bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 24.02.2020 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

IIN, minimālā alga, nodokļu sistēma, nodokļu politika, 500 eiro

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam. 

Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir – mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu.

Pirmajā scenārijā piedāvāts paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgus. Šajā scenārijā piedāvāti seši varianti ienākumiem, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Savukārt diferencēto neapliekamo minimumu piedāvāts celt no pašreizējiem 300 eiro līdz 400 eiro vai 500 eiro.

Pirmais variants paredz nemainīt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1 200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 39 miljonu eiro apmērā.

Otrais variants paredz palielināt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 71 miljona eiro apmērā.

Trešajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79–80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 98 miljonu eiro apmērā.

Ceturtajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 74 miljonu eiro apmērā.

Piektajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 114 miljonu eiro apmērā.

Savukārt sestajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1 800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79–80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildu tēriņus 148 miljonu eiro apmērā.

Šī scenārija īstenošanas rezultātā neto algas pieaugums vienam strādājošajam aplēsts amplitūdā no 20 eiro līdz 29 eiro, atkarībā no tā, kurš no piedāvātajiem sešiem variantiem tiks īstenots.

IIN progresivitātes otrais scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, bet mainot IIN likmes. Arī šajā gadījumā diskusijai piedāvāti divi izvēles varianti.

Šī scenārija pirmajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 310 eiro. IIN likme ienākumiem no 310 eiro līdz 1 000 eiro būtu 20%, ienākumiem no 1 000,01 eiro līdz 4 000 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4 000 eiro IIN likme piedāvāta 36% apmērā.

Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas divu eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1 000 eiro, papildus iegūtu 44,86 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2 000 eiro, papildus iegūtu 21,99 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem.

Šī varianta negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 200 miljonu eiro apmērā.

Šī scenārija otrajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 500 eiro. IIN likme ienākumiem no 500 eiro līdz 1 200 eiro būtu 21%, ienākumiem no 1 200,01 eiro līdz 4 500 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4 500 eiro IIN likme piedāvāta 37% apmērā.

Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas 41 eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1 000 eiro, papildus iegūtu 79 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2 000 eiro, papildus iegūtu 65 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5 000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem.

Šī pasākuma negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 470 miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrija piedāvā jautājumu par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu iekļaut ikgadējā un vidēja termiņa budžeta ietvarā.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!