Nedēļa Lietuvā: Premjers vēlas stingrāku izlūkdienestu kontroli, iestādes cīnās pret kāpšanos sportā

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) aicinājums stingrāk uzraudzīt izlūkdienestu darbu, iestāžu vienošanās cīnīties pret manipulācijām ar sporta rezultātiem un potenciāls sods par nepieslēgšanos centrālai kanalizācijai.

Skvernelis rosina stingrāk uzraudzīt izlūkdienestu darbu

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ir rosinājis Seimam pieņemt tiesību aktu grozījumus, lai ieviestu rūpīgāku kontroli pār izlūkdienestiem un tiesībsargājošām iestādēm, kuras veic kriminālas izmeklēšanas. Aizvadītajā nedēļā valdības vadītājs izveidoja darba grupu, kurai uzdots izskatīt Seima tiesībsarga ieteikumus, ka tiesību aktos jāparedz maksimālie termiņi izmeklēšanas metožu piemērošanai, iespēja vērties tiesā ar sūdzību par izlūkdienestu darbinieku rīcību, kā arī jānodrošina iedarbīga ārējā kontrole. Lietuvā ir divi izlūkdienesti: Valsts Drošības departaments un Nacionālās Aizsardzības ministrijas Otrais izmeklēšanas departaments.

Iestādes apvieno spēkus cīņai pret manipulācijām sportā

Ceturtdien, 5.martā, sešas Lietuvas iestādes atjaunoja vienošanos par sadarbību cīņā pret manipulācijām sporta sacensībās. Kā paziņoja Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, vienošanās palīdzēs Lietuvai labāk sagatavoties Eiropas Padomes Konvencijas pret manipulācijām ar sporta sacensībām ratifikācijai. Ministrija norādīja, ka Lietuvas policija šobrīd veic trīs pirmstiesas izmeklēšanas uz aizdomu pamata par iespējamām manipulācijām ar sporta sacensību rezultātiem.

Izlūkdienesta vadītājs noliedz spiedienu uz trauksmes cēlēju

Lietuvas Valsts Drošības departamenta direktors Darijs Jaunišks (Darius Jauniškis) pavēstījis, ka viņa vietnieks Remigijs Bridiks (Remigijus Bridikis) ir ticies ar trauksmes cēlēju, kurš apgalvojis, ka dienests ir vācis ziņas par prezidenta amata kandidātiem, taču uzsvēris, ka tas nav bijis spiediens uz trauksmes cēlēju.

2019.gadā trauksmes cēlējs darīja zināmu Vītautam Bakam (Vytautas Bakas), kurš tobrīd vadīja Seima Nacionālās Drošības un aizsardzības komisiju, ka šī persona, rīkojoties pēc vadošo Valsts Drošības departamenta darbinieku norādēm, 2018. un 2019.gadā ir vākusi ziņas par toreizējā Lietuvas prezidenta amata kandidāta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) un bijušā ārlietu ministra Vijgauda Ušacka (Vygaudas Ušackas) tuvāko personu loku. Trauksmes cēlējs sacīja, ka, viņaprāt, dienesta vadība, šādi rīkojoties, ir pārkāpusi likumības un politiskās neitralitātes principu. Lietuvas Valsts Drošības departaments savukārt uzsver, ka nav vācis ziņas par Nausēdu un Ušacku.

Atkāpjas premjerministra padomnieks

Ceturtdien, 5.martā, par atkāpšanos no Lietuvas premjerministra padomnieka amata paziņoja Skirmants Malinausks (Skirmantas Malinauskas). Viņš skaidroja, ka lēmumu atkāpties viņš pieņēmis pēc domstarpībām ar veselības ministru Aurēliju Verīgu (Aurelijus Veryga), kurš lūdzis premjerministram Skvernelim atsaukt padomnieku no valdības koronavīrusa situācijas informācijas grupas vadītāja pienākumu pildīšanas. Veselības ministrs, kurš vada Valsts Ārkārtas operāciju centru, ko pagājušajā nedēļā izveidoja, lai vērstos pret jaunā koronavīrusa iespējamu izplatību, ir sacījis, ka lūdzis Skvernelim atbrīvot Malinausku no informācijas grupas vadītāja pienākumiem, jo padomnieks neveiksmīgi koordinējis saziņu ar veselības ministru.

Prezidents tiekas ar baltkrievu prēmijas Nobela laureāti Aleksijeviču

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien, 5.martā, tikās ar izcilo baltkrievu rakstnieci Svetlanu Aleksijeviču, kura 2015.gadā tika godalgota ar Nobela prēmiju literatūrā. Rakstniece apmeklēja Viļņu, lai piedalītos starptautiskā konferencē par kolektīvās traumas jautājumiem. Minskā dzīvojošā Aleksijeviča ir sarakstījusi grāmatu «Černobiļa. Lūgšana» par Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku novēršanu un ir kritiski izteikusies par Baltkrievijā topošo Asrtravjecas AES.

Ministrija: Mājokļi līdz 2023.gadam jāpieslēdz centralizētai kanalizācijas sistēmai

Lietuva ir nonākusi situācijā, kur tai draud ES naudassods par nespēju nodrošināt, lai visi Lietuvas pilsētās dzīvojošie pieslēdzas centralizētai kanalizācijas sistēmai, tā trešdien, 4.martā, pavēstīja Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Mažeika (Kęstutis Mažeika). Viņš tomēr solīja, ka šī ES prasība tiks izpildīta līdz 2023.gadam. Ministrs skaidrojis, ka līdz 2023.gadam šī ES direktīvas prasība ir jātransponē Lietuvas tiesību aktos. Mažeika norādījis, ka pagaidām Lietuvas pilsētās centralizētai kanalizācijas sistēmai nav pieslēgušies aptuveni 19 000 cilvēku un ka tas tomēr ir jāizdara līdz 2023.gadam. Eiropas Komisija (EK) 2017.gada februārī ierosināja pārkāpuma procedūru pret Lietuvu, un 2019.gada janvārī EK aicināja novērst esošos trūkumus valsts notekūdeņu saimniecībā.

Premjers atsakās izvirzīt jaunu ekonomikas ministru

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis trešdien, 4.martā, pavēstīja, ka nenominēs jaunu kandidātu ekonomikas un inovāciju ministra amatam un ka rudenī, noslēdzoties viņa valdības pilnvarām, Ekonomikas un inovāciju ministrija tiks apvienota ar Enerģētikas ministriju.

Skvernelis šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad prezidents Gitans Nausēda noraidīja premjerministra padomnieka Luka Savicka (Lukas Savickas) kandidatūru ekonomikas un inovāciju ministra amatam.

Tiesa aptur uzņēmumu grupas MG Baltic reputācijas kaitējuma prasību

Viļņas Pilsētas Rajona tiesa trešdien, 4.martā, nolēma apturēt uzņēmumu grupas MG Baltic prasību, lai tai tiktu kompensēts kaitējums reputācijai, kamēr tiek izskatīta krimināllieta par politisko korupciju. Tiesas nolēmums tika pieņemts, reaģējot uz lūgumu no Valsts Drošības departamenta, kas šajā lietā ir atbildētājs.

Klaipēdas domnieci pratina īpašā liecinieka statusā

Lietuvas ostas pilsētas Klaipēdas domes deputāte Ela Andrejeva (Ela Andrejeva) tikusi pratināta īpašā liecinieka statusā lietā par spiegošanu. Politiķe sniedz pierādījumus, taču noliedz, ka būtu rīkojusies pret Lietuvu, tā trešdien, 4.martā, pavēstīja viņas advokāts. Īpašā liecinieka statusu piešķir, ja personu nopratina par tās rīcību, taču nav pierādījumu, lai pret viņu celtu apsūdzību. Andrejeva pārstāv publisko vēlēšanu komiteju Titovs un taisnīgums. Viņa ir stājusies Titova vietā, kurš amatu zaudēja, kad tika notiesāts par neslavas celšanu pret Adolfu Ramanausku-Vanagu (Adolfas Ramanauskas-Vanagas), kurš 20.gadsimta vidū bija viens no līderiem Lietuvas pretpadomju pretošanās kustībā.

Palecka spiegošanas lietu izskatīs Šauļos

Lietu pret Aļģirdu Palecki (Algirdas Paleckis), kuru tur aizdomās par iespējamu spiegošanu Krievijas labā, izskatīs apgabaltiesa Lietuvas ziemeļu pilsētā Šauļos, tā otrdien, 3.martā, nolēma Lietuvas Apelācijas tiesa.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir pavēstījusi, ka noziegumi pastrādāti laika posmā no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim, kad apsūdzētais, darbojoties organizētā grupā ar Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, iespējams, Lietuvā vāca informāciju Krievijas izlūkdienestu interesēs pret naudas un cita veida atlīdzību. Prokurori norādījuši, ka apsūdzētajiem arī ticis dots uzdevums vākt informāciju par tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un tiesnešiem, kuri Lietuvā strādāja ar Atmodas laika 13.janvāra krimināllietu, un vākt ziņas par citām lietām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas