bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Neatrisinātais jautājums: Vai tranzītam pienākusi «smagā piezemēšanās»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tas, ka Latvijas ostas arvien vairāk izjutīs tranzīta kravu apgrozījuma samazinājumu, prognozēts jau faktiski kopš ekonomisko sankciju ieviešanas starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, un sekas tam izjūtamas arvien. Atsevišķās nozarēs izteiktāk, un viena no lielākajām cietējām ir tieši tranzīta nozare, vēsta ziņu portāls ventspilnieks.lv

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir fakts, ka Krievija turpina pildīt savu solījumu un arvien vairāk kravu novirzīt nevis tranzītā caur Baltijas valstīm un jo īpaši Latviju, bet gan tieši uz savām ostām. To spilgti apliecina aizvadītā gada rādītāju kopsavilkums: kopējais apgrozījums Krievijas ostās pērn pieaudzis līdz pat 787 miljoniem tonnu un tas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija kravu apgrozījuma ziņā pērn piedzīvojusi samazinājumu par 2%, salīdzinājumā ar 2016. gadu, kas jau tā bija rezultātu ziņā diezgan pieticīgs, teikts ziņu portālā.

Lielu optimismu kravu apgrozījumā nerada arī šis gads, un tam ir vairāki iemesli. Galvenais uzdevums – saglabāt vismaz esošo apgrozījumu un turpināt meklēt jaunas iespējas citos risinājumos. Šis ir pirmais raksts sērijā par tranzīta nozari pērn. Uzsākot jauno gadu, skaidrosim, kāds ir bijis aizvadītais – 2017.gads.

Latvijas ostās pagājušajā gadā tika pārkrauti 61,877 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati. Pērn vislielākais apgrozījums bija beramkravu segmentā: pārkrauts 33,362 miljoni tonnu, kas gada laikā ir pieaugums par 1,7%. Pārkrauto ogļu daudzums sasniedza 17,591 miljonu tonnu, un tas bija par 5,2% vairāk nekā pērn. Tomēr pozitīvo tendenci te vairo pagājušā gada sākumā reģistrētie lielie apgrozījuma skaitļi, kad Krievijas ostas vienkārši «uzkārās» apjoma ziņā un pašas saviem spēkiem nespēja ar lielo apjomu tikt galā, tādēļ novirzīja būtisku daudzumu arī caur Latviju.

Arī koksnes šķelda pārkrauta ar pozitīvu līkni: 1,469 miljoni tonnu jeb kāpums par 12,9%. Taču ķīmiskās beramkravas jeb minerālmēsli pārkrauti teju par piekto daļu mazāk – 2,732 miljoni tonnu jeb kritums par 17%.

Ventspilnieks.lv norāda, lai gan varētu šķist kopumā kaut mazliet, tomēr pozitīva bilance, paraugoties summārā nozīmē aina vairs neizskatās tik daiļa. Lai arī salīdzinājumā ar 2016.gadu vērojams neliels kravu apgrozījuma kāpums, tomēr 33,362 miljoni tonnu ir otrs zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Augstākais rādītājs fiksēts 2012.gadā, kad beramkravu apgrozījums sasniedza 37,279 miljonus tonnu.

Vēl skaitliski lielāks kāpums bijis ģenerālkravu segmentā: pērn pārkrautas kravas 11,599 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2016. gadā. Veiksmīgs gads bijis ro-ro jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, kur pārkrauts 3,186 miljoni tonnu un bija kāpums par 14,6%, kā arī kravas konteineros pārkrautās kravas 4,658 miljonu tonnu apjomā (kāpums par 13,7%). Taču kokmateriālu apgrozījums sarucis par 5% un bija 3,243 miljoni tonnu. Šajā segmentā pērn uzrādītie rezultāti ir gana būtisks kāpums, un nozare pamazām atgūstas, tomēr šis ir joprojām piektais zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Tomēr visu kopējo ainu zem ūdens pavelk kritums lejamkravu apgrozījuma segmentā, kur pērn pārkrauts kopumā 16,915 miljonus tonnu. Tas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti – 16,11 miljoni tonnu (-13,9%), bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta tikai 34 200 tonnu apmērā un ir samazinājums par 37,2%. Pērn uzrādītais rezultāts ir absolūts antirekords. Taču vēl pirms trim gadiem šajā jomā bija pēdējo desmit gadu laikā lielākais apgrozījums – vairāk nekā pusotru reizi lielāks jeb 26,530 miljoni tonnu.

Kā klājies Ventspils ostā?

Latvijas ostu vidū joprojām līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu. Tiesa, atšķirībā no abām pārējām lielajām ostām – Ventspils un Liepājas, galvaspilsētā vērojams kravu apgrozījums kritums, sasniedzot 9,2%.

Ventspils osta gadu noslēdza uz simboliski pozitīvas nots – pateicoties gada sākumā piedzīvotajam ļoti pozitīvajam apgrozījuma kāpumam, ar katru mēnesi lielā pieauguma procentuālā zīme attiecībā pret pērno gadu arvien saruka, līdz gada noslēgumā bija vairs tikai 6,5% jeb 20,035 miljoni tonnu. Lai arī neliels kāpums, tomēr kopumā tas ir otrs zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Turpina sasparoties Liepājas osta. Lai arī tās apgrozījums pērn bija vairāk nekā trīs reizes mazāks nekā Ventspilij un sasniedza 6,588 miljonus tonnu, tomēr tas ir kāpums par 16%. Turklāt Liepājas osta arvien vairāk fokusējas savā segmentā – vēlas kļūt par galveno graudu pārkrāvēju valstī, lai gan Ventspils ostā ar pašvaldības svētību šobrīd jau ir paplašināts liels graudu terminālis un arī galvaspilsēta rosās šajā virzienā.

Lietuva atraujas no Latvijas

Kravu pārvadājumu apmēri ir sarukuši arī Latvijas dzelzceļa tīklā. Pērn apgrozījums bija 43,79 miljoni tonnu, taču tas bija par 8,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši sarucis tranzīta apjoms caur ostām – par 11,3% līdz 35,04 miljoniem tonnu. Kamēr VAS “Latvijas Dzelzceļš” un meitas kompānijas vairāk rūpē- jas par pamatlīdzekļu vērtību celšanu, bet mazāk domā par tarifu jautājumiem, tikmēr Latvijai atkal garām auļo kaimiņzeme Lietuva. Tur dzelzceļa pārvadājumu apjomi pagājušajā gadā pieauguši par veseliem 10% un sasniedza jau 53,5 miljonus tonnu…

Klaipēdas osta turpina izaugsmi un ir priekšā Rīgas ostai jau par desmit miljoniem tonnu. Kamēr Rīgas ostai kritums, tikmēr procentuālā zīmē tuvu šim skaitlim, tikai ar plusa zīmi, ir Klaipēda.
Ir viela pārdomām arī vienkāršam iedzīvotājam.

Bet ko mēs vēl varam darīt lietas labā, lai situāciju kaut cik labotu un stabilizētu? Par to mūsu turpmākajos laikraksta numuros, kad analizēsim jau konkrētus segmentus un runāsim ar nozares pārstāvjiem par izredzēm, tendencēm un iespējām, galu galā arī par to, kāpēc esam tur, kur esam.

Ref:224.000.103.3569


Pievienot komentāru

  1. NĒ Krievijai teica:

    Krievija lieto visu — tirdzniecību, kultūru, mākslu, sportu — tās polītiski-imperiālo mērķu sekmēšanai. Tāpēc tas arī ir labi ja tranzīts no Krievijas caur Latvijas ostām samazinās.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.