Nedēļa Lietuvā: EK samazina ekonomikas prognozi, Lietuvā ceļ neapliekamo minimumu

Pagājušajā nedēļā galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija budžeta grozīšana, Eiropas Komisijas (EK) ekonomiskās izaugsmes prognožu samazināšana Lietuvai un neapliekamā minimuma celšana līdz 540 eiro.

Lietuvas Banka izveido Finanšu tirgus attīstības centru

Lietuvas centrālā banka pirmdien, 16.maijā, paziņoja, ka tā ir izveidojusi specializētu Finanšu tirgus attīstības centru, lai veicinātu sekmīgu valsts finanšu tirgus izaugsmi. Centrs meklēs iespējas stiprināt esošos finanšu tirgus dalībniekus un piesaistīt jaunus, veicināt ilgtspējīgu FinTech nozares attīstību, kā arī īstenot kapitāla tirgus attīstības pasākumus. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus (Ģedimins Šimkus) norādījis, ka mērķis ir veicināt visa finanšu sektora izaugsmi, palielinot konkurenci, pakalpojumu pieejamību un stiprinot kapitāla tirgu, tādējādi radot augstu pievienoto vērtību Lietuvas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts ekonomikai kopumā.

Klaipēdas gāzes termināļa jaudu varēs rezervēt pieciem gadiem

Sašķidrinātās dabasgāzes importētāji varēs rezervēt Klaipēdā pietauvotā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa jaudu vairāk nekā piecus gadus uz priekšu. Šāda iespēja rasta pēc tam, kad Lietuvas enerģētikas tirkus uzraudzības iestāde, Nacionālā enerģētikas regulatorā padome aizvadītajā pirmdienā, atbalstīja izmaiņas esošajos noteikumos, ko savukārt ierosināja termināļa operators Klaipėdos Nafta. Grozījumi ļaus termināļa lietotājiem rezervēt tā jaudu ilgtermiņā (vismaz piecus gāzes piegāžu gadus), kā arī rezervēt kārtējā gāzes gada laikā piešķirto sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas jaudu.

Uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas atkal garas furgonu rindas

Pirmdien, 16.maijā, pie Lietuvas robežas ar Baltkrieviju veidojās garas transportlīdzekļu rindas. Daudzos robežpunktos katrā rindā stāvēja vairāk nekā 200 transportlīdzekļu un gaidīšanas laiks vietām pārsniedza trīs dienas. Lietuvas robežšķērsošanas infrastruktūras direkcijas informācija nedēļas sākumā liecināja, ka Medininku robežkontroles punktā gaidīja 275 kravas automašīnas, Šalčininkos – 258, Lavorišķos – 200, bet Raigardā – 80 kravas automašīnas. Vienpadsmit kravas furgoni gaidīja Kibartu robežpunktā, lai iebrauktu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Lasiet arī: BNN PĒTA | NATO paplašināšanās ziemeļos uzlabos Baltijas drošību, bet jauna spriedze ar Krieviju ir neizbēgama

EK paredz Lietuvai zemāku ekonomisko izaugsmi

Eiropas Komisija ir samazinājusi Lietuvas iekšzemes kopprodukta IKP pieauguma prognozi 2022.gadam līdz 1,7%, kas ir ievērojams kritums, salīdzinot ar 3,4%, kas prognozēti iepriekš, ziemā. Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītā ģeopolitiskā situācija un tirdzniecības traucējumi negatīvi ietekmē Lietuvas ekonomiku, pirmdien, 16.maijā, paziņoja EK pārstāvniecība Lietuvā. Iestāde prognozējusi, ka Lietuvas IKP pieaugumu negatīvi ietekmēs patēriņa kāpuma bremzēšanās straujas inflācijas dēļ. bet patēriņš saglabāsies salīdzinoši aktīvs saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem un valsts atbalsta pasākumiem. Izaugsmi uzturēšot arī valstī pieaugošās ES investīcijas. ES izpildvara paredz, ka 2023.gadā Lietuvas ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 2,6%.

Seimā rosina atļaut reģistrēt civiltiesisko savienību, nevis viendzimuma partnerattiecības

Grupa Lietuvas Seima deputātu, kuras pirmais mēģinājums pirms gada panākt viendzimuma attiecību atzīšanu Lietuvā cieta neveiksmi, izstrādājuši likumprojektu, kas ļautu pāriem noslēgt civiltiesisko savienību, ne vairs partnerattiecības. Ierosinātāji jauno likumprojektu otrdien, 17.maijā, raksturoja kā kompromisu, kura mērķis ir nodrošināt plašāku atbalstu dzimumneitrālu civiltiesisko attiecību atzīšanai. Brīvības partijas politiskās grupas vadītājs Seimā Vītauts Mitals (Vytautas Mitalas) atzina, ka jaunais likumprojekts atšķiras no partijas priekšstata par to, kādam vajadzētu izskatīties partnerattiecību institūtam, taču norādīja, ka tas ir kompromiss, lai piesaistītu pietiekami daudz balsu un virzītos uz priekšu. Jaunajā likumprojektā paredzēts svītrot partnerattiecību definīciju Civillikuma «Ģimenes grāmatā» un nosaukt iecerēto regulējumu par civiltiesisku savienību.

Tiesa liek uzņēmumiem atmaksāt 4 milj. eiro par ātrajiem kovida testiem

Lietuvas Apelācijas tiesa likusi diviem uzņēmumiem atdot valstij vairāk nekā četrus miljonus eiro, ko valsts tiem pārmaksājusi par ātrajiem kovida testiem, otrdien, 17.maijā, paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Apelācijas tiesa apmierināja prokurora iesniegto apelācijas sūdzību pret Viļņas Apgabaltiesas 2021.gada februāra spriedumu. Apstrīdēts iepirkuma līgums starp Nacionālo sabiedrības veselības uzraudzības laboratoriju (LNSVUL) un uzņēmumu Profarma, kā arī ar to saistītais līgums starp Profarma un uzņēmumu Bona Diagnosis. Apelācijas tiesa arī piespriedusi Profarma un Bona Diagnosis maksāt valstij 4 142 600 eiro un gada procentu likmi 5% apmērā, informēja Ģenerālprokuratūra. Pērn janvārī birojs lūdza Viļņas Apgabaltiesu atzīt par spēkā neesošu LNSVUL līgumu par vairāk nekā 500 000 kovida ātro testu iegādi kopumā par vairāk nekā 6 miljoniem eiro.

Neapliekamo minimumu paceļ līdz 540 eiro

Lietuvas parlaments trešdien, 18.maijā, nobalsojis, ka no jūlija ceļams ar nodokli neapliekamo ienākumu slieksnis par 80 eiro līdz 540 eiro, kas nozīmē ienākumu kāpumu vismazāk pelnošajiem, kuru gada ienākumi nepārsniedz valstī vidējo atalgojuma rādītāju. Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli pieņemti ar 93 balsīm «par», nevienu «pret», un astoņiem atturoties. Ienākumu sliekšņa celšana cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu, Lietuvā ienesīs papildu 16 eiro mēnesī un 12 eiro tiem, kuri saņem neto mēnešalgu 1 000 eiro apmērā. Jauninājums valstij šogad izmaksās ap 103 miljonus eiro zaudētos budžeta ieņēmumos. Vidējā mēnešalga Lietuvā šobrīd ir 1 679 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Seims groza 2022.gada valsts budžetu

Lietuvas parlaments ceturtdien, 19.maijā, nobalsoja par 2022.gada valsts budžeta grozīšanu jau otro reizi šogad. Grozījumi tika pieņemti ar 68 balsīm «par», nevienam nebalsojot «pret» un 23 atturoties, un tie vēl ir jāparaksta Valsts prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda). Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) skaidrojusi, ka pārskatītajā budžetā ir iekļauti pasākumi, lai mazinātu augošās inflācijas ietekmi. Šā gada budžeta izdevumi tiek palielināti par aptuveni 1,47 miljardiem eiro, kā rezultātā budžeta deficīts no iepriekš prognozētajiem 3,3% augs līdz 4,9% no IKP. Aptuveni 973 miljoni eiro tiks tērēti pretinflācijas pasākumiem, tostarp 570 miljoni eiro, lai subsidētu gāzes un elektrības cenu kāpumu mājsaimniecībām. Pārskatītajā budžetā Ukrainas bēgļiem ir paredzēti 370 miljoni eiro, un lielākā daļa naudas tiks novirzīta viņu sociālai aizsardzībai. 2022.gada valsts budžets Lietuvā pirmo reizi tika pārskatīts šā gada sākumā, lai piešķirtu papildu finansējumu valsts aizsardzībai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas