nausēdu būs labākas nekā ar Grībauskaiti», tā Bruveris.

Katrs prezidents ir spējīgs cīnīties ar nabadzību

Kauņas Vītauta Magnusa universitātes profesors Laurs Bielinis (Lauras Bielinis) vērš uzmanību uz to, ka Nausēda savas prezidentūras sākumā ne tikai izcēlis sociālos jautājumus, bet arī solīja to risināšanai izveidot darba grupu.

«Tas ir ļoti svarīgi. Katrs prezidents var darīt ļoti daudz, lai risinātu sociālos jautājumus, kas Lietuvā ir saasinājušies. Turklāt cilvēki prezidentu redz kā kādu, kuram rūp parastie cilvēki. Nausēda to noteikti saprot un noteikti darīs visu, kas viņa spēkos, lai neliktu cilvēkiem vilies,» Bielinis teica BNN.

Uz jautājumu, vai Nausēda sekmīgi var sastrādāties ar pašreizējo koalīciju, eksperta prāt, jaunievēlētais prezidents ir gatavs sastrādāties, bet situācija nav stabila, valdošajiem Zemniekiem un Zaļajiem pārciešot zaudējumus vēlēšanās. Turklāt koalīcijas paplašināšanās mēģinājumi nav devuši patiesus rezultātus.

«Ja koalīcija paliek pēc Nausēda inaugurācijas, sociālie jautājumi uz prezidenta darba galda būs jau no pirmās dienas. It sevišķi, ja viņš vēlas kvalificētu komandu, kas ar šiem jautājumiem strādātu. Koalīcija būs spiesta sastrādāties ar prezidenta kabinetu pie šīm problēmām. Turklāt darbs ar tiem pirms parlamenta vēlēšanām ir arī valdošās partijas interesēs,» atzīme Bielinis.

Eiroparlamentārietis: Skaidrība būs pēc inaugurācijas

Aizejošā Eiropas Parlamenta deputāts Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) arī pievērsis uzmanību Nausēda centieniem runāt par svarīgiem sociāliem jautājumiem.

«Esmu diezgan pārliecināts, ka viņš būs daudz aktīvāks šajā ziņā nekā viņa priekšgājēja Grībauskaite. Bet skaidrība par to, kā viņš to darīs, būs pēc inaugurācijas, – kā viņš veidos savu komandu un iezīmēs rīcībpolitiku,» teic Austrevičs.

Politiķis apšauba, ka Nausēda un valdošā koalīcija varēs vienoties par vairumu jautājumu.

«Mēs varētu sagaidīt lielāku tērēšanos pirms parlamenta vēlēšanām. Es domāju, valdošā partiju, visticamāk, vēlēsies iepriecināt vēlētājus, ceļot minimālo algu un pabalstus, bet Nausēdam kādā brīdī vajadzēs piebremzēt,» uzskata Austrevičs.

Zemnieki un Zaļie jūnija otrajā nedēļā apņēmušies celt bērna kopšanas pabalstus. Eiropas Komisija nesen paziņojusi, ka Lietuva ir viena no valstīm Eiropas Savienībā ar augstāko ienākumu nevienlīdzību.


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!