Nedēļa Lietuvā: Finanšu tehnoloģiju uzņēmumam atņem licenci, sākta Covid-19 apliecību izsniegšana, Kauņa liedz atļauju praidam

Aizvadītajā nedēļā zīmīgākie notikumi Lietuvas ziņās bija ES digitālo Covid-19 sertifikātu sistēmas uzsākšana, centrālās bankas lēmums atņemt licenci elektronisko maksājumu uzņēmumam Finolita Unio un Kauņas pašvaldības neatsaucība pret seksuālo minoritāšu gājiena rīkošanu.

Par līderi Brīvības partijā pārvēlē ministri Armonaiti

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) tikusi pārvēlēta par koalīcijā strādājošās, liberālās Brīvības partijas priekšsēdētāju. Partijas kongresā viņa saņēmusi 256 balsis. Balsojumā «pret» balsojuš septiņi partijas biedri, bet atturējušies – seši. Armonaite, kura Brīvības partiju vadījusi jau kopš tās izveides 2019.gadā, bijusi vienīgā pretendente uz partijas priekšsēdētāja amatu un nu vadīs politisko spēku vēl divus gadus. Pēc pašas politiķes teiktā, Brīvības partijas programmā ir darba pietiks vēl desmit gadiem.

Lietuva neiepirks papildu 616 000 Janssen vakcīnas devu

Lietuva pirmdien, 7.jūnijā, paziņoja, ka nepirks papildu 616 000 zāļu ražotāja Janssen Covid-19 vakcīnas devu. Lietuva jau ir saņēmusi pietiekami daudz šīs vakcīnas devu, sacījis Lietuvas veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys) un piebildis, ka Janssen vakcīna nav piemērota iespējamai atkārtotai vakcinēšanai pret Covid-19. Veselības ministrs skaidrojis, ka valsts jau ir veikusi vakcīnas kravu rezervācijas un 2021.gadā kopumā Lietuvai tiks piegādāti nepilni 700 tūkstoši šīs vakcīnas devu, apmierinot pieprasījumu pēc tām. Līdztekus šī ražotāja vakcīnām Lietuvas valdība ir pasūtījusi arī 1,86 miljonus AstraZeneca vakcīnas devu, 1,38 miljonus CureVac vakcīnas devu, 0,5 miljonus Moderna vakcīnas devu, 9,3 miljonus BioNTech/Pfizer vakcīnas devu, 0,6 miljonus Novavax vakcīnas devu un, visbeidzot, 0,4 miljonus Valneva vakcīnas devu. Trim no minētajām vakcīnām vēl nav dots ES Eiropas zāļu aģentūras apstiprinājums.

Atvērs vēstniecību Dienvidkorejā

Lietuvas valdība aizvadītajā pirmdienā lēma izveidot valsts vēstniecību Dienvidkorejā, kas durvis vērtu 1.septembrī. Ārlietu ministra vietnieks Mants Adomens (Mantas Adomėnas) skaidrojis, ka lēmuma mērķis ir attīstīt diplomātiskos un politiskos sakarus ar līdzīgi domājošiem partneriem Austrumāzijas reģionā un pavērt jaunus tirgus Lietuvas eksportējošiem uzņēmumiem. Ārlietu ministrijas iecere ir arī atvērt vēstniecību Singapūrā līdzīgu mērķu sasniegšanai.

Liela interese par ES digitālajiem Covid-19 dokumentiem

Lietuvā aizvadītajā pirmdienā sākta ES digitālo Covid-19 sertifikātu izsniegšana, kas ļauj ceļot ES valstīs. Pirmajā nedēļā Lietuvā jau ir izveidoti pirmie 300 000 sertifikātu, tā attālinātā preses konferencē sacīja veselības ministra vietniece Živile Simonaite (Živilė Simonaitytė).

Lasiet arī: BNN PĒTA | Vai Lietuva ir uzveikusi Covid-19? Un vai tā arī paliks!?

Lidojumu skaits maijā audzis par 53%

Avioreisu skaits Lietuvas gaisa telpā maijā audzis par 53%, salīdzinot ar 2020.gada maiju un sasniedzot 11 600, tā otrdien, 8.jūnijā, paziņoja gaisa satiksmes kontroles uzņēmums Oro Navigacija. Pavasara pēdējā mēnesī pārlidojumu skaits savukārt valstī divkāršojies sasniedzot 9 200. Vairums pārlidojumu bijuši uz Krieviju (3 701), Vāciju (1 232) un Ķīnu (499). Avioreisi no Lietuvas maijā visvairāk organizēti uz Vāciju (124), Latviju (111) un Poliju (93).

Prezidents kritizē Baltkrieviju, bet Lietuvā vēlas ciešāku izglītības-uzņēmumu saikni

Savā otrajā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) aizvadītajā otrdienā asi nopēlis Baltkrieviju par tās represīvo režīmu. Attiecībā uz Lietuvas norisēm Nausēda apgalvojis, ka jaunā koronavīrusa pandēmija ir izraisījusi ne tikai sabiedrības veselības krīzi, bet arī līdzāspastāvēšanas un pašapziņas krīzi. Pievēršoties izglītības un nodarbinātības jautājumiem, prezidents norādījis uz nepietiekamu saikni starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm.

Pirmajā ceturksnī audzis IKP

Lietuva bijusi viena no septiņām ES dalībvalstīm, kuras 2021.gada pirmajā ceturksnī piedzīvojušas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Bloka statistikas pārvalde Eurostat aizvadītajā otrdienā ziņoja, ka Lietuvas IKP no 2020.gada pirmā ceturkšņa līdz 2021.gada pirmajam ceturksnim audzis par 1,2%, Igaunijas IKP – par 5%, tikmēr Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi 1,2% lejupslīdi, gluži kā ES ekonomika kopumā.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Finolita Unio zaudē licenci

Lietuvas centrālā banka Lietuvos bankas trešdien, 9.jūnijā, pavēstīja, ka ir apturējusi licenci lietuviešu finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Finolita Unio e-maksājumu sistēmai par iespējamu saistību ar Vācijas Wirecard naudas atmazgāšanas skandālu. Centrālā banka secinājusi, ka Finolita Unio nav izpildījusi prasības naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Medijs Financial Times maijā vēstīja, ka prokuroriem Vācijā ir aizdomas, ka Finolita Unio izmantots, lai vairākas nedēļas pirms Wirecard bankrota no vācu uzņēmuma nozagtu vairāk nekā 100 miljonus eiro. Pastāv aizdomas, ka Singapūrā reģistrētais maksājumu uzņēmums Senjo Group, kas ir Finolita Unio akcionārs, un ar to saistīti uzņēmumi 2020.gada pirmajā ceturksnī no Wirecard aizņēmušies 350 miljonus eiro, tostarp 100 miljonus eiro lielu aizņēmumu martā par labu meitasuzņēmumam ar nosaukumu «Ocap». Wirecard bankrotēja pagājušajā jūnijā, kad atklāja, ka tā bilancē radies 1,9 miljardus eiro liels iztrūkums.

Tiesa Seima darbā saskata Romuvas reliģiskās kopienas tiesību pārkāpumu

Seimā ir jāatsāk skatīt jautājums par lietuviešu neopagānu ticības Romuva kopienas atzīšanu, tā aizvadītajā trešdienā – pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) secinājusi, ka Lietuva ir pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvenciju šajā jautājumā – norādījis parlamentārās Kultūras komisijas priekšsēdētāja vietnieks Roberts Šarknicks (Robertas Šarknickas). 2019.gadā Seims liedza Romuvai valstiska līmeņa atzīšanu. Parlamenta pieņemtais lēmums nozīmēja, ka reliģiskās kopienas pārstāvjiem būtu jāgaida desmit gadi līdz atkal būs iespējams pieteikties uz atzīšanu.

Kauņa liedz atļauju seksuālo minoritāšu gājienam

Kauņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 10.jūnijā, paziņoja, ka ir noraidījusi seksuālo minoritāšu gājiena rīkotāju lūgumu atļaut pilsētas centrā sarīkot šādu akciju, pamatojot, ka atļauja liegta rūpēs par dalībnieku drošību. Pasākuma rīkotāji ir solījuši lēmumu apstrīdēt. Kauņas praida gājienu bija iecerēts rīkot 4.septembrī.

Apmuļķotais deputāts var turpināt darbu, secina Seima spīkere

Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilyte-Nielsen) aizvadītajā ceturtdienā norādīja, ka neredz pamatu lūgt deputātam Žigmantam Poviļonim (Žygimantas Pavilionis) atkāpties no amata kā Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājam saistībā atklātībā nākušu viņa sarunu ar krievu interneta izjokotājiem. Čmilīte-Nīlsena tomēr aicinājusi deputātu būt uzmanīgākam. Grupa internetā pazīstamu, prokremliski noskaņotu izjokotāju publicējuši video materiālu, kur redzama Povoļoņa iespējama saruna ar kādu personu, kura izliekas par Krievijas opozicionāru Leonīdu Volkovu. Sarunā dzirdams, kā deputāts, iespējams, mudina sarunas biedru ignorēt Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas viedokli kā nesvarīgu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas