Nedēļa Lietuvā: Atbalsts svešvalodu burtu rakstīšanai pasē, ministrija satraukta par Ķīnas ietekmi uz investoriem

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Aizvadītās nedēļās galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija Seima lēmums atļaut personu apliecinošos dokumentos rakstīt svešvalodu alfabētu burtus «q», «x» un «w», ministrijas bažas par Ķīnas spiedienu uz Lietuvā strādājošiem ārvalstu investoriem un likumdevēju noraidošā attieksme pret obligātas vakcinācijas ieviešanu mediķiem un sociālo iestāžu darbiniekiem.

Tiesa 13.janvāra lietā pārceļ Ukrainas pilsoņa pārsūdzības izskatīšanu

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien, 17.janvārī, pārcēlusi tiesas sēdi, kurā bijis plānots izskatīt Ukrainas pilsoņa Oleksandra Radkeviča pārsūdzību tā saucamajā 13.janvāra lietā. Radkevičs ir aizturēts Grieķijā, jo iepriekš tiesa Lietuvā, viņa prombūtnē atzinusi viņa vainu apsūdzībās par līdzdalību Atmodas laika represijās pret Lietuvas neatkarības aizstāvjiem. 1991.gada 13.janvārī Padomju Savienības militārās vienības uzbruka civiliedzīvotāju apsargātiem stratēģiskiem objektiem Viļņā, nonāvējot 14 cilvēkus.

Uz Minsku dodas «pilsoņu delegācija»

Grupa cilvēku, kuri nosaukuši sevi par «Lietuvas iedzīvotāju delegāciju», aizvadītajā pirmdienā devušies uz Baltkrieviju, paužot vēlmi atjaunot politiskos sakarus starp Viļņu un Minsku. Ērika Šveņjoniene (Erika Švenčionienė), kura vada septiņu cilvēku lielo grupu, norādījusi, ka esošā Baltkrievijas valdība ir likumīga un ka ar to ir jāsarunājas. Daļa no iesaistītajiem ir kustības Taisnīguma rītausma locekļi. To savukārt dibinājis politiķis Aļģirds Palecks (Algirdas Paleckis), kurš iepriekš vadījis Sociālistisko Tautas fronti. Minskā «Lietuvas iedzīvotāju delegācija» tikusies ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, kā arī ar Baltkrievijas Kultūras ministrijas, parlamenta un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Lietuviešu politikas analītiķis Vītis Jurkons (Vytis Jurkonis) vērtējis, ka Baltkrievija par izmantot vizīti propagandas nolūkos.

Ministrija satraukta par ārvalstu investoru plāniem Ķīnas spiediena apstākļos

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) aizvadītajā pirmdienā atzinusi, ka ministrijā ir satraukums par ārvalstu investoru plāniem saistībā ar Ķīnas ekonomisko spiedienu pret Lietuvu. Ministre piebildusi, ka tiek sagaidīts, lai abas valstis virzītos uz izlīgumu. Decembrī mediji vēstīja, ka Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas automašīnu preču ražotāju Continental, lai tas pārtrauc izmantot sastāvdaļas, kas ražotas Continental rūpnīcā Lietuvā. Ārvalstu investīciju piesaistes aģentūras Investuok Lietuvoje vadītājs Elijs Čivils (Elijus Čivilis) norādījis, ka Ķīnas ieviesto ekonomisko sankciju dēļ ar saimnieciskās darbības grūtībām saskārušies 40% aptaujāto Lietuvas uzņēmumu. Lietuvas valdība sadusmoja Ķīnas valdību, atļaujot Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību. Ķīna uzskata Taivānu par separātiski noskaņotu savas valsts daļu, taču pati Taivāna tam nepiekrīt. Paužot atbildes reakciju, Ķīna 2021.gada rudenī apturēja kravas vilcienu plūsmu uz Lietuvu, sāka dažādi apgrūtināt Lietuvas uzņēmumu un ar Lietuvu saistītu uzņēmumu saimniecisko darbību Ķīnā un eksportu uz Āzijas valsti.

Seims atbalsta trīs svešvalodu burtu atļaušanu pasēs

Lietuvas parlaments otrdien, 18.janvārī, atbalstījis priekšlikumus atļaut valsts izdotos personu apliecinošos dokumentos rakstīt svešvalodu personvārdus, kuru rakstībā ir tādi latīņu alfabēta burti, kuru nav lietuviešu valodas alfabētā. Priekšlikumi pieņemti ar 82 deputātu atbalstu no kopskaitā 141, un tie stāsies spēkā, ja lēmumam piekritīs arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). No latīņu valodas alfabēta burtiem lietuviešu valodas alfabētā nav burtu «q», «x» un «w». Tos drīkstēs rakstīt Lietuvas pilsoņu personu apliecinošos dokumentos, ja pilsoņi būs pieņēmuši dzīvesbiedra uzvārdu un tā oriģinālrakstībā būs lietoti šādi burti. Seima vairākums savukārt noraidījis priekšlikumu no Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas–Kristīgo ģimeņu savienības frakcijas par tādu svešvalodu alfabēta burtu atļaušanu Lietuvas personu apliecinošos dokumentos, kuri balstīti latīņu valodas alfabētā un kuriem ir lietuviešu valodas alfabētam neraksturīgas diakritiskās zīmes.

Lietuva nepazeminās augsto alkohola lietošanas vecuma slieksni

Lietuvas Seimā noraidīti priekšlikumi mīkstināt valsts stingros ierobežojumus alkohola apritē un pieejamībā, tostarp noraidīti priekšlikumi pazemināt valstī spēkā esošo alkohola lietošanas vecuma slieksni, vēsta LRT.

Jau vairākus gadus Lietuvā noteiktais alkohola lietošanas vecuma slieksnis ir 20 gadi. Lielveikalos alkoholu atļauts pārdot no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 20.00 un svētdienās no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Vēloties panākt valstī maigāku alkohola aprites politiku, Lietuvas Seima valdošā koalīcija bija izstrādājusi tiesību aktu grozījumu priekšlikumus. Tajos bija paredzēts pazemināt vecuma slieksni līdz 18 gadiem un atļaut veikalos ilgāk tirgot alkoholiskos dzērienus.

Lai arī valdošajai liberāli konservatīvai triju partiju koalīcijai Seimā ir vairākums, deputāti otrdien, 18.janvārī, tomēr noraidījuši atsevišķus priekšlikumus, kā arī visu grozījumu likumprojektu. Grozījumu likumprojekts ticis noraidīts ar 63 balsīm pret 51.

Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1591800/lithuanian-parliament-thwarts-moves-to-loosen-restrictions-on-alcohol-sales

Likumdevēji ir pret obligātu vakcināciju mediķiem, sociālai jomai

Lietuvas Seima deputāti noraidījuši priekšlikumus ieviest obligātu kovida vakcināciju mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un citām profesiju grupām. Ceturtdien, 20.janvārī, šādus priekšlikumus atbalstījuši 60, «pret» balsojuši 53 un atturējušies trīs likumdevēji. Ja priekšlikumi tiktu pieņemti, tad kovida vakcinācija kļūtu obligāta ne tikai cilvēkiem, kuri strādā veselības un sociālās aprūpes iestādēs, bet arī tiem, kuri sniedz ar uzkopšanu un pārtikas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus. No prasības atbrīvoti savukārt būtu tie strādājošie, kuri nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ vai kuri ir nesen pārslimojuši šo slimību.

Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvā noraida obligātu vakcināciju mediķiem, bet valsts dienā reģistrē 7 057 jaunus inficētos

Swedbank samazina Lietuvas IKP izaugsmes prognozi līdz 3,2%

Komercbanka Swedbank ir samazinājusi Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi 2022.gadam līdz 3,2%, to skaidrojot inflācijas kāpumu un ģeopolitiskās spriedzes saasinājumu. Bankas ekonomisti lēš, ka 2021.gadā valsts ekonomika augusi par 5,4%. Novembrī banka prognozējusi, ka Lietuvas IKP pēc 2021.gada izaugsmes 5% apmērā 2022.gadā augs par 3,3%. Pēc komercbankas jaunākajām prognozēm, šogad vidējā alga Lietuvā augs par 8,7%, un bezdarba līmenis saruks līdz 6,6%. Swedbank lēš, ka gada vidējā inflācija sasniegs 7% un nākamgad palēnināsies līdz 2,7%.

Pārceļ 5G frekvenču izsoli

Lietuva lēmusi atkārtoti pārcelt savu pirmo piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru frekvenču joslu izsoli, tā aizvadītajā piektdienā, 21.janvārī, vēstīja ziņu portāls Vz.lt. Tika gaidīts, ka mobilo sakaru operatori, kuri vēlēsies piedalīties 700 MHz frekvenču joslas izsolē, iesniegs savus pieteikumus līdz 25.janvārim. Pieteikumu iesniegšanas termiņš nu ir pārcelts par diviem mēnešiem uz priekšu, jo valdības komisija lūgusi papildu informāciju par mobilo sakaru operatoriem un Lietuvas Sakaru regulatorā pārvalde nevar tos saņemt īsā laika periodā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas