Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā nodokļu reformas dēļ 2020.gada budžeta tēriņi jāsamazina par 94 miljoniem eiro.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā atzinīgi novērtē Finanšu ministrijas darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru sākusi izskatīt valdība. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

«Finanšu ministrijas plānotie fiskālie rādītāji primāri orientējas uz Eiropas Savienības Finanšu stabilitātes un ilgtspējas pakta prasību izpildi. Taču padome uzskata, ka nākamā gada budžeta plānošanā ir jāievēro Latvijas fiskālās disciplīnas normas, kuras kopumā ir stingrākas,» uzsver Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Kā norāda padome, pašreizējais piedāvātais budžeta ietvars ir vērtējams kā atbilstošs FDL prasībām, tomēr 2020.gada pieļaujamos izdevumus paplašina nodokļu reformas ietekme 94 miljonu eiro apmērā. Padome nodokļu reformas vienreizējo raksturu arī iepriekš ir vērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

Padome arī pauž bažas, ka FDL nostiprināto pretcikliskas fiskālās politikas principu šobrīd apdraud nepietiekama uzkrājumu veidošana ekonomikas augšupejas fāzē 2017., 2018. gados, kā arī nepietiekami cieša fiskālā politika, pieņemot 2019. gada valsts budžetu. Kā norāda padome, straujās ekonomiskās izaugsmes apstākļus 2017. un 2018. gadā nodrošināja tādi papildus fiskālie impulsi kā Eiropas fondu projektu cikls, nodokļu reforma un ar Eiropas Komisiju saskaņotās atkāpes no strukturālās bilances mērķa.

«Kopš padome šī gada jūnijā saskaņoja Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, kas tiek izmantotas budžeta plānošanā, ir iezīmējušās vairākas negatīvu risku tendences: Latvijas IKP pieauguma palēnināšanās 2.ceturksnī, Latvijas eksporta partneru valstu ekonomikas sabremzēšanās, pieaugošā nestabilitāte starptautiskās ekonomikas vidē kā Brexit, tirdzniecības un tarifu kari, un citi. Papildus riskus rada arī problēmas finanšu tirgos un Latvijas spējas pārliecināt partnerus par sasniegumiem Moneyval rekomendāciju ieviešanā. Minētie riski ir nopietns pamats, lai nākamā gada budžeta veidošanā tiktu ievērota stingrāka fiskālā disciplīna,» uzsver Platais.

Padome atbalsta valdības lēmumu izveidot 2020.gadā un vidēja termiņa budžeta ietvarā fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta atbilstoši FDL prasībām. Padome novērtē šo uzkrājumu kā atbilstošu pašreizējai situācijai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas