bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

IIN, minimālā alga, nodokļu sistēma, nodokļu politika, 500 eiro

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam. 

Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir – mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu.

Pirmajā scenārijā piedāvāts paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgus. Šajā scenārijā piedāvāti seši varianti ienākumiem, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Savukārt diferencēto neapliekamo minimumu piedāvāts celt no pašreizējiem 300 eiro līdz 400 eiro vai 500 eiro.

Pirmais variants paredz nemainīt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1 200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 39 miljonu eiro apmērā.

Otrais variants paredz palielināt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 71 miljona eiro apmērā.

Trešajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79–80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 98 miljonu eiro apmērā.

Ceturtajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 74 miljonu eiro apmērā.

Piektajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 114 miljonu eiro apmērā.

Savukārt sestajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79–80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildu tēriņus 148 miljonu eiro apmērā.

Šī scenārija īstenošanas rezultātā neto algas pieaugums vienam strādājošajam aplēsts amplitūdā no 20 eiro līdz 29 eiro, atkarībā no tā, kurš no piedāvātajiem sešiem variantiem tiks īstenots.

IIN progresivitātes otrais scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, bet mainot IIN likmes. Arī šajā gadījumā diskusijai piedāvāti divi izvēles varianti.

Šī scenārija pirmajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 310 eiro. IIN likme ienākumiem no 310 eiro līdz 1 000 eiro būtu 20%, ienākumiem no 1 000,01 eiro līdz 4 000 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4 000 eiro IIN likme piedāvāta 36% apmērā.

Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas divu eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1 000 eiro, papildus iegūtu 44,86 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2 000 eiro, papildus iegūtu 21,99 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem.

Šī varianta negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 200 miljonu eiro apmērā.

Šī scenārija otrajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 500 eiro. IIN likme ienākumiem no 500 eiro līdz 1 200 eiro būtu 21%, ienākumiem no 1 200,01 eiro līdz 4 500 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4 500 eiro IIN likme piedāvāta 37% apmērā.

Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas 41 eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1 000 eiro, papildus iegūtu 79 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2 000 eiro, papildus iegūtu 65 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5 000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem.

Šī pasākuma negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 470 miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrija piedāvā jautājumu par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu iekļaut ikgadējā un vidēja termiņa budžeta ietvarā.


Pievienot komentāru

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!