Nelaimes gadījumos darbā visbiežāk cieš cilvēki ar stāžu līdz trīs gadiem

Pērn smagos un letālos nelaimes gadījumos darba vietā visbiežāk cietuši cilvēki ar stāžu līdz trīs gadiem, turklāt lielākajā daļā gadījumu tie bijuši palīgstrādnieki, liecina Valsts Darba inspekcijas dati par 2015.gadu.

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) datiem pasaulē ikkatras 15 sekundes viens darbinieks mirst nelaimes gadījumā darbā vai no arodslimības. Savukārt Latvijā 2015.gadā ikkatrās piecās stundās viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā. Tāpat SDO dati liecina, ka nelaimes gadījumi darbā rada lielus zaudējumus. Proti, tie veido 4% no vispasaules (globālā) iekšzemes kopprodukta. Arī Latvijā 2015. gadā nelaimes gadījumu un arodslimību radītie izdevumi bija ievērojami – saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajiem datiem tie bijuši vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: «Darbinieki ir vērtīgākie resursi, kas uzņēmumam nes peļņu. Savukārt darba vide ir uzņēmuma vizītkarte gan darbinieku, gan sadarbības partneru un klientu, gan visas sabiedrības priekšā. Tādēļ drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai un darba vides sakārtošanai ir jābūt vienai no prioritātēm katrā uzņēmumā. Turklāt laikā, kad aktuāls ir darbaspēka novecošanās un pensionēšanās vecuma paaugstināšanas jautājums, veselīga darba vide un veselīgs darbinieks ir priekšnosacījums gan sabiedrības labklājībai, gan valsts un uzņēmuma ilgtspējai.»

Situāciju varētu uzlabot, ja reizē ar darba devēja godprātīgu attieksmi pret individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) nodrošināšanu, pieaugtu arī katra darbinieka individuālais atbildības līmenis par savu veselību un dzīvību, uzskata darba aizsardzības līdzekļu izplatītāja SIA GRIF valdes loceklis Aleksandrs Grigorjevs.

«Nelaimes gadījumiem jaunu darbinieku vidū bieži ir raksturīgi pavisam absurdi iemesli, pat tādi kā kautrīgums un nevēlēšanās izskatīties smieklīgi,» atklāj Grigorjevs. Uzņēmuma speciālisti tā 25 gadu darbības laikā novērojuši, ka darba aizsardzības līdzekļi netiek lietoti arī pieraduma pēc. Tādi cilvēki cer, ka nelaime viņiem ies secen.

Individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšana primāri ir darba devēja uzdevums, taču diemžēl amatam atbilstošs ekipējums ne vienmēr tiek sagādāts pilnā apmērā vai arī tas izvēlēts neatbilstoši pienākumiem, piemēram, cimdi nav mehāniski izturīgi, zābaki nenostiprina potīti, sejas aizsarglīdzeklis slīd nost no galvas un tamlīdzīgi. Šādā gadījumā darbiniekam ir tiesības vērsties pie darba devēja un lūgt sagādāt darbam nepieciešamo inventāru. Tomēr mazāk pieredzējušie darbinieki bieži vien kautrējas lūgt kaut ko, jo vēlas nostiprināties darbā. «Tāpat arī tikko skolu absolvējušie jaunieši, ienākot jaunā kolektīvā, vēlas izcelties ar «lojalitāti» pret darba devēju, tāpēc ir gatavi veikt papildus pienākumus, neievērojot darba drošības normas,» saka Grigorjevs.

Viņš iesaka, uzsākot darba gaitas vai praksi kādā uzņēmumā, rūpīgi izvērtēt pienākumus un traumu riskus un lietot atbilstošus darba aizsardzības līdzekļus. «Kā uzņēmums ar 25 gadu pieredzi, esam bijuši liecinieki IAL attīstībai – ir būtiski mainījušies risinājumi, attīstījušās tehnoloģijas, kā piemērām, aizsargapģērbi kļuvuši daudzfunkcionāli, darba apavi vieglāki, jaunās paaudzes industriālie cimdi ērtāki un citi – tiek darīts viss, lai mūsdienu aizsardzības līdzekļi palīdzētu darbu paveikt drošāk, vieglāk un kvalitatīvāk,» papildina Grigorjevs.

Lai pievērstu jauno darbinieku uzmanību darba aizsardzības būtiskajai nozīmei ikdienas darbā, pērn projektā Esi drošs – esi foršs darba drošībā tika apmācīti desmit Latvijas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Ap 300 jauniešiem projektā iegūtās zināšanas varēja izmantot savas prakses gaitās. Arī šogad iniciatīvu plānots turpināt.

Kā zināms, ceturtdien, 28.aprīlī, tiek atzīmēta Starptautiskā Darba aizsardzības diena.

Ref: 102.000.102.12552

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas