Nedēļa Lietuvā: ES Baltkrievijas sankcijas ietekmē lietuviešu ienākumus, Cilvēktiesību tiesa pieņem advokātu sūdzību par slepenu novērošanu

Pagājušās nedēļas zīmīgākie notikumi Lietuvā bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums pieņemt lietuviešu advokātu sūdzību par iespējamu slepenu novērošanu, prezidenta paustā kritika par ES Baltkrievijas sankciju ietekmi uz strādājošajiem Lietuvā un spiegošanas prāvas turpināšanās pret Lietuvas bijušo politiķi.

Lietuva saņem trešo Covid-19 vakcīnu piegādi

Lietuva pirmdien, 4.janvārī, saņēmusi tās trešo kravu ar uzņēmumu BioNTech un Pfizer vakcīnām, pavēstīja Lietuvas Veselības ministrija. Saskaņā ar tās pausto pirmdienas rītā ar avioreisu no Vācijas valstī nogādātas 20 478 vakcīnas devas, kas tālāk nogādātas Lietuvas Veselības ārkārtas situāciju centra noliktavā uzglabāšanai saldēšanas kamerās.

ES sankcijām pret Baltkrieviju nebūtu jāietekmē Lietuvas pilsoņi

ES sankciju piemērošanai pret Baltkrievijas režīmu nebūtu jākaitē Lietuvas pilsoņiem vai uzņēmumiem, tā pirmdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). Prezidents aicinājis Lietuvas valdību meklēt risinājumus, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri ir Baltkrievijas valstij piederošā SPA centra Belorus darbinieki Lietuvas kūrortpilsētā Druskininkos. Ūdensprocedūru centra darbinieki ir zaudējuši savu ienākumu avotu ES sankciju iespaidā.

Turpinās ekspolitiķa spiegošanas prāva

Šauļu Apgabaltiesa otrdien, 5.janvārī, turpinājusi izskatīt krimināllietu, kur lietuviešu bijušais politiķis Aļģirds Palecks (Algirdas Paleckis) apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Palecks savu vainu noliedz, un uzstāj, ka ir veicis tikai žurnālista pētījumu. Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras pausto apsūdzētais, darbojoties organizētā grupā ar Krievijas izlūkdienesta virsnieku un citiem Krievijas pilsoņiem – ieskaitot vienu personu, kura atzīta par vainīgu 1991.gada 13.janvāra barikāžu lietā –, iespējams, laika posmā no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim Lietuvā vācis informāciju Krievijas izlūkdienesta interesēs apmaiņā pret naudu un cita veida atlīdzību. Apsūdzētais, iespējams, cita starpā saņēmis palīdzību, lai izveidotu kontaktus ar kādu Krievijas politisko partiju, kas ļautu nodrošināt finansējumu kādai Lietuvā reģistrētai politiskai partijai.

Lietuvas eksperti iesaka četrus karantīnas variantus

Ekspertu padome, kas ir padomdevēja Lietuvas valdībai, otrdien nākusi klajā ar četriem plāniem attiecībā uz epidemioloģisko ierobežojumu ieviešanu un atcelšanu, kā arī ieteikusi atļaut iedzīvotāju atbalsta loka izveidi cilvēkiem, kuri dzīvo vieni. Plānu pamatā ir aktuālie inficēšanās rādītāji valstī, proti, cik ir jauno Covid-19 inficēto uz 100 000 iedzīvotāju pēdējās 14 dienās. Iedzīvotāju atbalsta loka iecere paredz, ka viena cilvēka mājsaimniecībai var būt cieši kontakti ar vienu citu mājsaimniecību, lai šādi tiktu sniegta emocionāla un praktiska palīdzība cilvēkiem, kuri izjūt lielāku psiholoģisku spriedzi, dzīvodami vieni.

Apranga Group apgrozījums pērn sarucis par 17,6%

Baltijas valstīs lielākā apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa Apranga Group, kas ietilpst uzņēmumu grupā MG Baltic, 2020.gadā ir piedzīvojusi tirdzniecības apjoma kritumu 17,6% apmērā. Tas sarucis līdz 204,2 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Lietuvā grupas veikalu mazumtirdzniecība sarukusi par 19,8% līdz 118,3 miljoniem eiro, Latvijā piedzīvots kritums 11,8% apmērā līdz 52,4 miljoniem eiro, bet Igaunijā mazumtirdzniecības apjoma samazinājums bijis 18,5% apmērā līdz 33,5 miljoniem eiro, tā Apranga Group otrdien informēja Viļņas fondu biržu.

Cilvēktiesību tiesa pieņem lietuviešu advokātu sūdzību par iespējamu slepenu novērošanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa trešdien, 6.janvārī, nolēmusi pieņemt Lietuvas Advokātu asociācijas prasību, kur tā apgalvo, ka Lietuvā nav nodrošināta iespēja tiesiski vērsties pret slepenu novērošanu no tiesībsargājošo iestāžu puses. Juridisks strīds starp advokātiem un tiesībsargājošām iestādēm Lietuvā izcēlās 2019.gadā, kad Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests un policija atteicās sniegt informāciju par iespējamu slepeni veiktu novērošanu vai advokātu sarunu noklausīšanos.

Prokurori prasa kompensāciju par zaudējumiem saistībā ar Covid-19 ātrajām analīzēm

Lietuvas Ģenerālprokuratūra ceturtdien, 7.janvārī, pavēstīja, ka ir iesniegusi sabiedrisko interešu prasību, prasot piedzīt zaudējumus četru miljonu eiro apmērā saistībā ar Covid-19 analīžu ņemšanas aprīkojumu. Prokurori no Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko interešu nodaļas ir aicinājuši Viļņas Apgabaltiesu pasludināt par spēkā neesošiem pārskaitījumus par ātro analīžu aprīkojuma iegādi no uzņēmuma Covid-19 Express un citiem, lai valstij tiktu atmaksāti nodarītie zaudējumi vairāk nekā 4,14 miljonu eiro apmērā.

Klaipēdas Osta 2021.gadā netiecas uz jaunu rekordu

Klaipēdas Ostas vadība Lietuvā ceturtdien, 7.janvārī, pavēstīja, ka negaida, ka šogad tās saimnieciskajā darbībā tiks pārspēti 2020.gada rekordaugstie finanšu rādītāji, jo jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ir sarucis patēriņš. Klaipēdas Ostas vadība tomēr izvirzījusi mērķi Baltijas jūras austrumu daļas ostu konkurencē nākotnē pakāpties no ceturtās vietas uz trešo. No 2019. līdz 2020.gadam kravu apjoms Klaipēdā pieauga par 3,2%, sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju – 47,7 miljonus tonnu. Ostas iepriekšējais gada kravu apjoma rekords bija 46,6 miljoni tonnu.

5G sakaru ieviešanai priekšā stāv ar Krieviju saistīts šķērslis

Lietuvas mobilo sakaru operatori ir pavēstījuši, ka ir gatavi, kā plānots, 2020.gadā valstī ieviest piektās paaudzes (5G) mobilos sakarus, taču valstij vispirms ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Starp tiem ir strupceļš sarunās ar Krieviju par prioritārās 3,5 gigahercu radioviļņu frekvenču joslas atbrīvošanu un iepriekšējās valdības lēmumi par Valsts Kritiskas nozīmes sakaru tīklu, kam ir piešķirtas daudzas tādas frekvences, kas ir būtiskas 5G sakariem. Krievija nevēlas atteikties no 3,5 gigahercu frekvenču joslas, ko tā izmanto militārām vajadzībām Kaļiņingradas apgabalā.

Izmeklēs naftas noplūdi Baltijas jūrā

Klaipēdas Apgabala prokuratūra ceturtdien, 7.janvārī, sāka pirmstiesas izmeklēšanu par neseno naftas piesārņojumu Baltijas jūrā pie Būtiņģes naftas termināļa. 2020.gada 28.decembrī jūrā izplūda aptuveni 480 litri naftas. Nodarītais vidēs kaitējums novērtēts kā pielīdzināms 26 000 eiro.

Ārlietu ministrs tiekas ar Baltkrievijas opozīcijas līderi

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) piektdien, 8.janvārī, Viļņā ticies ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku. Tikšanās reizē apspriesti turpmākās sadarbības jautājumi un demokrātiski noskaņoto baltkrievu spēku darbības stratēģija, paziņojumā presei vēstījusi Lietuvas Ārlietu ministrija.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!