Pagājušajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) paziņoja, ka dod priekšroku enerģijas subsīdijām, nevis aizsardzības budžeta palielināšanai. Tāpat Lietuvā top jauns likumprojekts par nelegālo migrantu atgriešanu pāri robežai.
Robežsargi uz Lietuvas – Baltkrievijas robežas aiztur 99 migrantus
Lietuvas robežsargi ceturtdien, 1.septembrī, aizturēja 99 migrantus, kuri mēģināja nelegāli šķērsot Lietuvas – Baltkrievijas robežu, piektdien, 2.septembrī, paziņoja Valsts robežsardzes dienests. Lietuvas robežsargi kopš 2021.gada 3.augusta, kad viņiem tika piešķirtas tiesības liegt ieceļošanu nelegālajiem migrantiem, ir nosūtījuši atpakaļ uz Baltkrieviju gandrīz 13 600 cilvēku. Pagājušajā gadā Lietuvas – Baltkrievijas robežu nelegāli šķērsoja gandrīz 4 200 nelegālo migrantu.
Lietuva ziņo par 726 jauniem Covid-19 gadījumiem
Lietuvā ceturtdien, 1.septembrī, reģistrēti 726 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu un divi nāves gadījumi no Covid-19. No jaunajiem gadījumiem 535 bija pirmreizēji saslimšanas gadījumi, bet 181–otrreizēji.
Hospitalizēto pacientu skaits šonedēļ bija 106, savukārt astoņi pacienti šobrīd atrodas intensīvās terapijas nodaļās.
Pozitīvo testu procentuālais rādītājs septiņu dienu laikā ir pieaudzis līdz 43,9%.
Vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 69.9% Lietuvas iedzīvotāju.
Ārlietu ministrs pārmet EK prezidentei Mihaila Gorbačova slavināšanu
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) ceturtdien, 1.septembrī, sacīja, ka «būtu bijis jauki», ja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), vērtējot pēdējā padomju līdera Mihaila Gorbačova lomu, ņemtu vērā arī Baltijas valstu vēsturi.
EK prezidente bija viena no pirmajām augsta ranga politiķēm, kas izteica līdzjūtību saistībā ar Gorbačova nāvi.
Viņa slavēja bijušo padomju prezidentu kā «uzticamu un cienījamu līderi», kurš «pavēra ceļu brīvai Eiropai».
Lasiet arī: Mūžībā devies bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs
Tomēr Lietuvā viņu atcerēsies kā neatkarības cīnītāju apspiedēju, kad 1991.gada 13.janvāra agrā rīta stundā padomju karaspēks Viļņā iebruka televīzijas un radio ēkās. Toreiz tika nogalināti 14 civiliedzīvotāji un vairāki simti tika ievainoti.
Prezidents uzskata, ka Nord Pool cenu noteikšanas algoritmi ir jāmaina
Neticami augsto elektroenerģijas cenu problēmu var atrisināt, tikai palielinot elektroenerģijas ražošanu, taču ir jāmaina arī elektroenerģijas biržas Nord Pool izmantotie cenu noteikšanas algoritmi, ceturtdien, 1.septembrī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). Saskaņā ar pašreizējo Nord Pool cenu noteikšanas algoritmu dažos gadījumos netiek izskatīti mazāki cenu piedāvājumi.
Prezidents dod priekšroku enerģijas subsīdijām, nevis aizsardzības budžeta palielināšanai
Lietuvas prezidents trešdien, 31.augustā, paziņoja, ka dos priekšroku elektroenerģijas un dabasgāzes cenu subsidēšanai, nevis valsts aizsardzības izdevumu palielināšanai līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā, ja nākamā gada budžetā nepietiks līdzekļu abiem šiem mērķiem.
Savukārt Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ir paziņojusi, ka daļa no elektroenerģijas un dabasgāzes subsidēšanas nākamgad valstij var izmaksāt no 500 miljoniem līdz miljardam eiro. Pēc viņas teiktā, valdība pašlaik izstrādā nākamā gada valsts budžeta projektu un iesniegs to Lietuvas prezidentam un parlamentārajai opozīcijai, kad tas būs gatavs.
Lietuvas valdība gada sākumā piešķīra 570 miljonus eiro budžeta līdzekļu, lai 2022.gada otrajā pusgadā dotētu daļu no elektroenerģijas un dabasgāzes rēķiniem mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šiem līdzekļiem aptuveni 370 miljoni eiro tika novirzīti sabiedriskā elektroenerģijas piegādātāja Ignitis Grupė parādu segšanai, bet aptuveni 200 miljoni eiro tika piešķirti dabasgāzes un elektroenerģijas piegādātājiem.
Otrajā ceturksnī IKP sarūk par 0,5% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni
Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni saruka par 0,5% līdz 16,1 miljardam eiro, trešdien, 31.augustā, liecināja valsts statistikas biroja otrais novērtējums. Gada griezumā no aprīļa līdz jūnijam valsts IKP pieauga par 2,6%. Jūlija beigās publicētie novērtējumi liecināja, ka valsts IKP otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 2,8%, bet ceturkšņa izteiksmē saruka par 0,4%.
Top jauns likumprojekts par nelegālo migrantu atgriešanu pāri robežai
Lietuvas Iekšlietu ministrija izstrādā likumprojektu, kura mērķis ir legalizēt imigrantu «atgrūšanu» pāri robežai tikai krīzes situācijās, otrdien, 30.augustā, paziņoja iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė).
Likumprojekts ļautu robežsargiem izmantot šo noteikumu tikai tad, kad valstī ir ārkārtas situācija vai kara stāvoklis, norādīja ministre. Pašlaik robežsargi drīkst liegt ieceļošanu nelegālajiem migrantiem, pamatojoties uz ministra 2021.gada augustā parakstīto rīkojumu.
Ja izstrādātais likumprojekts tiks apstiprināts, tad atbildība par to būs jāuzņemas parlamentam, uzskata ministre.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte pirmdien, 29.augustā, sacīja, ka viņa neizslēdz iespēju ierosināt likumdošanas grozījumus, kas ļautu Lietuvai piemērot migrantu «atgrūšanas» politiku arī tad, ja valstī nav ārkārtas situācijas. Kritiķi apgalvo, ka šādas darbības ir pielīdzināmas izraidīšanai, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Prezidenta padomnieks nosoda Baltkrievijas virsniekus par Lietuvas – Baltkrievijas žoga bojāšanu
Lietuvas prezidenta vecākais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budry) ir nosodījis Baltkrievijas virsniekus par to, ka tie ir mēģinājuši sabojāt uzstādīto žogu un nodevēja to par provokāciju. Budris uzsvēra, ka Lietuva šādu apstākļu dēļ ir nonākusi «ļoti bīstamā zonā», jo Baltkrievijas virsnieki tiek sūtīti uz citu valsti, lai bojātu Lietuvas aizsardzības iekārtas.
Lasiet arī: Lietuva ir pabeigusi 502 kilometrus garā žoga izbūvi gar Baltkrievijas robežu
Aptuveni 502 kilometrus garā dzeloņstiepļu žoga izbūve gar Lietuvas – Baltkrievijas robežu tika pabeigta pagājušās nedēļas beigās. Lai gan šī gada sākumā migrantu plūsmas samazinājās, pēdējā laikā tās atkal ir palielinājušās.
Lietuva nosauc ietekmīgākās sabiedrībā plaši pazīstamās personas
Par ietekmīgākajām sabiedrībā plaši atpazīstamām personām tika atzīts žurnālists un TV raidījumu vadītājs Edmunds Jakilaitis (Edmundas Jakilaitis), politologs Linas Kojala un vēsturnieks Alfrēds Bumblausks (Alfredas Bumblauskas), liecina pirmdien, 29.augustā, interneta ziņu portālā delfi.lt publicētais pētījums. Kā nākamie sarakstā sekoja humānās palīdzības aktīvists Jonas Ohmans (Jonas Ohman) un katoļu priesteris Ričards Doveika.
Tā saukto elites aptauju Lietuvas portāla Delfi uzdevumā veica žurnāls Reitingai, kas no 17.maija līdz 23.jūnijam aptaujāja 925 politiķus, uzņēmējus, ierēdņus, žurnālistus, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.
