bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Neatrisinātais jautājums: Vai tranzītam pienākusi «smagā piezemēšanās»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tas, ka Latvijas ostas arvien vairāk izjutīs tranzīta kravu apgrozījuma samazinājumu, prognozēts jau faktiski kopš ekonomisko sankciju ieviešanas starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, un sekas tam izjūtamas arvien. Atsevišķās nozarēs izteiktāk, un viena no lielākajām cietējām ir tieši tranzīta nozare, vēsta ziņu portāls ventspilnieks.lv

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir fakts, ka Krievija turpina pildīt savu solījumu un arvien vairāk kravu novirzīt nevis tranzītā caur Baltijas valstīm un jo īpaši Latviju, bet gan tieši uz savām ostām. To spilgti apliecina aizvadītā gada rādītāju kopsavilkums: kopējais apgrozījums Krievijas ostās pērn pieaudzis līdz pat 787 miljoniem tonnu un tas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija kravu apgrozījuma ziņā pērn piedzīvojusi samazinājumu par 2%, salīdzinājumā ar 2016. gadu, kas jau tā bija rezultātu ziņā diezgan pieticīgs, teikts ziņu portālā.

Lielu optimismu kravu apgrozījumā nerada arī šis gads, un tam ir vairāki iemesli. Galvenais uzdevums – saglabāt vismaz esošo apgrozījumu un turpināt meklēt jaunas iespējas citos risinājumos. Šis ir pirmais raksts sērijā par tranzīta nozari pērn. Uzsākot jauno gadu, skaidrosim, kāds ir bijis aizvadītais – 2017.gads.

Latvijas ostās pagājušajā gadā tika pārkrauti 61,877 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati. Pērn vislielākais apgrozījums bija beramkravu segmentā: pārkrauts 33,362 miljoni tonnu, kas gada laikā ir pieaugums par 1,7%. Pārkrauto ogļu daudzums sasniedza 17,591 miljonu tonnu, un tas bija par 5,2% vairāk nekā pērn. Tomēr pozitīvo tendenci te vairo pagājušā gada sākumā reģistrētie lielie apgrozījuma skaitļi, kad Krievijas ostas vienkārši «uzkārās» apjoma ziņā un pašas saviem spēkiem nespēja ar lielo apjomu tikt galā, tādēļ novirzīja būtisku daudzumu arī caur Latviju.

Arī koksnes šķelda pārkrauta ar pozitīvu līkni: 1,469 miljoni tonnu jeb kāpums par 12,9%. Taču ķīmiskās beramkravas jeb minerālmēsli pārkrauti teju par piekto daļu mazāk – 2,732 miljoni tonnu jeb kritums par 17%.

Ventspilnieks.lv norāda, lai gan varētu šķist kopumā kaut mazliet, tomēr pozitīva bilance, paraugoties summārā nozīmē aina vairs neizskatās tik daiļa. Lai arī salīdzinājumā ar 2016.gadu vērojams neliels kravu apgrozījuma kāpums, tomēr 33,362 miljoni tonnu ir otrs zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Augstākais rādītājs fiksēts 2012.gadā, kad beramkravu apgrozījums sasniedza 37,279 miljonus tonnu.

Vēl skaitliski lielāks kāpums bijis ģenerālkravu segmentā: pērn pārkrautas kravas 11,599 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2016. gadā. Veiksmīgs gads bijis ro-ro jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, kur pārkrauts 3,186 miljoni tonnu un bija kāpums par 14,6%, kā arī kravas konteineros pārkrautās kravas 4,658 miljonu tonnu apjomā (kāpums par 13,7%). Taču kokmateriālu apgrozījums sarucis par 5% un bija 3,243 miljoni tonnu. Šajā segmentā pērn uzrādītie rezultāti ir gana būtisks kāpums, un nozare pamazām atgūstas, tomēr šis ir joprojām piektais zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Tomēr visu kopējo ainu zem ūdens pavelk kritums lejamkravu apgrozījuma segmentā, kur pērn pārkrauts kopumā 16,915 miljonus tonnu. Tas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti – 16,11 miljoni tonnu (-13,9%), bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta tikai 34 200 tonnu apmērā un ir samazinājums par 37,2%. Pērn uzrādītais rezultāts ir absolūts antirekords. Taču vēl pirms trim gadiem šajā jomā bija pēdējo desmit gadu laikā lielākais apgrozījums – vairāk nekā pusotru reizi lielāks jeb 26,530 miljoni tonnu.

Kā klājies Ventspils ostā?

Latvijas ostu vidū joprojām līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu. Tiesa, atšķirībā no abām pārējām lielajām ostām – Ventspils un Liepājas, galvaspilsētā vērojams kravu apgrozījums kritums, sasniedzot 9,2%.

Ventspils osta gadu noslēdza uz simboliski pozitīvas nots – pateicoties gada sākumā piedzīvotajam ļoti pozitīvajam apgrozījuma kāpumam, ar katru mēnesi lielā pieauguma procentuālā zīme attiecībā pret pērno gadu arvien saruka, līdz gada noslēgumā bija vairs tikai 6,5% jeb 20,035 miljoni tonnu. Lai arī neliels kāpums, tomēr kopumā tas ir otrs zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Turpina sasparoties Liepājas osta. Lai arī tās apgrozījums pērn bija vairāk nekā trīs reizes mazāks nekā Ventspilij un sasniedza 6,588 miljonus tonnu, tomēr tas ir kāpums par 16%. Turklāt Liepājas osta arvien vairāk fokusējas savā segmentā – vēlas kļūt par galveno graudu pārkrāvēju valstī, lai gan Ventspils ostā ar pašvaldības svētību šobrīd jau ir paplašināts liels graudu terminālis un arī galvaspilsēta rosās šajā virzienā.

Lietuva atraujas no Latvijas

Kravu pārvadājumu apmēri ir sarukuši arī Latvijas dzelzceļa tīklā. Pērn apgrozījums bija 43,79 miljoni tonnu, taču tas bija par 8,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši sarucis tranzīta apjoms caur ostām – par 11,3% līdz 35,04 miljoniem tonnu. Kamēr VAS “Latvijas Dzelzceļš” un meitas kompānijas vairāk rūpē- jas par pamatlīdzekļu vērtību celšanu, bet mazāk domā par tarifu jautājumiem, tikmēr Latvijai atkal garām auļo kaimiņzeme Lietuva. Tur dzelzceļa pārvadājumu apjomi pagājušajā gadā pieauguši par veseliem 10% un sasniedza jau 53,5 miljonus tonnu…

Klaipēdas osta turpina izaugsmi un ir priekšā Rīgas ostai jau par desmit miljoniem tonnu. Kamēr Rīgas ostai kritums, tikmēr procentuālā zīmē tuvu šim skaitlim, tikai ar plusa zīmi, ir Klaipēda.
Ir viela pārdomām arī vienkāršam iedzīvotājam.

Bet ko mēs vēl varam darīt lietas labā, lai situāciju kaut cik labotu un stabilizētu? Par to mūsu turpmākajos laikraksta numuros, kad analizēsim jau konkrētus segmentus un runāsim ar nozares pārstāvjiem par izredzēm, tendencēm un iespējām, galu galā arī par to, kāpēc esam tur, kur esam.

Ref:224.000.103.3569


Pievienot komentāru

  1. NĒ Krievijai teica:

    Krievija lieto visu — tirdzniecību, kultūru, mākslu, sportu — tās polītiski-imperiālo mērķu sekmēšanai. Tāpēc tas arī ir labi ja tranzīts no Krievijas caur Latvijas ostām samazinās.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri