bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Nerakstītie «šīberēšanas» likumi jeb kā smalki uzvesties zaļumballē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Cēsu pūtēju orķestris 20.gadsimta sākumā

Jau sestdien, 11.augustā, visā Latvijā notiks Simtgades zaļumballes. Mūzika un dejas ir neatņemama zaļumballes sastāvdaļa. Bet kā tad īsti jāģērbjas, jāuzvedas un kādi nerakstītie likumi jāņem vērā, lai zaļumballē godam izrādītu labās manieres – to apkopojusi starpnozaru mākslas grupa SERDE tradīciju burtnīcā Zaļumballe.

Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19.gadsimta otrās puses, kad, dibinoties dažādām biedrībām, arvien biežāk notika izrīkojumi brīvā dabā, kas, kā lasāms tā laika presē, nereti noslēdzās ar dejām. Zaļumballes ātri kļuva par iecienītu tautas izpriecas veidu – līdz Otrajam pasaules karam zaļumballes visā Latvijā no vēla pavasara līdz vasaras beigām notika teju katru nedēļas nogali, parasti sestdienās pēc darba, bieži arī svētdienās un svētkos. Pēckara gados zaļumballes rīkoja kolhozi, atzīmējot padomju laikiem svarīgus kolektīvās dzīves notikumus – Apsējības, Apkūlības, Pilngadības svētkus, Jāņus gados, kad to svinēšana nebija aizliegta. Taču visām zaļumballēm visos laikos bijis daudz kopīga.

Norises vieta

Lielākoties dancošana notika speciāli izveidotās vietās, tā sauktajos balles plačos, kas nereti tika aprīkoti ar soliņiem apkārt deju laukumam un estrādīti – paaugstinājumu muzikantiem; dažviet tika izbūvētas deju grīdas. Balles ieejas un biļešu iegādes vietu iezīmēja goda vārti vai meijas. Balles plači tika apgaismoti ar ugunskuriem, kokos sakārtām spuldzītēm vai prožektoriem. Taču zaļumballes notika arī māju pagalmos, šķūņos, rijās, kur uz šīberēšanu parasti vasaras sākumā vai lietainā laikā kopā sanāca apkārtnes jaunieši, balles beigās norunājot, kur un kad notiks nākamā šķūņa balle, rijas balle, kaktu balle vai večerinka (tā zaļumballes sauktas daudzviet Latgalē).

Pirms un starp dejām

Pirms balles nereti notika kora koncerti, teātra izrādes, kino seansi, sporta priekšnesumi, loterijas, ziedojumu vākšana labdarībai utt. Gandrīz vienmēr balles laikā darbojās bufete, kurā bija nopērkamas dažādas uzkodas un atspirdzinājumi – desiņas, sviestmaizes, saldumi, limonāde, zelteris, arī alkohols, ar ko kavalieriem uztaisīt dūšu. Par ieeju zaļumballēs lielākoties bija jāmaksā, vismaz tik daudz, lai sanāktu honorārs muzikantiem. Biļešu cenas bija dažādas, nereti kungiem lielāka summa, dāmām – mazāka.

Mūzika

Pirmskara gados zaļumballēs spēlēja galvenokārt pūtēju orķestri, visbiežāk skanēja ragu mūzika un šlāgera ritmi. Sanākušie ļaudis dejoja valsi, fokstrotu jeb šīberi, tango, polku, arī sava laika modes dejas – lambetvoku, kadriļu, tvistu, šeiku, svingu, letkisu u.c. Sākoties elektrisko ģitāru ērai un apskaņošanai ar pastiprinātājiem un skaļruņiem, dzīvās mūzikas skanējumu nomainīja ieraksti magnetofonu lentēs un disko ritmi.

Apģērbs

Lai dejošana būtu patīkama, svarīgi ievērot personisko higiēnu un izvēlēties atbilstošu apģērbu. Uz ballēm visos laikos bijis pieņemts sapucēties, ievērojot modes aktualitātes. Ir bijis laiks, kad stilīgi bija ierasties baltās auduma čībiņās, vēlāk puiši zīmējās ar porgām un šaurām biksēm, tad kļošenēm un raibiem krekliem, kam sekoja džinsi, bītlenes u.c. Meitenes agrāk uz balli vienmēr nākušas kleitās vai svārkos. Svarīgi izvēlēties arī dejošanai piemērotus apavus. Bet galvenais – lai apģērbs būtu tīrs un kārtīgs.

Uzlūgšana uz deju

Kungiem nebūtu ieteicams aicināt dāmu uz deju ar cigareti mutes kaktiņā vai cepuri galvā. Agrākos laikos par tādu uzvedību vainīgais, kā likums, dabūja kurvīti. Ja uz zaļumballi dodas kuplākā pulciņā, kā pirmās kungiem jāizdancina savas dāmas. Savukārt dāmām nav labais tonis būt izvēlīgām, ja vien kungs rupji nepārkāpj uzvedības normas – zaļumballē dejo visi ar visiem.

Dāmu dejas un aplausu dejas

Ballēs iecienītas bija dāmu dejas. Pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu uz vismaz vienu vai, vēlams, divām dejām. Populāras bijušas arī aplausu dejas, plaudēšana balles placī notikusi arī tad, ja muzikanti tika lūgti atkārtot kādu iemīļotu dziesmu vai deju. Tāpēc nevajadzētu sabozties, ja kāds noplaukšķina izredzēto partneri – izlaid riņķi ar citu un atgriezies pie savējā(s)!

Stiprie dzērieni

Uzmanīgi ar alkoholu! Kā teic viena no tradīciju burtnīcas atmiņu stāstu autorēm Ārija Spriņģe, ideālā zaļumballe ir šāda: «Galvenais, lai var skaisti sapucēties un labi izdejoties. Lai ir laba mūzika un nepiedzērušies vīrieši. Toreiz visi gāja skaidrā, varbūt kādu aliņu iedzēra.» Dāmas lielākoties iemalkoja vīnu, kungi – alu vai ko štengrāku. Gadījās jau, ka dažs labs ballētājs uz mājām bija teju vai jānes, taču zaļumballē galvenais tomēr ir izdejoties.

Flirts

Ir atļauts romantiski saskatīties un cauri nakts tumsai dāmu (ar viņas piekrišanu) pavadīt uz mājām. Nereti zaļumballes bija ciema ziņu un jaunumu noskaidrošanas vietas. Uz ballēm nāca arī nedejotājas – ciema sievas, kuras, sasēdušas uz soliņiem, vēroja notiekošo deju laukumā. Tika mēģināts saprast un prognozēt jauniešu simpātijas un potenciālos pārus, un ne velti – kādreiz zaļumballes bija viena no galvenajām satikšanās vietām.

Attiecību noskaidrošana

Saprotams, neiztikt bez greizsirdības scēnām kā dāmu, tā puišu starpā. Puiši savas pozīcijas visos laikos mēģinājuši nostiprināt un apliecināt ar dūru vicināšanu. Gandrīz katrā ballē skaidrotas attiecības gan sirdslietu sāncenšu, gan ciemu, pagastu, pilsētas rajonu un dažādu grupējumu starpā. Taču ir atjautīgākas metodes, kā atvēsināt konkurentus – iebraucēji, kas kantējušies klāt vietējām meitenēm, aiz rokām un kājām mesti upītē vai dīķī, bet dāmas savas nevēlamās sāncenses kulturāli, tomēr nepārprotami brīdinājušas par gaidāmajām sekām.

Kā dažādos laikos rīkotas zaļumballes, kādi bijuši to nerakstītie likumi, labās manieres un dzīvīgākās tradīcijas, kādas melodijas spēlētas, kādi danči griezti un kā jaunieši vairāk vai mazāk slepus laidušies uz daudzus kilometrus attālām zaļumballēm – to visu iespējams izlasīt vienuviet, lejupielādējot burtnīcas elektronisko versiju vietnē.

Turpat varat atrast arī savu īsto zaļumballi – sekojot saitei, iespējams aplūkot gan digitālo karti, kas tapusi sadarbībā ar pasākumu platformu platformu, gan visu norises vietu afišu ar precīzām zaļumbaļļu vietām un sākuma laikiem.

11.augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, visā Latvijā un pasaulē pakalnos, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notiks Simtgades zaļumballes. Tām gatavojas dejotāji, lauku kapelas, orķestru muzikanti, ziņģētāji un tautas mūzikas ansambļi ap 160 vietās visos Latvijas novados, kā arī Krievijā, Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā, Anglijā, Bredfordas DVF namā, un Īrijā, Lough Ramor Camping Virdžīnijā.


Pievienot komentāru

Novembra beigās bijušās prokurores Lozes slepkavības lietā sāks pratināt lieciniekus

Rīgas rajona tiesa 28.novembrī plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret Edgaru Kadiķi, kurš apsūdzēts bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavībā.

Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu

Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā Eiropas Savienības budžets pēc 2020.gada. Latvijas iespējas secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 6,1% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Tiesai nodod krimināllietu par mēģinājumu piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 8.novembrī nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.

Latvija turpina sniegt medicīnisko palīdzību konfliktā Ukrainā cietušajiem karavīriem

12.novembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks septiņi konfliktā Ukrainā cietušie karavīri. Šī ir otrā karavīru grupa, kura šogad ir ieradusies Latvijā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Brexit sarunas līdz vēlai naktij, Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos

Britu valdība un Eiropas Savienības sarunu vedēji veltījuši daļu no nakts uz pirmdienu, lai paietu kaut pāris soļus ceļā uz degošo vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Pieņem grozījumus noteikumos, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēmusi grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai SPRK būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, skaidro komisijā.

Īpašniekiem uzdos sakārtot graustus Peitavas ielā un Brīvības ielā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 12.novembrī, atbalstīja lēmumprojektus par graustu piespiedu sakārtošanu Peitavas ielā 9/11 un Brīvības ielā 193.

NBS komandieris: Saspīlējums pasaulē aug, bet Latvija var justies droši

Politiskā situācija pasaulē attīstās pēc sinusoīdas principa – brīžiem saspīlējums aug, bet brīžiem nāk atslābums, šādu viedokli telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, atzīstot, ka pašlaik saspīlējums aug.

RD plāno atpirkt Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes Skanstes apkārtnē

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu par kopsummā 443 905 eiro atpirkt bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes, kas nepieciešamas Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai.

SEB banka piešķir 2,7 milj. eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Latvijā šī gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 10,3%

Būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, pieauga par 10,3%. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7% un specializētajos būvdarbos – par 19,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Tevī neklausos! Ukrainas separātisti aizvada «vēlēšanas», kurli pret nosodījumu no Kijevas, Rietumvalstīm

Kremļa atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos ir aizvadījuši parlamenta un prezidenta «vēlēšanas», kur gaidāma pašreizējo vietvalžu uzvara balsojumos, ko Ukraina, Francija un Vācija ir nosaukusi par pretlikumīgiem.

Čakša: NMPD finansējums būs

Veselības ministre Anda Čakša atbalstījusi NMPD plānu darba organizēšanai un apliecināja, ka finansējums virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu pagarinātā normālā darba laika jautājumā nākamajā gadā tiks piešķirts.

Ermanbriks apstiprina – viņa vārds ir VDK aģentu kartotēkā

Jau pēc mēneša internetā būs izlasāmi Latvijā labi pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, par kuriem ir liecības kā Valsts drošības komitejas ziņotājiem 70.–80.gados. Taču iztrūks komentārs par būtiskāko – kāds bija kartotēkā atrodamo aģentu nodarījums un ko viņi ziņoja. Vairāki no aģentūras, bez kuriem vienlaikus nav iedomājama Latvijas atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm, bailēm un to, kā viņu izpratnē izpaudās šī sadarbošanās, stāsta tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedza arī žurnālists, mūziķis un Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks, kuru atceras kā padomju gados populārā raidījuma Varavīksne veidotāju, iesāk raidījums Nekā personīga.

KNAB uzmanību piesaista vairākas dārgas, bet nedeklarētas Trukšņa mēbeles

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību piesaistījušas vairākas dārgas mēbeles, kuras Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis esot iegādājies savām vajadzībām, iztērējot naudas summu, kas līdzvērtīga vai pat pārsniedz viņa oficiālo gada atalgojumu pašvaldībā, lai gan mēra valsts amatpersonas deklarācijā šādi pirkumi nav norādīti, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pasažiera bagāžā atklāj teju 30'000 viltotu tablešu impotences ārstēšanai

Veicot muitas kontroles pasākumus lidostā Rīga, VID Muitas pārvaldes amatpersonas kādas personas bagāžā atklāja lielu daudzumu recepšu medikamentu impotences ārstēšanai. Oficiālo preču zīmju īpašnieku sniegtie atzinumi liecina, ka šie medikamenti ir viltoti.

Bildēs: Lielvaru līderi atzīmē 100.gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām

Ja Ziemeļaustrumeiropas valstīm 2018.gads ir valstiskuma simtgades jubilejas laiks, tad pasaules lielvarām tas liek atcerēties savstarpējā Pirmā pasaules kara beigas un ārkārtīgi lielo skaitu tolaik kritušo tautiešu.

Alus nozare: nav pamata pārmērīgam optimismam

«Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem,» norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti.

Bildēs: Polija atzīmē 100.gadus kopš neatkarības atjaunošanas ar milzu gājienu

Vairāk nekā 200 000 cilvēku Varšavā piedalījušies gājienā svētdien, 11.novembrī, par godu simtajai gadadienai, kopš Polija atguvusi savu valstiskumu.

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei, līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga. Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NMPD vadītāja: Brīvdienās jaunus atlūgumus neesam saņēmuši

Sākot skaļi runāt par problēmām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, situācija dienestā ir nedaudz nomierinājusies, Latvijas Radio stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.

Kaliforniju skāruši traģiskākie mežu ugunsgrēki kopš 1933.gada

Ugunsgrēkos, kas šobrīd skāruši Kalifornijas štatu Amerikas Savienotajās Valstīs, bojāgājušo skaits sasniedzis 31 cilvēku, bet par vēl aptuveni 200 personām nav skaidru ziņu, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes.

Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī VARAM

Partiju apvienība Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, stāsta Jaunās vienotības politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri