bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Neapmierināta partijas biedra vēstule «Vienotībai»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

Autors: Evija Trifanova/LETA

Lai arī aizejošā valdība bija nemitīgu sadursmju un strīdu pilna, ne viens vien vērotājs tās sastāvu vērtējis kā labāko atjaunotās Latvijas vēsturē, un lielākā daļa konfliktu radās tāpēc, ka tajā strādāja cilvēki ar ambīcijām veikt nozīmīgas reformas, uzskata Vienotības Viļānu novada nodaļas vadītājs Juris Galerijs Vidiņš.

Atklātā vēstulē portālam TVNet Vidiņš uzskaita ministru nopelnus: «Valdības pirmajam izglītības ministram [Robertam] Ķīlim stipri piekliboja darbu praktiskā puse, tomēr varam būt viņam pateicīgi par izglītības reformas izvirzīšanu politiskās dienas kārtības galvgalī.

Labklājības ministre Ilze Viņķele panāca pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātei kritiski svarīgo pensionēšanas vecuma paaugstināšanu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts cīnījās vienlaikus daudzās frontēs, tomēr viens no viņa visnozīmīgākajiem darbiem bija beidzot līdz Saeimai dabūt likumprojektu par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldi.

Finanšu ministra Andra Vilka laikā tika noslēgta starptautiskā aizdevuma programma, nozīmīgi uzlaboti Latvijas kredītreitingi, ieviests eiro, nozīmīgi samazināta ēnu ekonomika.»

Vidiņš ir neizpratnē, kāpēc premjera kandidāte Laimdota Straujuma jau pašā sākumā Vilku, Pavļutu un Viņķeli nav aicinājusi turpināt iesāktos darbus.

«Vai par iemeslu tam ir Vilka patstāvība, pretēji partijas spices spiedienam ieceļot VID ģenerāldirektoru, Viņķeles īpašība saukt lietas īstos vārdos, nepieturoties pie «kā var nesolīt», korumpēto personu atbrīvošanu no darba un Labklājības ministrijas (LM) izvēdināšanu no Zaļo Zemnieku savienības (ZZS) sasmakušās gaisotnes? Ar ko Jūs neapmierina zinošais Pavļuts?

Vai Jūs ministru izvēli saskaņojat, kas Satversmē nav norādīts, ar Lemberga virzīto un  Saskaņas centra (SC), ZZS un atsevišķu Vienotības un Nacionālās apvienības (NA) deputātu balsīm ievēlēto Valsts prezidentu Bērziņu?» Straujumai vēstulē jautā Vidiņš.

Politiķis pārliecināts, ka tam tam par iemeslu nevar būt atsevišķu ministru zemie reitingi, jo kā labklājības, tā veselības ministru amati esot «politiski pašnāvniecīgi». «Pensijas būs nepietiekošas vienmēr, un vecus un slimojušus cilvēkus par jauniem neiztaisīsim,» tā Vidiņš.

Vidiņš arī atzīmē, ka raidījumā Nekā personīga Straujuma reiz sacīja, ka ministri nedrīkstot būt «gadījuma cilvēki», t.i. bez partijas piederības. «Vai šie domu graudi no pašas pieredzes, un kā tad būs ar satiksmes ministru?» jautā politiķis.

Par partijas lietām

Viņš norāda, ka Vienotībā nav atgriezeniskās saites – partijas biedri joprojām nesaņemot valdes sēdes protokolus, nesaņemot informāciju par nodaļu finansēm, par jaunuzņemtajiem partijas biedriem. «Līdz ar to partijas ierindas biedrs jūtas nevajadzīgs un neinformēts. Līdz ar to apsīkušas partijas iekšējās diskusijas, tajās piedalās 5-6, jo nav vērts diskutēt, ja partijas vadība ignorē ierindas biedru viedokļus,» norāda Vidiņš.

Kā atceras politiķis, vairāk nekā gadu atpakaļ Viļānu nodaļa vērsās pie valdes ar lūgumu izslēgt no partijas Eināru Repši un Edgaru Jaunupu, saistībā ar viņu šķeltniecisko darbību. Nodaļa tā arī nesaņēmusi atbildi no valdes, vai šis ierosinājums izskatīts.

«Atceros vienas mūsu deputātes plašo interviju Lemberga ruporā Neatkarīgajā, kurā viņa slavēja bijušā Jaunā laika augsto morāli. Jāatgādina, ka šīs partijas dibinātājs personiskās dzīves nodrošināšanai lūdza tautu saziedot miljonu un tad viņš būšot gatavs glābt nāciju. Saziedoja kādus 600 000, bet tie pietika kutera, lidaparāta un nez kurās sievas uzturēšanai, un nācija palika neizglābta,» tā Vidiņš.

Viņaprāt, no kļūdām joprojām nemācās. «Atcerēsimies Zaķa skandālu ar nodokļu apiešanu, viņa un Smiltēna Gazprom interešu lobēšanu. Partijas biedri sodīja Zaķi, neievēlot viņu partijas valdē, bet deputāti abus kungus atstāja vadīt frakciju. Āboltiņas kundze, vai Jums neienāk prātā, ka daudziem TV skatītājiem uzmetas zosāda, redzot Zaķi priekšplānā sarunās pie valdības veidošanas?» jautā politiķis.

Ref:103.000.103.5001


Pievienot komentāru

  1. vecais. teica:

    Vai tad Vidiņš vēl nav līdz galam izmuldējies?

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.