bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Nekā personīga: Krievijas kravu apjoma kritums var apdraudēt dzelzceļa elektrifikāciju Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nekā Personīga, tranzīts, tranzītbizness, Krievijas kravas, ogles, Rīgas Brīvosta, Juris Iesalnieks, Tālis Linkaits, Sandra Caune, Latvijas dzelzceļš, dzelzceļa elektrifikācija,

Paredzams, ka Baltijas ostās samazināsies kravu apjomi, Krievijas tranzītbiznesa uzņēmējiem kravas pārvirzot uz savas valsts ostām. Tas savukārt rada draudus ilgi lolotajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam Latvijā, informē TV3 raidījums Nekā personīga.

Nekā personīga zināms, ka Krievijas tranzītbiznesa uzņēmējiem nācies noslēgt vienošanos ar valsti, kas paredz konkrētu laika rāmi, kura laikā viņiem kravas no Baltijas ostām jāpārceļ uz ostām Krievijā. Dati dzelzceļa pārvadājumiem novembrī liecina, ka akmeņogļu kravu apjoms krities vairākas reizes.

Satiksmes ministrija (SM) uzdevusi Latvijas dzelzceļam (LDz) pārskatīt uzņēmuma izdevumus un gatavoties sliktākajam scenārijam. Tāpat ir neskaidra 318 miljonus vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta nākotne.

Lietuva un Igaunija savus dzelzceļus jau modernizē, kas nozīmē, ja Latvija savu projektu atliks, tā konkurentiem zaudēs. Arī kravu kritums LDz nozīmē zemākus ienākumus, kas savukārt rada draudus, ka uzņēmums viens pats nespēs īsteno elektrifikācijas projektu un, iespējams, būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta, secina Nekā personīga.

Žurnālisti norāda, ka straujas Krievijas kravu kritums nozīmē, ka tuvojas scenārijs, kurā elektrifikācijas projekts kļūst finansiāli neizdevīgs.

Krievija gadiem ilgi draudējusi kravas no Baltijas pārvirzīt uz savām ostām, tomēr to apjomi piedzīvoja būtisku kritumu vien pēc Krimas aneksijas.

Nekā personīga zināms, ka Kremlī nesen sagatavotais plāns paredz tradicionālās kravas samazināt līdz nullei un caur Latviju vest tikai bīstamās kravas.

«Tas jau nav nekāds noslēpums, ka Krievija īsteno tos stratēģiskos plānus, kādi viņiem ir jau nosprausti daudzus gadus – kravu pārorientēšana uz savām ostām. Kopējais kravu apjoms arī paredzamā nākotnē samazināsies. Tāpēc LDz ir jāstrādā pie elastīgākas izmaksu samazināšanas programmas, lai būtu iespējams tajā brīdī, kad apjomi samazinās, attiecīgi mazināt arī izmaksas,» raidījumam komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Nekā personīga vēsta, ka Rīgas Brīvostā līdzīgi kā aizvadītajā gadā valda neziņa, vai šogad ostā tiks pārslēgti līgumi ar piegādātājiem Krievijā. Tieši šīs valsts akmeņogles veido trešo daļu no kravu apjomiem Rīgas Brīvostā.

LDz pārvadāto kravu apjoms šī gada janvārī vēl bija pagājušā gada līmenī, tomēr tad sekoja kritums. No vasaras līdz oktobrim kopējais apmērs nav bijis lielāks par 87% no pirms gada pārvadātajām kravām, norāda žurnālisti. Ievērojamākais kritums bijis tieši akmeņoglēm un naftas produktiem – attiecīgi mīnuss 15,5% un 19,1%.

Nekā personīga pieejamie dati par Rīgas Brīvostā pārkrauto ogļu apjomu liecina, ka šī gada novembrī tas sarucis jau trīs reizes, salīdzinot ar šī gada oktobri.

Vēl par šo tematu: Noslēgts 318 miljonu vērts Kohēzijas fonda līgums par dzelzceļa elektrifikāciju Latvijā

«Neoficiālās ziņas ir tādas, ka Krievijas lielākie kravu nosūtītāji ir Krievijas valdībai parakstījušies par grafiku kādā veidā viņi samazinās kravu plūsmas sūtīšanai caur Latvijas ostām. Tā kā Krievijas valdība ir piegājusi ļoti nopietni šoreiz tam jautājumam,» raidījumam apstiprina Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.

Viņš arī atzīst, ka kravu kritums redzams jau tagad – šī gada pirmajos deviņos mēnešos kravu apjomi kopumā samazinājušies par 12,5% salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2018.gadā.

«Daudz drūmāks sevišķi arī ogļu ziņā, kas mums bija glābējs. Šobrīd ogļu apjomi ir tik zemi, kas ir zemāk nekā pašas pesimistiskākās prognozes, kas bija pirms pusgada,» atzīst Iesalnieks.

Iepriekšējā valdība lēmusi, ka, kravu apjomam piedzīvojot dramatisku kritumu, valsts varētu atteikties no 318 miljonu eiro vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta.

Nekā personīga atgādina, ka jau tagad LDz ir kredītsaistības, kas lēšamas tuvu 200 miljoniem. Apgūstot Eiropas Savienības (ES) projektu naudu laikā, kad kravu apjomi samazinās, LDz nāksies vai nu celt tarifus, vai arī prasīt naudu no valsts.

LDz elektrifikācijas projekta dokumentus aizsūtījis uz Eiropas Komisiju, un drīzumā iecerēts sākt iepirkumus. Nākamgad iecerēts veikt projektēšanu, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023.gada beigām, vēsta TV3 raidījums.

Lasiet arī: Linkaits: Latvijas dzelzceļš piedzīvo sāpīgas, taču nepieciešamas pārmaiņas

«Kravu apjomu rādītājus mēs tiešām monitorējam un daudz ko darām, lai kravas pieaugtu Latvijas virzienā. Taču jāsaka tā, ka kravu apjoms ir ļoti atkarīgs no ģeopolitskās situācijas. Ja paskatāmies gadu griezumā, kā kravas ir mainījušās, tad šobrīd varam teikt, ka atrodamies 2017.gada apjomā un vēl nav tā kritiskā robeža, lai pārvērtētu projekta esamību vai izšķirtos par kādu savādāku risinājumu,» žurnālistiem komentē SM Attīstības direkcijas direktore Sandra Caune.

«Jau Kučinska valdība noteica ļoti stingru fiskālo rāmi – valdība atbalsta šādu projektu pie nosacījuma, ja tas neietekmē valsts budžetu, neietekmē valsts saistības. Tiklīdz LDz indicē, ka būs jānāk pie valdības ar prasību pēc subsīdijas vai pēc kāda finansiāla atbalsta, valdībai šādam projektam atbalsta nav,» saka satiksmes ministrs Linkaits.


Pievienot komentāru

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!