Nedēļa Lietuvā: Tiešas mēra vēlēšanas izrādās pretrunā pamatlikumam, atompilsētā Visaginā nonāk modes vēstures kolekcija

Aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi Lietuvā bijuši: tiesas atzītais, ka tiešu mēra vēlēšanu prakse neatbilst valsts Konstitūcijai; ASV vēstniece Baltkrievijā ir spiesta strādāt Viļņā; bet atomelektrostacijas pilsētā Visaginā nonākusi ievērojama modes vēstures kolekcija no Krievijas.

Lietuvā vairāk smēķētāju nekā citās ES valstīs

Pirmdien, 19.aprīlī, publicēti Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka Lietuvā smēķē aptuveni 28% iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentiem augstāk par ES vidējo rādītāju. Jauno smēķētāju lietuviešu vīriešu vidū ir gandrīz divkārt vairāk nekā ES. Salīdzinājumā ar 2017.gada aptaujas rezultātiem smēķētāju īpatsvars Lietuvā ir sarucis par vienu procentpunktu.

Miris leģendārs mikroķirurgs

Lietuvā aizvadītajā pirmdienā miris leģendārs mikroķirurgs un profesors Ķēstutis Vitks (Kęstutis Vitkus), kurš mūžībā aizgājis 68 gadu vecumā, tā apstiprinājuši viņa vadītās privātās plastiskās ķirurģijas klīnikas VitkusClinic pārstāvji. Dzimis 1952.gadā, mediķis 1976.gadā absolvēja Viļņas Universitāti un strādāja vairākās Lietuvas slimnīcās, vadot to mikroķirurģijas un plastiski atjaunojošās ķirurģijas nodaļas. Vitks no 2013. līdz 2019.gadam bija Lietuvas Plastiskās un atjaunojošās ķirurģijas biedrības priekšsēdētājs. Lietuvā atzītais mediķis savu privātklīniku izveidoja 2004.gadā.

Tiešas mēru vēlēšanas neatbilst Lietuvas Konstitūcijai

Valstī pirms sešiem gadiem tika ieviestas tiešas pilsētas mēru vēlēšanas, taču aizvadītajā pirmdienā Lietuvas Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka šāda prakse neatbilst valsts pamatlikumam. Spriedums stāsies spēkā 2023.gada 3.maijā, kas ir tieši pirms noslēgsies pašreizējo Lietuvas pilsētu mēru amata pilnvaru termiņš. Tas nozīmē, ka 2023.gadā balsstiesīgie iedzīvotāji mērus tiešās vēlēšanās varēs ievēlēt, ja tiks grozīts Lietuvas Konstitūcijas 119.pants. Konstitucionālajā tiesā bija vērsušies 46 iepriekšējā Seima sasaukuma deputāti, paužot uzskatu, ka bija nepareizi ieviest pilsētas līderu izraudzīšanos tiešās vēlēšanās bez atbilstošām izmaiņām valsts pamatlikumā.

Atomelektrostacijas pilsētā nonāk modes vēstures kolekcija 500 milj. eiro vērtībā

Krievu kolekcionārs un modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs otrdien, 20.aprīlī, paziņoja, ka ir pārvietojis savu fondu un 500 miljonus eiro vērtu modes vēstures kolekciju uz Austrumlietuvas pilsētu Visaginu, kur Padomju laikos tika uzcelta atomelektrostacija. Erlands Galaguzs (Erlandas Galaguz), kurš ir mērs pilsētā, ko Padomju vara pirms 46 gadiem uzcēla vairs nestrādājošās spēkstacijas darbiniekiem, norādīja, ka Vasiļjeva fonds tiks izvietots bijušajā bērnu poliklīnikā, kas veselības aprūpē nav izmantota jau vairākus gadus. Pagājušajā nedēļā parakstīts sadarbības līgums paredz, ka fonds apņemas sarīkot vismaz divas izstādes, kas pašvaldībai būtu bez maksas.

Lietuviešu finanšu tehnoloģiju uzņēmums piesaista 100 milj. eiro

Lietuviešu finanšu tehnoloģiju uzņēmums SME Finance trešdien, 21.aprīlī, paziņoja, ka ir piesaistījis vairāk nekā 100 miljonus eiro no ieguldītājiem un uzsācis darbību Igaunijas tirgū. SME Finance nodarbojas ar biznesa aizdevumiem, faktūrkreditēšanu un līzingu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Firma ir izvirzījusi sev mērķi kļūt par alternatīvu bankām, kas pandēmijas laikā kļuvušas izteikti piesardzīgas uzņēmumu kreditēšanā. SME Finance iecerējusi līdz 2021.gada nogalei palielināt savu kredītportfeli trīs Baltijas valstīs līdz 165 miljoniem eiro.

Lasiet arī: BNN PĒTA | Brisele iesaka Lietuvai pastiept darba mūžu līdz 72 gadiem, kaut retais vīrietis nodzīvo tik ilgi

Klaipēdas Ostā šogad sarucis kravu apjoms

Lietuvas lielākajā jūras ostā Klaipēdā 2021.gada pirmajā ceturksnī ir pārkrautas 11,29 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,26% mazāk nekā 11,32 miljoni tonnu pērnā gada pirmajos trijos mēnešos. Ostas pārvaldes izpilddirektors Aļģis Lataks (Algis Latakas) tomēr norādījis, ka šogad prognozē līdzsvarotu kravu pārkraušanas apjomu. Gada pirmajā ceturksnī ir sarucis šķidro kravu apjoms no 2,4 miljoniem tonnu līdz 2,04 miljoniem tonnu. Beramkravu apgrozījums savukārt audzis no 5,22 miljoniem tonnu līdz 5,46 miljoniem tonnu. Ģenerālkravu apjoms audzis no 3,71 miljona tonnu līdz 3,79 miljoniem tonnu. Tikmēr pārkrautā mēslojuma apgrozījums audzis par 15,6% līdz 3,81 miljonam tonnu, ko izraisījis lielāks Baltkrievijas kālija kravu apjoms.

ASV vēstniece Baltkrievijā pagaidām strādās Viļņā

ASV vēstniece Baltkrievijā Džūlija Fišere (Julie Fisher) pagaidām strādās Viļņā, jo viņai nav vīzas, lai dotos uz darba vietu Minskā, tā aizvadītajā trešdienā paziņoja Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Mants Adomens (Mantas Adomėnas). ASV ir oficiāli lūgušas Lietuvas valdību akreditēt vēstnieci Lietuvā. Fišere trešdien tikās ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku, kura šobrīd dzīvo Viļņā. ASV ir ieviesušas sankcijas pret deviņiem Baltkrievijas uzņēmumiem. Minska tās ir nosaukusi par bezatbildīgām.

Lietuva piedāvā atbalstīt baltkrievu uzņēmumu pārcelšanu

Lietuvas valdība aizvadītajā trešdienā lēma atbalstīt trešo valstu uzņēmumu pārcelšanos uz Lietuvu, ja tie apņemtos Baltijas valstī ieguldīt vismaz 1,5 miljonus eiro. Solis galvenokārt ir vērsts uz Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pārceļ savu saimniecisko darbību uz Lietuvu vai apsver to darīt. Lai kvalificētos atbalstam, uzņēmumiem papildus lēmumam veikt ieguldījumus Lietuvā, ir jārada vismaz 20 darbavietas un jāmaksā darba algas pusotras vidējās mēnešalgas apmērā atkarībā no tās pašvaldības, kuras teritorijā tiek veikti ieguldījumi. Atbalsts pārcelšanās īstenošanā paredz baltkrieviem, kuri ierodas strādāt Lietuvā investējošā Baltkrievijas uzņēmumā, pieteikšanos pagaidu uzturēšanās atļaujai un iespēju ņemt līdzi ģimenes locekļus.

Dzelzceļa uzņēmums gatavo 300 milj. eiro obligāciju

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ceturtdien, 22.aprīlī, paziņoja, ka plāno izdot savu pirmo parādzīmi, lai piesaistītu vismaz 300 miljonus eiro. Biznesa ziņu vietne Vz.lt vēstīja, citējot uzņēmuma finanšu direktoru Andreju Kosjakovu, ka uzņēmums iecerējis izmantot piesaistāmo naudu, kā daļu no Lietuvos Geležinkeliai ieguldījumu programmas 6,5 miljardu eiro apmērā, kas plānota termiņam līdz 2030.gadam. Lielāko daļu investīciju finansējuma veidos valsts un ES nauda, taču uzņēmumam būs jāiegulda arī 2,4 miljardi eiro savu vai aizņemtu līdzekļu. Ignitis Grupė, citam valsts kontrolētam lieluzņēmumam, jau izdevies izdot līdzīga apjoma vērtspapīrus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas