bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LithuaniaLietuva

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM

Gitans Nausēda

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi, tomēr būtiski uzlabojumi arī nav redzami.

Krietni pieejamāks par priekšteci

Kauņas Magnusa universitātes profesors Laurs Bielins (Lauras Bielinis) atzīst, ka sniegt vērtējumu par Nausēdas pirmajām 100 dienām nav tas vieglākais darbs.

«Kas man noteikti patīk jaunajā prezidentā, ir tas, ka no komunikācijas viedokļa viņš ir ļoti pieejams un runā ar ikvienu. Tas nebija raksturīgs viņa priekštecei (Daļai Grībauskaitei (Dalia Grybauskaitė) – L.J.), kura bija diezgan izvēlīga par to, ar ko runāt,» Bielins komentēja BNN. Viņš arī nevarēja nosaukt kļūdas, ko Nausēda līdz šim būtu pieļāvis.

«Šķiet, ka Nausēda grib satuvināties ar visiem, pirms viņš kļūst asāks, it īpaši pirms jaunā budžeta apspriešanas,» pieļauj Bielins, norādot, ka Nausēda pagaidām nav sabojājis attiecības ar Seimu un valdību, lai gan daži no šajā jautājumā no prezidenta gaidījuši stingrāku nostāju.

Vājuma pazīmes?

Laikraksta Lietuvos Rytas žurnālists Vitauts Brūveris (Vytautas Bruveris) Nausēdu pagaidām vērtē kā paredzamu.

«Pāreja bija mierīga, un viņš izvairījās no jebkādiem starpgadījumiem, naidīguma un konfliktiem,» BNN komentēja Brūveris. Žurnālists arī uzsver, ka Nausēdas prezidentūra pierāda to, par ko viņš brīdināja vēlēšanu laikā – tik tālu Nausēda šķiet vājš.

«Ja tuvāko mēnešu laikā nekas nemainīsies, mēs pieredzēsim vienu no līdz šim vājākajiem Lietuvas prezidentiem. Šādi viņa prezidentūra var būt vēl vājāka nekā Valda Adamkus (Valdas Adamkus) otrais termiņš, ko iezīmēja darbības trūkums un nespēja realizēt pārmaiņas,» vērtē Brūveris.

«Pirmās simts dienas šo pārliecību tikai stiprinājušas. Tāpat kā viņa priekšgājēja Grībauskaite, viņš palika pie tām pašām amatpersonām, kas bijušas jau no sākta gala. Paskatieties, valdībā, tiesu sistēmā un likumsargos nav veiktas nekādas nopietnas izmaiņas!» uzsver Brūveris.

Prezidentam labpatīk vienmērīga kuģošana

Pēc Brūvera domām, Nausēda laidis garām lielisku iespēju parādīt spēcīgu raksturu un apņēmību ieviest pārmaiņas. Pat nelielas izmaiņas valdības sastāvā to būtu ļāvušas pierādīt, tomēr jaunais prezidents no tā atturējies, dodot priekšroku stabilitātei.

«No vienas puses, šāda konformitāte ir saprotama, jo jebkādas nopietnas izmaiņas valdības sastāvā varētu novest pie haosa un trača pirms parlamenta vēlēšanām nākamā gada rudenī. Bet, no otras puses, tas norāda uz apņēmības trūkumu pievērsties vairākiem jautājumiem,» uzskata Brūveris.

Pēc Brūvera domām, iespējams, līdz šim skaļākais Nausēdas izteikums bijis mudinājums veidot labklājības valsti. Tomēr žurnālists to uzskata par vairāk deklaratīvu paziņojumu bez skaidra plāna.

Brūveris atzīst, ka starptautiskajā arēnā viņu pārsteiguši Nausēdas centieni «atkausēt» Lietuvas attiecības ar Baltkrieviju, kuru pats prezidents nosaucis par Krievijas diktatūras sabiedroto.

«Jebkāds flirts ar jebkādu autokrātiju ir bīstams,» komentē Brūveris.

«Viņa stāstījums, ka Lietuvai vajag palīdzēt Baltkrievijai, lai tā pašreizējos apstākļos paliek, cik vien iespējams, neatkarīgas no Krievijas, man izklausās naivi un bīstami. Jebkāds flirts ar jebkādu autokrātiju ir bīstams,» pārliecināts žurnālists.

Prezidenta flirts ar galēji labējiem

Brūveris uzskata, ka Nausēdas vājumu pierādījis arī tas, ka prezidents nav ieņēmis skaidru un stingru nostāju jautājumā par Lietuvas armijas virsnieka Jonu Noreiku (Jonas Noreika), zināma arī kā Ģenerāļa Vētras, memoriālās plāksnes noņemšanu Viļņā.

«Tā vietā, lai šajā veidojumā izveidotu politiku, tā vietā, lai pateiktu, vai šajā jautājumā gala vārds ir valstij vai pašvaldībai, Nausēda iesaistījās asā vārdu apmaiņā ar Viļņas mēru Remigiju Šimašu (Remigijus Šimašius) un flirtēja ar galēji labējo ekstrēmistu grupām,» komentē Lietuvos Rytas žurnālists.

Šimašus teica, ka lēmums par plāksnes noņemšanu pieņemts, ņemot vērā, ka attieksme pret piemiņas zīmēm, kas saistītas ar totalitāriem režīmiem, ir vienāda, vai tās būtu padomju režīma statujas uz Zaļā tilta vai Noreikas plāksne.

Lasiet arī: Nausēda pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

Lietuvas ebreju kopiena Noreikas plāksnes noņemšanu pieprasīja gadiem ilgi, jo Lietuvas armijas virsnieks bija palīdzēja realizēt pret ebrejiem vērstās represijas nacistu okupācijas laikā. Viņam veltīto piemiņas plāksni šī gada aprīlī ar sašķaidīja Staņislovs Tomas (Stanislovas Tomas), kurš bez panākumiem kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlāk to atjaunoja un novietoja atpakaļ, bet pašvaldība solīja šo jautājumu pārrunāt ar vēsturniekiem.

«Starptautiski Lietuva saņēma sitienu – visas ārzemju vēstniecības, it sevišķi Izraēlas, ļoti uzmanīgi vēroja notiekošo,» teic Brūveris. «Tajā vismaz daļēji vainojams Nausēda.»

Ne kļūdu, ne panākumu

Tirgus izpētes un sabiedrības aptauju kompānijas Vilmorus vadītājs Vlads Gaidīs (Vladas Gaidys) BNN norāda, ka pašlaik Nausēda bauda 65% atbalstu, kas līdzinās Adamkus atbalstam viņa pirmajā prezidentūras termiņā. Tomēr Grībauskaites atbalsts viņas prezidentūras pirmajās 100 dienās bija 90%. Prezidentu Rolandu Paksu (Rolandas Paksas) šajā laikā atbalstīja 50% sabiedrības.

Arvīds Juozaitis (Arvydas Juozaitis), kurš arī piedalījās prezidenta vēlēšanās šogad, BNN pauda viedokli, ka, viņaprāt, Nausēda nav kļūdies, taču neko nav arī uzlabojis.

«Savas prezidentūras pirmajās simts dienās viņš darbojās kā labs sabalansējošais spēks, izvairoties no kašķiem un veltīgas politizēšanas,» spriež Juozaitis.

«Tomēr esmu vīlies, ka viņš pat nepārmeta Skandināvijas bankām pēc tam, kad Swedbank un SEB izlēma savās filiālēs, sākot ar šī gada decembri, pārtraukt skaidras naudas operācijas ar ārzemju valutām,» atzīst Juozaitis. «Turklāt esmu apbēdināts, ka Nausēda neatbalstīja ideju paaugstināt nodokļus bankām, lai iegūtu vairāk naudas valsts sociālajām vajadzībām.»

Atslēgvārdi: Lietuvas prezidents Nausēda


Pievienot komentāru

  1. Chernobyl it is teica:

    Tikai viens sakāmais: “Not great, not terrible.”

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.

Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Tiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tā atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to tā var nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!