bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

GKR biedra Brandava firmas līgums Rīgas satiksmei gadā varētu nest 6–7 miljonu zaudējumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmumam Rīgas satiksme (RS) 2018.gada decembrī noslēgtais līgums ar RS darbinieka, Gods kalpot Rīgai (GKR) biedra Aleksandra Brandava uzņēmumu Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) gadā radīs sešu līdz septiņu miljonu eiro lielus zaudējumus, liecina RS valdes priekšsēdētāja Anrija Matīsa (S) aplēses, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Viena pasažiera pārvadāšana mikroautobusā tagad izmaksā  1,34 eiro. Pasažieriem biļetes cena nemainās – par braucienu jāmaksā 1,15 eiro. Starpību – 20 centus jāpiemaksā Rīgas satiksmei. Gadā tie, pēc RS valdes priekšsēdētāja aplēsēm, varētu būt 6–7 miljoni eiro.

Busiņu pakalpojuma iepirkumu organizēja Leona Bemhena vadītā valde, iepirkumu komisiju vadīja Igors Volkinšteins. Jaunais RS vadītājs Anrijs Matīss līdz šim dāsni lobēto mikroautobusu satiksmes pakalpojumu grib ierobežot, vēsta raidījums.

No 2012.gada minibusu pakalpojumu pilsētā sniedz viena firma – RMS.  Ik gadu tā pārvadā 12 miljonus pasažieru. Tai līgums ar RS beidzās 2018.gada sākumā. Taču arī nākamajā iepirkumā firma uzvarēja un varēs pilsētniekus pārvadāt vēl astoņus gadus.

RMS ir uzņēmumu B-Bus un Sabiedriskais autobuss pilnsabiedrība, kas izveidota 2012.gadā. Uzņēmumu īpašnieks ir Beļģijā reģistrēta kompānija B – international. Lai arī iepriekš bija ziņas, ka uzņēmumu kontrolē RS darbinieks un partijas GKR  biedrs Aleksandrs Brandavs,  tomēr viņš to noliedza un centās izvairīties no tiešām atbildēm, vēsta Nekā personīga.

No 2018.gada Latvijā palika stingrāki naudas atmazgāšanas novēršanas likumi. Visām firmām bija jādeklarē patiesie labuma guvēji, kas līdz šim varēja slēpties ārvalstīs reģistrētās firmās. Tagad komercreģistrā atrodams, ka Brandavs ir patiesais labuma guvējs gan SIA B-Buss, gan līdz ar to arī RMS. Tas nozīmē, ka viņš kontrolē uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumu RS, un tajā pašā laikā no RS puses kā Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs un no Rīgas kartes kā valdes loceklis kontrolē savstarpējos norēķinus.

Pavasarī RMS ieguva tiesības pārvadāt  skolēnus un pensionārus, par kuru braucieniem maksā pašvaldība.  No decembra papildu parastajai biļetes cenai 1,15 eiro, firma no RS par katru pārvadāto pasažieri saņem vēl 20 centus. RS tas mēnesī rada 700 tūkstošu zaudējumus.

Lai izvēlētos minibusu pakalpojumu sniedzēju nākamajiem astoņiem gadiem, RS iepirkumu izsludināja jau 2016.gadā.  Ar Brandava uzņēmumu centās konkurēt uzņēmumi, kur īpašniekos ir ekspremjera Andra Šķēles ģimene un Itera Latvija prezidents Juris Savickis. Liepājas autobusu parka un sabiedrības Nordeka apvienība centās apstrīdēt nolikuma punktus, kas prasīja aprakstīt jaunus maršrutus, prognozēt iespējamo pasažieru plūsmu un raksturot iecerētos biļešu veidus. Lai tos sagatavotu, bija jāsadarbojas ar SIA Rīgas karte. Šī uzņēmuma valdes loceklis ir Brandavs. Tādējādi ieceres būtu jāapspriež ar personu, kas ir otra pretendenta RMS patiesais labuma guvējs.

Raidījumā vēstīts, ka jaunais līgums darbību sāka decembrī. Ar to mainījās norēķinu kārtība. Līdz šim RMS saņēma 1,15 par katru braucēju. Jaunajā līgumā brauciena pašizmaksa ir 1,34 eiro. Tā kā biļetes cena nav mainīta, tad starpību jāpiemaksā busiņu pakalpojuma  pasūtītājam – Rīgas satiksmei.  Turklāt pašvaldība ir atļāvusi 14 mikroautobusu maršrutos braukt arī skolēniem un pensionāriem, par kuru braucieniem maksā pilsēta. Ieņēmumi no šiem pasažieriem iet secen RS kasei, tāpēc uzņēmuma zaudējumi no apakšuzņēmuma darbības ir vēl lielāki.

RS viena brauciena pašizmaksa ir apstiprināta 2015.gadā. Tā jau no 2017.gada nesedz uzņēmuma izmaksas. Pašizmaksa nav celta, jo tas ir politiski jutīgs jautājums. Būtisks pieaugums ļauj apšaubīt uzņēmuma vadības spēju strādāt saimnieciski, tāpēc uzņēmums katru gadu prasa domei samaksāt zaudējumus. Pagājušajā gadā starpība starp formālo un patieso cenu bija jau vairāk nekā 17 miljoni eiro. Līgums ar RMS to palielina par sešiem līdz septiņiem miljoniem eiro. Zaudējumus varētu mazināt, samazinot RMS uzticētos pārvadājumus, ziņo raidījums.

«Šeit ir jautājums par efektivitāti. Tātad pirmām kārtām ir jāskatās, tos maršrutus, kur RMS pārvadājumi ir lētāki un izdevīgāki, nekā pašas Rīgas satiksmes maršruti,» norāda Matīss. «Jāpārdomā ir vēl viena būtiska lieta, kas ir. Ieviestās atlaides RMS maršrutos. Jo pēc būtības mikroautobusu satiksme ir paaugstināta komforta pakalpojums un cilvēki kas viņu izmanto, viņiem tiek nodrošināts ātrums, ērtības un tā tālāk. Bet, ja mēs piemērojam atlaides, tad tie cilvēki, kas ir gatavi maksāt par šo pakalpojumu, vienkārši netiek šajos autobusiņos iekšā.»

Matīss arī uzskata, ka Brandavs nevar vienlaikus strādāt RS, uzņēmumā Rīgas karte un kontrolēt arī RMS.

Šobrīd RS valde jau esot atsaukusi atļauju Brandavam apvienot Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītāja amatu ar valdes locekļa amatu SIA Rīgas karte. Viņam mēneša laikā jāizlemj, palikt vienā vai otrā uzņēmumā.

Brandavs Nekā personīga aicinājumam izteikt savu viedokli par jauno situāciju neatsaucās. RMS atsūtīja  atbildi, no kuras var noprast, ka uzņēmums negrasās atteikties no izdevīgajām pozīcijām.

«Uzņēmums pagājušajā nedēļā tikās ar RS, kurā tika skatīts jautājums par RS gatavošanos maršrutu tīkla optimizācijai. Izvērtēšanas process joprojām turpinās, un RMS kā pakalpojuma sniedzējam būs viedoklis, ko iesniegsim RS. Jebkurā gadījumā izmaiņas kustību sarakstos apstiprina Rīgas Domes Licencēšanas komisija,» skan RMS atbilde raidījumam.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas vadītājs un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Faļkovs (S) aizstāv RMS – bez uzņēmuma nevarot iztikt, konkurence par pasažieriem abu uzņēmumu starpā nemaz tik liela neesot, maršruti sakrītot tikai daļēji.

«Šobrīd cilvēki strādā, salīdzinot datus, un tie maršruti, kas ir ne visai veiksmīgi, jā, varbūt tur kaut ko pārskatīs. Bet nu to var zināt pēc divām trim nedēļām, ne ātrāk. Visa tā salīdzināšana neies tik ātri. Cik man ir zināms, tad šobrīd arī RMS gatavojas samazināt savu kustības intensitāti par dažām līnijām, jo tur pieprasījuma nav. Attiecīgi, tas viss kaut kāda veidā, es ceru, normalizēsies, » teic Faļkovs.

Arī atļauja mikroautobusos bez maksas braukt pensionāriem, skolēniem un citiem atlaižu saņēmējiem esot bijis tikai eksperiments. Tagad izvērtēšot rezultātus un lemšot, vai tas bijis veiksmīgs un ir saglabājams, norāda raidījums.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.