No kā Baltijas pensionāriem visgrūtāk atteikties?

Aptuveni 40% Baltijas iedzīvotāju atzīst, ka pensijas vecumā, sastopoties ar finansiālām grūtībām, visgrūtāk būtu atteikties no ceļošanas, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs.

Vienlaikus eksperti, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas datiem, norāda, ka Latvijas iedzīvotāju aktivitāte brīvprātīgos pensiju uzkrājumos joprojām ir nepietiekoša – no kopumā 342 tūkstošiem pensiju 3.līmeņa dalībnieku vien aptuveni puse veic iemaksas regulāri.   

Finansiālu grūtību gadījumā vecumdienās no ceļojumiem visgrūtāk būtu atteikties visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotājiem, tā aptaujā norādījuši vidēji 45% aptaujāto no Rīgas, Viļņas un Tallinas. Savukārt reģionu iedzīvotājiem grūtāk nekā galvaspilsētā dzīvojošajiem būtu atteikties no dāvanu sarūpēšanas svētkos saviem mīļajiem.

Arī sievietes nelabprāt mainītu apdāvināšanas paradumus, savukārt katrs piektais vīrietis atzīst, ka nevēlētos atteikties no saviem hobijiem, piemēram, dārza iekopšanas un makšķerēšanas. Retāk iedzīvotājiem grūtības sagādātu atteikšanās no viesošanās pie draugiem un radiem (11%) un TV vai laikrakstu abonēšanas, kas, salīdzinot ar ceļošanu un hobijiem, arī prasa mazāku ieguldījumu. 

«Mūsdienās vecāka gadagājuma cilvēkiem ir pietiekami daudz iespēju, lai dzīvotu aktīvi un interesanti. Turklāt pensionēšanās vecums aizvien vairāk tiek uztverts kā sava veida personības renesanse, kad brīvo laiku var aizpildīt ar vaļaspriekiem vai pat jauniem un nerealizētiem hobijiem. Lai pensijas vecumā nebūtu jāatsakās no iemīļotajiem ieradumiem, ieteicams jau savlaicīgi domāt par papildu uzkrājumu veikšanu 3. pensiju līmenī. Ja no saviem ikmēneša ienākumiem 5-10% tiks atvēlēti uzkrājumam 3. pensiju līmenī, tas jau būs labs papildinājums valsts pensijai. Līdz ar to samazinās iespēja, ka vecumdienās būs jāatsakās no saviem hobijiem un iecienītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem,» norāda Luminor Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Kādas summas pensiju uzkrājumiem varētu atvēlēt iedzīvotāji?

Aptauja liecina, ka aptuveni puse (47%) Latvijas iedzīvotāju pensijas uzkrājumam varētu atlikt līdz 30 eiro mēnesī, Lietuvā un Igaunijā šādu summu atvēlētu vidēji trešdaļa aptaujāto. Savukārt lielākas summas, piemēram, no 30 līdz 100 eiro, visvairāk būtu gatavi atvēlēt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, attiecīgi 44% un 39%, bet visretāk – Latvijas respondenti (35%).

Tāpat novērotas atšķirības starp dzimumiem – vīrieši Latvijā savam pensiju uzkrājumam ir gatavi atvēlēt vairāk nekā sievietes. Piemēram, līdz 100 eiro šim mērķim atvēlētu katrs piektais vīrietis, bet sieviešu vidū uz pusi mazāk – aptuveni katra desmitā, savukārt kaimiņvalstīs atšķirības nav tik izteiktas.

Šobrīd uzkrājumus vecumdienām 3.pensiju līmenī veic aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Un saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajiem datiem senioriem izmaksātā vecuma pensija Latvijā veido tikai 54,3% no pirmspensijas ienākumiem. Tas nozīmē, ka, laikus neveidojot papildu uzkrājumus, ir paredzama diezgan būtiska ienākumu samazināšanās.

Aptauja veikta 2021.gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvia, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk kā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas