bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 27.01.2020 | Vārda dienas: Ildze, Ilze, Izolde
LatviaLatvija

«No bēgļu bērna līdz prezidentei»: BBC intervē Vairu Vīķi-Freibergu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC raidījumu ciklā Viņas stāsts kļuvis par vēsturi (Her Story Made History) intervējusi bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, intervijai dodot nosaukumu No bēgļu bērna līdz prezidentei.

Vīķe-Freiberga intervijā stāsta par savu bērnību un dzīvi emigrācijā, kā arī to, kā kļuvusi par pirmo sievieti Latvijas prezidenta amatā.

Jautāta, vai viņa atceras kaut ko par karu, Vīķe-Freiberga intervijā atklāj, ka vienas no viņas pirmajām atmiņām ir par trokšņaino Padomju Savienības karavīru maršēšanu, kad tie ienāca Latvijā. Viņai tobrīd bija trīsarpus gadu.

«Tie ar sarkanajiem karogiem un dūrēm atstāja iespaidu uz mani. Tāpēc vienā brīdī, kad viens no viņiem soļoja garām, es pacēlu dūri gaisā un saucu Urrā!. Tai mirklī es ieraudzīju savu māti, atbalstāmies pret apgaismes stabu, pilnīgi satriektu, asarām ritot pa vaigiem, sakot: «Lūdzu, bērns, nedari tā. Šī ir ļoti skumja diena Latvijai.»»

Vīķe-Freiberga norādīja, ka atceras to tik labi tieši konfliktējošo emociju dēļ. Viņu pārsteidzis, kā vieni var būt tik skaļi un krāsaini, kamēr citi, tostarp viņas māte – raudāt.

«Mani vecāki nekad neļāva man aizmirst, ka esmu latviete,» intervijā uzsvēra Vīķe-Freiberga.

Septiņu gadu vecumā Vīķe-Freiberga kopā ar ģimeni devās trimdā, vispirms uz Vāciju, pēc tam uz tolaik Francijas pakļautībā esošo Marokas daļu.

«Mēs uzkāpām uz kuģa Vecgada vakarā 1945.gadā. Tas bija transporta kuģis ar karavīriem un bruņojumu, un, protams, ja tas tiktu torpedēts, tas uzsprāgtu. Bet viņi bija paņēmuši līdzi zināmu skaitu civiliedzīvotāju, kuri arī vēlējās aizbēgt no komunisma par jebkuru cenu. Latvieši sapulcējās uz klāja un nodziedāja Latvijas himnu,» atceras Vīķe-Freiberga.

Ģimene nokļuva bēgļu nometnē Vācijā. Apstākļi tur bija skarbi un Vīķes-Freibergas mazā māsiņa saslima ar plaušu karsoni un nomira. Meitenīte bija tikai desmit mēnešus veca. Gadu vēlāk ģimenē piedzima vēl viens bērns, šoreiz, puika, taču Vīķes-Freibergas atmiņās šo priecīgo notikumu aizēnojis cits, bēdīgs stāsts.

«Jauna 18 gadus veca meitene gulēja tajā pašā istabā, kur mana māte. Viņa bija dzemdējusi mazu meitenīti un negribēja viņu. Viņa negribēja dot vārdu savam bērnam un negribēja nekādu saistību ar to, jo bērns bija krievu karavīru grupveida izvarošanas rezultāts. Katru reizi, kad māsiņas aiznesa to nabaga bērnu pie mātes, viņa pagrieza seju pret sienu un raudāja (..). Māsiņas nosauca meitenīti par Māru, kas bija manas māsas vārds,» atceras Vīķe-Freiberga.

«Un es domāju, tas nu ir par daudz, tāpēc, ka te bija Māra, kas ir piedzimusi, kas ir izdzīvojusi un kas pilnībā nav gribēta šajā pasaulē. Un mūsu Māra, kuru mēs tik ļoti gribējām, tika mums atņemta. Es sapratu, ka dzīve patiešām ir ļoti savāda un noteikti ļoti negodīga,» sacīja Vīķe-Freiberga.

Kad Vīķei-Freibergai bija 11 gadi, ģimene pārcēlās uz Maroku, kur apmetās nelielā ciematā, kuru viņa intervijā raksturoja kā «pasauli miniatūrā».

«Tur bija francūži, tur bija visdažādākie ārzemnieki, spāņi no pilsoņkara laika, itāļi un veci krievu imigranti,» atceras eksprezidente.

Marokā ģimene neuzturējās ilgi un drīz pēc tam pārcēlās uz Kanādu, kur Vīķe-Freiberga vēlējās turpināt mācības. Taču vecāki gribēja, lai viņa sāk strādāt.

Vīķe-Freiberga atrada darbu bankā un mācījās vakarskolā, bet galu galā viņai izdevās iestāties Toronto Universitātē. Studiju laikā viņa iepazinās arī ar savu topošo vīru Imantu Freibergu, kurš arī bija latvietis emigrācijā.

Vīķe-Freiberga intervijā atklāj, ka psiholoģiju par savu studiju priekšmetu izvēlējusies nejauši. Viņa skaidri zinājusi, ka grib studēt, taču līdz pēdējam mirklim nav zinājusi, ko tieši.

Eksprezidente atceras: «Reģistratoram bija priekšmetu saraksts un es pārskatīju to no augšas līdz apakšai un kaut ko ieraudzīju, garu vārdu, kas sākās ar «p» un beidzās ar «ja», es pieliku pirkstu pie tā un sacīju: «Kungs, es vēlos studēt šo.» Izvēlētais priekšmets bija psiholoģija.

Vairums studentu bija vīrieši, un Vīķe-Freiberga drīz apjauta, ka sievietes tiek drīzāk pieciestas, nevis laipni uzņemtas šajā studiju programmā.

«Mūsu dārgais profesors kādā brīdī seminārā sacīja: «Jā, mums patiesībā šeit ir trīs precētas sievietes šajā programmā, tāda izšķērdība, jo viņām būs bērni, un viņas patiesībā aizņem vietu, ko varēja ieņemt puisis, kurš kļūtu par īstu zinātnieku,» intervijā atklāja Vīķe-Freiberga, piebilstot, ka viņa un pārējās studentes atcerējušās šos vārdus visu atlikušo dzīvi.

Vīķe-Freiberga atklāja, ka viņas vēlāk satikušās un secinājušas, ka viena lieta, kas dzinušas viņas uz priekšu karjerā, bijusi vēlme pierādīt šim profesoram, ka sievietes patiesībā var gūt labāku panākumus nekā viņa dārgie zēni.

Vīķei-Freibergai tas izdevās. Viņa pavadīja Monreālas Universitātē 33 gadus, iemācījās brīvi pārvaldīt piecas valodas un sarakstīja desmit grāmatas. Vienlaikus viņa ar vīru uzaudzināja divus bērnus, mācot viņus būt latviešiem.

Eksprezidente intervijā atzīst, ka tas nebija vienkārši.

1998.gadā, 60 gadu vecumā, Vīķe-Freiberga kļuvusi par emeritēto profesori un nolēmusi doties pensijā. Taču kādu vakaru viņai piezvanījis Latvijas premjerministrs un piedāvājis uzņemties jaunā Latvijas Institūta vadīšanu. Tālāk notikumi attīstījušies strauji un astoņus mēnešus pēc atgriešanās Latvijā viņa ievēlēta prezidenta amatā.

«Es biju cilvēks, kas nebija ieinteresēts naudas pelnīšanā vai tamlīdzīgi, bet vienkārši darba darīšanā,» norādīja Vīķe-Freiberga.

Viņa atceras, ka drīz pēc stāšanās amatā daži mediji sākuši izplatīt nepatiesu informāciju par viņu, atspoguļot viņu kā lielu izšķērdētāju, kam bijusi grezna dzīve Rietumos.

«Es atklāju, ka situācijā, kad nevari uzticēties medijiem, ir (..) jārunā tieši ar tautu,» sacīja Vīķe-Freiberga, norādot, ka to arī ir centusies darīt visus astoņus gadus, atrodoties prezidenta amatā.

Vīķe-Freiberga intervijā atzina, ka būt sievietei prezidenta amatā nozīmēja arī dažas priekšrocības.

«Es atceros, kā NATO Stambulas samitā [ASV] prezidents [Džordžs] Bušs [jaunākais] piedāvāja man savu elkoni, jo man bija augsti papēži un ceļš bija grantēts,» sacīja Vīķe-Freiberga.

«Es darīju visu, ko spēju, lai iestāstītu viņam, cik svarīgi ir paplašināt NATO,» atceras eksprezidente, piebilstot, ka viņai bijušas vairākas šādas iespējas.

Vīķe-Freiberga intervijā uzsvēra, ka diplomātijai, tostarp viņas centieniem, bija liela nozīme laikā, kad Rietumos tika pieņemti lēmumi par NATO un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos.

Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Latvija pievienojās abām organizācijām.

Vīķes-Freibergas otrās prezidentūras termiņš beidzās 2007.gadā, pāris mēnešus pirms viņas 70.dzimšanas dienas.

Pēc prezidenta amata atstāšanas viņa aktīvi turpinājusi darboties starptautiskajā politikā. Vīķe-Freiberga palīdzējusi nodibināt Madrides klubu, kurā bijušie līderi apvienojuši spēkus, lai stiprinātu demokrātiju, kā arī pievērsusies jautājuma par sieviešu iespējām.

«Cīņa turpinās,» noslēdzot interviju, sacīja šobrīd 81 gadu vecā Latvijas eksprezidente.

Ar rakstu oriģinālvalodā var iepazītites šeit.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Ministrs ēdis neētiski, prezidents aicina poļu banku, Viļņa pret plastmasas traukiem

Lietuvā aizvadītās nedēļas redzamākie notikumi ziņās bija ētikas uzrauga atklātais satiksmes ministra likumpārkāpums par pusdienu apmaksu, prezidenta aicinājums Lietuvā ienākt poļu Pekao bankai un Viļņas iniciatīva pret vienreizlietojamiem traukiem.

Soross ar miljarda universitāti vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, autoritārismu

Ungāru-amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu ASV dolāru, lai izveidotu pasaules mēroga universitāti, lai cīnītos pret autoritārām valdībām un klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija aizliedz no Ukrainas ievest putnu gaļu Eiropas Savienībā

Putnu gripa Ukrainā, Bugakivā konstatēta šīs nedēļas sākumā – 20.janvārī. Ukrainas veterinārais dienests veic slimības apkarošanas pasākumus. 

Nākamnedēļ veiks Vanšu tilta inspekciju; vantīs strādās alpīnisti

Alpīnisti līdz pat 3.februārim veiks visu vanšu sistēmas inspekciju, rāpjoties vantīs, un veicot arī pilona inspekciju.

NEPLP atļauj no marta LNT un Kanālu 2 nomainīt ar TV3 Life un TV3 Mini

NEPLP pēc mediju grupas TV3 Group pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un Kanāls 2 licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem kanāliem TV3 Life un TV3 Mini.

Rail Baltica trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica piegulošajās Rīgas apkaimēs, desmit gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce

Piektdien sasauktajai akcionāru ārkārtas sapulcei bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 balsstiesīgo akciju, kas ir 21,15% no balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi akcionāru ārkārtas sapulcei nebija nepieciešamā kvoruma.

Bulgārija apsūdz Krievijas pilsoņus ieroču rūpnieka indēšanas mēģinājumā

Prokurori Bulgārijā ir izvirzījuši apsūdzības trīs Krievijas pilsoņiem par slepkavību mēģinājumiem, izmantojot indi. Izmeklētāji saskata šo noziegumu saikni ar Skripaļu indēšanas gadījumu Lielbritānijā.

Par PSKUS valdes priekšsēdētāju apstiprina Rinaldu Muciņu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš.

EM 464.sērijas namus atzīst par drošiem tālākai izmantošanai; īpašniekus mudina ēkas atbilstoši uzturēt

Lai gan 464.sērijas daudzdzīvokļu namu apsekošanas laikā konstatētas pazīmes par mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumu, EM secina, ka pie atbilstošas uzturēšanas, ēkas ir drošas turpmākai lietošanai.

Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu

Neskatoties uz ASV noteiktajām sankcijām, Ventspils pilsētas domes 2020.gada budžets, kas tapis sankcionētās personas Aivara Lemberga absolūtā ietekmē, ceturtdien, 23.janvārī, tika apstiprināts.

EY: Uzlabojas investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju

Aizvadītajā gadā gandrīz visos rādītājos uzlabojies investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju, informē EY Latvija pārstāvji.

Igaunijā rosina par pirmo braukšanu dzērumā paredzēt viena gada cietumsodu

Igaunijā valdības ministri nākuši klajā ar ierosinājumu ieviest bargākus sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Iniciatīva saistīta ar nesenu avāriju, kur gāja bojā trīs cilvēki, un bija iesaistīts dzērājšoferis.

Pieaug grants ceļu posmu skaits, kuros šķīdoņa dēļ ieviesti masas ierobežojumi

Saistībā ar to, ka meteoroloģiskā ziema tā arī nav iestājusies un turpinās nokrišņi, pieaug to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis.

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi desmit pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz desmit pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!