Nesola finansējumu mediķu pagarinātā normālā darba laika samazināšanai

Pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, liecina otrdien, 9.maijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) prezentētie aprēķini.

Pēc VM aprēķiniem, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 27 miljoni eiro.

Savukārt Finanšu ministrija (FM), kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē norādījuši, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.

FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvies Marģers Zeitmanis pauda bažas, ka likumprojekta pieņemšana varētu veicināt nevienlīdzību starp Rīgas un reģionālajām slimnīcām. Pēc viņa domām, šādi Ārstniecības likuma grozījumi piespiedīs mediķus izvēlēties darbu Rīgā vai ārzemēs.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādīja uz to, ka pagarinātā normāla darba laika samazināšana par piecām stundām nedēļā ir pārāk neliels kāpums, un rosināja stundu samazināšanu risināt straujāku. Viņš deputātus brīdināja, ja pagarināto normālo darba laiku tiesā atzīs par nelikumīgu, valsts varētu saskaries ar ļoti nopietnām problēmām.

VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Egita Pole skaidroja, ka ministrija atbalsta jebkura veida mediķu atalgojuma palielināšanu, ja tam atrastos nepieciešamais finansējums.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris sēdes dalībniekiem atgādināja, ka pagarinātā normāla darba laika ieviešanai bija jābūt īslaicīgam ārkārtas pasākumam, kas nu jau tiek īstenots kopš 2009.gada. Laiks, ko mediķi, salīdzinot ar pārējiem strādājošajiem tiek atrauti no ģimenes un savām interesēm, velta pagarinātajam normālajam darba laikam, nav pieņemams, pauda Keris.

Komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu, kuras sastāvā būs FM, VM, Labklājības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.

Ref:224.000.103.1126

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas