Nedēļa Lietuvā: EK prasa skaidrot meža zemes iegādes ierobežojumu, karantīna paliks līdz februāra beigām

Aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi Lietuvā bija valsts mēroga karantīnas ierobežojumu paildzināšana par mēnesi, Briseles paskaidrojuma lūgums par meža zemes iegādes ierobežošanu un aicinājums pasteidzināt Via Baltica šosejas būvdarbus.

Lietuva humānu apsvērumu dēļ ļāvusi ieceļot 792 baltkrieviem

Lietuvas Iekšlietu ministrija pirmdien, 25.janvārī, pavēstīja, ka valstī līdz šim ar humānās palīdzības pamatojumu atļauts ieceļot kopskaitā 792 Baltkrievijas pilsoņiem. Saskaņā ar ministrijas amatpersonu pausto valstī jau ieceļojuši 367, bet patvērumam ir pieteikušies 87 Baltkrievijas pilsoņi.

Iespējamas ES sankcijas par mežu zemes iegādes ierobežošanu

Eiropas Komisija (EK) var ierosināt pārkāpuma procedūru pret Lietuvu, ja Seims nenolems atcelt ierobežojumu, ka Lietuvā viena persona var iegādāties ne vairāk kā 1 500 hektārus mežu zemes, tā otrdien, 26.janvārī, pavēstīja Lietuvas Vides ministrija. EK ir lūgusi Lietuvai sniegt paskaidrojumu, jo tai ir aizdomas, ka ierobežojums, ko ieviesa iepriekšējais Seima sasaukums, var ierobežot brīvu kapitāla kustību. Pašreizējais regulējums, kas ir spēkā kopš 2020.gada sākuma, aizliedz vienai personai vai savstarpēji saistītu personu grupai valstī iegādāties vairāk nekā 1 500 hektārus mežu zemes.

Lietuvas premjerministre apsveic jauno Igaunijas kolēģi

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) aizvadītajā otrdienā apsveikusi savu jauno kolēģi – Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) – ar jaunas valdības izveidi un Kallasas apstiprināšanu amatā. Lietuva 2021.gadā ir Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts. Saskaņā arī Šimonītes teikto Lietuva centīsies turpināt risināt jautājumus, kas ir svarīgi Baltijas valstīm un visam reģionam. Starp tiem ir koordinēta atbilde uz Covid-19 pandēmiju, drošība un aizsardzība, digitālās pārmaiņas, cīņa ar kiberdraudiem un dezinformāciju, ekoloģijas jautājumi, stratēģisko enerģētikas un transporta projektu turpināšana, kā arī kodoldrošība.

Lietuvas ministrija vēlas ātrāku Via Baltica autostrādes būvniecību

Starptautiskās autostrādes Via Baltica būvdarbi Lietuvā būtu jāpabeidz līdz 2025.gadam, taču ar nosacījumu, ka darbi netiek bremzēti, trešdien, 27.janvārī, norādīja Lietuvas satiksmes ministrs Mariuss Skuodis (Marius Skuodis). Viņš paudis neapmierinātību, ka darbu termiņš ir 2025.gads, un solījis meklēt iespējas, kā paātrināt darbu norisi. Starptautiskā četru joslu autostrāde Via Baltica savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu. Autoceļa kopējais garums plānots 274 kilometru apmērā.

Lietuva paildzina karantīnu, pārvietošanās ierobežojumus līdz martam

Lietuvas valdība trešdien, 27.janvārī, paildzināja Covid-19 karantīnu un aizliegumu doties izklaides braucienos ārpus dzīvesvietas pašvaldības līdz februāra beigām. Valdība atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu paildzināt epidemioloģiskos pasākumus līdz 28.februārim.

Ierobežojumu kopums, ar ko lielākajā Baltijas valstī stingri iegrožota gan uzņēmējdarbība, gan pārvietošanās ārpus vienas pašvaldības robežām, bija paredzēts līdz 31.janvārim. Lietuvā iedzīvotājiem atļauts iziet no mājas, lai tikai dotos uz darbu, veikalu, veselības aprūpes iestādi, bērēm vai pastaigā. Pastaigas var veikt vienatnē vai kopā ar vienu citu cilvēku, vai arī vairāku cilvēku kompānijā, ja tie ir no vienas mājsaimiecības.

Ārlietu ministrs kritizē deputāta izteikumus par Holokaustu

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš ir valdošā politiskā spēka Tēvzemes savienība-Lietuvas Kristīgie demokrāti priekšsēdētājs trešdien, 27.janvārī, paudis sašutumu par partijas biedra, Seima deputāta Valda Rakuta (Valdas Rakutis) izteikumiem par Holokaustu. Deputāta viedokļa rakstā, kas publicēts Starptautiskajā Holokausta piemiņas dienā, cita starpā runāts par, iespējams, ebreju sadarbību ar Nacistisko un Padomju režīmu. Ministrs norādījis, ka Holokausta laikā pasaulē nonāvēti seši miljoni ebreju un tikai Lietuvā – 200 000. Rakuts, kurš pēc izglītības ir vēsturnieks, ir bijis pasniedzējs Jona Žemaiša Lietuvas Militārajā akadēmijā un strādājis kā Lietuvas Bruņoto spēku padomnieks.

Lietuva var sasniegt 70% iedzīvotāju vakcināciju līdz vasaras vidum

Lietuva spētu nodrošināt divu trešdaļu iedzīvotāju potēšanu pret Covid-19 līdz vasaras vidum, ja tai būs pietiekami daudz vakcīnas devu, tā trešdien pavēstīja premjerministre Ingrīda Šimonīte. Neskatoties uz vakcīnas kravu kavēšanos, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) savukārt ir pārliecināts, ka līdz vasaras vidum ir iespējams nodrošināt lielāka skaita – 70% iedzīvotāju jeb divu miljonu lietuviešu vakcināciju. Lai sasniegtu šo mērķi, pēc prezidenta teiktā, gada otrajā ceturksnī ir jāvakcinē vidēji 34 000 līdz 35 000 cilvēku.

Lietuvai nemainīga pozīcija pasaules Korupcijas uztveres indeksā

Starptautiskās organizācijas Transparency International Korupcijas uztveres indeksā Lietuva nav uzlabojusi savas pozīcijas. 2020.gada indeksā Lietuva 180 valstu salīdzinājumā ierindota 35.vietā ar 60 punktiem no 100. Indeksā augstākais iespējamais rādītājs ir 100 punkti. Arī 2019.gada indeksā Lietuva atradās 35.vietā. 27 ES valstu konkurencē Lietuva ieņem 14 vietu. Pasaulē labākie rādītāji ir Dānijai un Jaunzēlandei, kuras 2020.gada indeksā ieņem dalītu pirmo vietu ar 88 punktiem.

Korupcijas apkarotāji sāk izmeklēšanu zobārstniecības klīnikā

Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests ceturtdien, 28.janvārī, sācis pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar apstākļiem, kādos Viļņas Universitātes zobārstniecības klīnikā notikusi vakcinācija pret Covid-19. Dienesta pārstāvji pavēstīja, ka ir atklāts, ka klīnikā potes, iespējams, saņēmuši aptuveni 20 cilvēki, kuri nav tās darbinieki un nepieder prioritārai vakcinēšanas grupai. Izmeklētāji pievērsušies ziņojumam no likumdevēju puses par iespējamiem šādiem gadījumiem minētajā klīnikā, Paņevežas Slimnīcā, Šilutes Slimnīcā un medicīnisko pakalpojumu uzņēmumā Ambulansas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas