bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

Nav savākti nepieciešamie paraksti referenduma ierosināšanai par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Par pašvaldībām, referendums, likuma izmaiņas, opozīcija, CVK, parakstu vākšana

Jēkabpils pilsētas pašvaldība

Nav izdevies savākt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanai par Saeimā pieņemtajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.

Parakstu vākšana tika sākta pēc Saeimas opozīcijas ierosinājuma.

Kā informē CVK pārstāve Laura Zaharova, šovakar gandrīz no visām vietām apkopotie dati liecina, ka par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai bija parakstījušies 5 095 vēlētāji, bet par grozījumu likumā Par pašvaldībām – 4 995 vēlētāji, attiecīgi savākti 3,3% un 3,2% no nepieciešamajiem parakstiem.

Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem. 

Lasiet arī: Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, CVK ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām vēl apkopos elektroniski. Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes.

CVK sēde, kurā paredzēts apstiprināt parakstu vākšanas rezultātus, pašlaik ir plānota 19.februārī. Pēc rezultātu apstiprināšanas par tiem tiks informēts Valsts prezidents Egils Levits un tie tiks nosūtīti publicēšanai Latvijas Vēstnesī.

Saskaņā ar Satversmi pašreizējā situācijā, kad divu mēnešu laikā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir publicējami.

Līdz ar to likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības termiņš būs nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.

Kā ziņots, likuma grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, lai, izmantojot Saskaņas un Gods kalpot Rīgai nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, «lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā».

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā Par pašvaldībām pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija iepriekš bija atlikusi Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā. Pašas opozīcijas partijas gan nekādi necentās plaši uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu.

Saeima 13.februārī lēma par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojekts, kas to nosaka, vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Lai ārkārtas vēlēšanās domi ievēlētu uz garāku termiņu, prezidentam vispirms jāizsludina uz laiku apturētie likumu grozījumi, bet tikai pēc tam – par Rīgas domes atlaišanu.

No Satversmes izriet – ja parakstu vākšanā par apturētu likumu piedalās ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK trīs dienu laikā ir jāizsludina tautas nobalsošana. Ja parakstu vākšanā piedalās mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, apturētie likumi tiek publicēti un stājas spēkā.


Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!