Nedēļa Lietuvā: Prezidents noraida maksas testus strādājošiem, jauns sporta finansējuma avots

Aizvadītajā nedēļā zīmīgākie notikumi Lietuvas ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) lēmums noraidīt likumprojektu par maksas Covid-19 analīžu ieviešanu nevakcinētiem strādājošajiem, jauna sporta finansējuma avota apstiprināšana un robežsargu veikums uz robežas ar Baltkrieviju, kur valstī liegts iekļūt 87 migrantiem.

Rimi Lietuva ienākumi augšup par 11,6%

Viena no valstī lielākajām lielveikalu ķēdēm Rimi Lietuva 2021.gada pirmajos trijos ceturkšņos guvusi 290,3 miljonus eiro lielus ienākumus. Tas ir par 11,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2020.gadā, finanšu rezultātus uzņēmums pavēstīja trešdien, 3.novembrī. Lietuvā pašlaik strādā 75 Rimi zīmola lielveikali. Pērn to skaits bijis 68.

Igauņi pārpirks Lietuvas aptieku ķēdi

Igaunijas zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums Magnum AS, kas darbojas ar Apotheka zīmolu, ir parakstījis līgumu par 100% Lietuvas aptieku tīkla UAB Apotheca Vaistine daļu pirkšanu. Darījuma rezultātā Apotheka tirgus daļa Lietuvā pieaugs vairākas reizes. Darījums, kas pašlaik gaida Lietuvas Konkurences pārvaldes apstiprinājumu, ir viens no lielākajiem Magnum AS ieguldījumiem pēdējo desmit gadu laikā, tā trešdien paziņoja uzņēmums.

Apģērbu tirgotāja Apranga oktobra tirdzniecība pārsniedz 2019.gada oktobra rezultātus

Baltijas apģērbu mazumtirdzniecības grupas Apranga izpilddirektors Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas) aizvadītajā trešdienā paziņoja, ka uzņēmumu grupas tirdzniecības apjomi oktobrī Lietuvā un Igaunijā bijuši lielāki nekā 2019.gada oktobrī. 2021.gada oktobrī tirdzniecības apjomi Lietuvā bijuši par 10,3% lielāki nekā 2019.gada oktobrī, Igaunijā tirdzniecības apjomi bijuši par 8,9% lielāki, savukārt Latvijā, kur no oktobra ir ierobežota apģērbu veikalu darbība, novērots straujš 26,9% kritums.

Lietuva gatavojas dāvināt Latvijai 201 200 Pfizer vakcīnas devu

Lietuva aizvadītajā trešdienā paziņoja par plāniem kā humāno palīdzību nosūtīt uz Latviju vairāk nekā 201 200 zāļu ražotāja Pfizer Covid-19 vakcīnas devu. Iecerēts, ka vakcīnas devas kaimiņvalstij jāsagādā līdz 19.novembrim, tās ņemot no vakcīnas devām, kas iepirktas saskaņā ar priekšpasūtījuma līgumu. Paredzams, ka tuvākajā laikā par šo jautājumu lems Lietuvas Ministru kabinets.

Lasiet arī: Lietuvas veselības ministrs noraida Ziemassvētku karantīnas iespēju

Izvirza Lietuvas vēstnieku Latvijā

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā Lietuvas vēstnieka Latvijā amatam izvirzīja Valdu Lastausku (Valdas Lastauskas). Ja Valsts prezidents Gitanas Nauseda (Gitans Nausėda) apstiprinās viņa kandidatūru, Lastausks amatā stāsies 1.decembrī, nomainot Artūru Žurausku (Artūras Žurauskas), kura amata pilnvaru termiņš beidzās šajā vasarā. Lastausks, pēc izglītības jurists, darbu Lietuvas Ārlietu ministrijā sāka 1991. gadā. Deviņdesmitajos gados kādu laiku strādāja uzņēmējdarbībā un augstskolā par pasniedzēju, bet atgriezās diplomātiskajā dienestā 2005.gadā. No 2011. līdz 2013.gadam pieredzējušais diplomāts strādāja Lietuvas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā un pēc tam – Lietuvas Enerģētikas ministrijas valsts sekretāra amatā. Vēlāk Valds Lastausks bijis Lietuvas vēstnieks Azerbaidžānā.

Prezidents noraida maksas analīžu ieviešanu strādājošiem

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aizvadītajā nedēļā izmantoja veto tiesības likumprojektam, kas paredz noteiktu profesiju nevakcinētiem darbiniekiem maksāt par obligātām, regulārām Covid-19 analīzēm. Prezidents skaidroja, ka Seima pieņemtajos Infekcijas slimību likuma grozījumos paredzētais regulējums varētu būtiski samazināt obligāto Covid-19 analīžu pieejamību un vispār atturēt cilvēkus veikt analīzes. Šāda rīcība savukārt novestu pie novēlotas slimības atklāšanas un nekontrolētas Covid-19 izplatības valstī, teikts prezidenta paziņojumā presei.

Papildinātā drošības stratēģija izceļ draudus no trīs valstu puses

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā apstiprināja jaunāko Nacionālās drošības stratēģiju, kurā uzsvērts apdraudējums no Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas. Stratēģija iepriekš apspriesta prezidenta vadītajā Valsts aizsardzības padomē, un tālāk tiks virzīta galīgai apstiprināšanai Seimā.

Siemens Energy piegādās sinhronos kondensatorus tīklu starpsavienojuma izveidei

Vācijas uzņēmuma Siemens Energy Global Lietuvas meitas uzņēmums un Somijas uzņēmums Siemens Energy ir saņēmuši līgumu par tādu sinhrono kondensatoru projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu, kas nepieciešami Lietuvas elektrības sadales tīkla savienošanai ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu sistēmu. Elektropārvades sistēmas operators Litgrid aizvadītajā nedēļā pavēstīja, ka tā akcionāri 1.decembrī lems, vai apstiprināt līgumu, kura vērtība ir 87,7 miljoni eiro bez PVN. Sinhronie kondensatori ir jāuzstāda Alītas, Telšu un Neres transformatoru apakšstacijās līdz 2024.gada beigām.

Uz robežas ar Baltkrieviju aptur 87 migrantus

Lietuvas robežsargi aizvadītajā nedēļā no nelikumīgas iekļūšanas valstī no Baltkrievijas atturēja 87 migrantus, paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests (VRS). Humānu apsvērumu dēļ neviens migrants izņēmuma kārtā nav ielaists. VRS informēja, ka robežsargi un karavīri, kuri viņiem palīdz, robežpārkāpēju atvairīšanā nav izmantojuši dienesta ieročus, speciālos līdzekļus vai fizisku spēku. Šogad Lietuvā no Baltkrievijas nelegāli ieradušies vairāk nekā 4 200 cilvēku.

Seims pieņem plānu enerģijas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai

Lietuvas parlaments ceturtdien, 4.novembrī, apstiprināja valdības plānu, kā mazināt dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām. Seims pieņēmis grozījumus piecos likumos, lai no 2022.gada janvāra neļautu dabasgāzes, elektrības un apkures cenām augt tik strauji, cik tās citādi pieaugtu. Cenu kāpumu amortizējošo pasākumu vidū ir dabasgāzes cenu pieauguma sadalīšana uz pieciem gadiem un lēmums par sešiem mēnešiem pagarināt termiņu, līdz kuram aptuveni 500 000 patērētāju jāizvēlas neatkarīgs elektroenerģijas piegādātājs.

Sportam būs jauns finansējuma avots

Lietuvas Seims ir manījis līdzšinējo nodokļu kārtību loteriju rīkotājiem. No 2022.gada jūlija tiem būs jāiemaksā valsts budžetā 13% no ienākumiem, kas gūti, pārdodot biļetes. Tā paredz grozījumi likumos par loterijām un azartspēļu nodokli. No šādā ceļā gūtajiem valsts ienākumiem plānots finansēt Lietuvas sportu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas