bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.08.2018 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss

Nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs: Latvija joprojām vadībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Ko nodokļu maksātājiem Baltijas valstīs nesis 2018.gads?

Swedbank analītiķi norāda, ka Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Turklāt nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, kamēr Lietuvā tās bijušas mērenākas. Tā piemēram, Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 uz 400 eiro), savukārt Igaunijā par 30 eiro (tā sastāda nu jau 500 eiro līdzšinējo 470 eiro vietā). Tomēr vērienīgākās izmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī, turklāt līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā tas tiek diferencēts pēc ienākumu līmeņa. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis un tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī (iepriekšējo 310 eiro vietā).

«Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks kā Latvijā, kamēr Igaunijā – pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šī gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa arī piebilst, ka, atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas kā Latvijā – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.

Darbaspēka nodokļu slogs – Latvijā strādājošajiem vislielākais

Kā liecina veiktais darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs, kurā tika apskatītas saņemto ienākumu atšķirības dažādu algu līmeņu saņēmējiem pēc nodokļu nomaksas, Latvija joprojām ir valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem attiecībā pret Lietuvā strādājošajiem parādās situācijā ar reģistrētiem apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018.gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.

«Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu (piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot). Arī Latvijā no 1.marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz 2 bērni vecumā līdz 18 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks (par diviem bērniem 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trīs bērniem – 90 eiro ik mēnesi),» skaidro Kropa.

Vispateicīgākā darbaspēka nodokļu politika ir Igaunijā

Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu – par 20% jeb 58 eiro mēnesī «uz rokas», salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), «uz rokas» Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta, un pēc sociālo maksājumu veikšanas, strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.

Eksperte min, ka arī vidējus ienākumus (1 000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki kā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamiem, Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.

Savukārt, kas attiecas uz augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem, tad joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs nu ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots (Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā – 1200 līdz 2100 eiro).

Darba devējam Latvijā darbinieks izmaksā visvairāk

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstīs, arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties. Pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem «uz papīra» viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk kā Lietuvā un Igaunijā. Taču gadījumā, kad salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram «uz rokas» tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro liela alga, tad atkal redzams, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro) – Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (kopējās izmaksas 791 eiro), turpretim Igaunijā – pat par 137 eiro mazāk (kopējās izmaksas 694 eiro).

Ref: 225.000.103.2806


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Noslēdzas SPRK izsole par dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalnā

Pēc saskaņošanas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, AS Conexus Baltic Grid, ņemot vērā SPRK norādījumus, pieņēma lēmumu apstiprināt daļu no izsoles 2.varianta ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2018.–2019.gadā.

No Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro septiņus tiesātus deputāta kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 17.augustā, lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, savukārt attiecībā uz vēl vienu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo sēdi, noskaidrots komisijā.

Turpmāk «baltās tiesības» būs vajadzīgas arī topošajiem traktora vadītājiem

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu izmaiņām Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī.  Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk personām, kuras mācīsies vadīt traktortehniku, būs nepieciešama traktortehnikas vadītāja braukšanas mācību atļauja.

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu.

Topošie prokurori «izkrīt» pārbaudēs – puse amata pretendentu nenokārto pārbaudījuma otro kārtu

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu.

Apstiprina Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāju

Talsu novada domes sēdē ar balsu vairākumu tika apstiprināta jaunā Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja. Iegūstot lielāko punktu skaitu izsludinātajā atklātajā konkursā, amatam tika virzīta Marika Grohjacka. Viņa jaunos amata pienākumus sāks pildīt 3.septembrī, informē Talsu novada domes pārstāve Inita Fedko.

Lidosta Rīga pirmo pusgadu noslēdz ar apgrozījuma pieaugumu par 13%

Starptautiskā lidosta Rīga šī gada 1.pusgadu ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 13%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par sešiem mēnešu periodu līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Prāta Vētras koncerts, veikala atklāšana un remonti – daudzviet satiksmes ierobežojumi

Saistībā ar Prāta Vētras koncertu Mežaparka Lielajā estrādē no 17.augusta pulksten 15.00 līdz 18.augusta pulksten 8.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Inčukalna ielai un Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam.

Izsludina jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu; kā pirmā prasība – nevainojama reputācija

Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās beigu termiņš ir 14.septembris. 

Spirta ražošana Latvijā pirmajā pusgadā samazinājusies par 19,2%

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā saražotā spirta apmērs samazinājies par 13,8%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

CVK lems par četru deputātu kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK

Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Informācija liecina, ka CVK paredzējusi lemt par sešu kandidātu svītrošanu.

Saskaņai savos priekšvēlēšanu izdevumos būs jāiekļauj maizes dalīšana kebabnīcā

Politiskajai partijai Saskaņa savos 13.Saeimas vēlēšanu aģitācijas izdevumos būs jāiekļauj arī līdzekļi, kas tērēti, tās deputāta kandidātam dalot pensionāriem bezmaksas maizi kebabnīcā Bolderājā, vēsta TV3 ziņas.

Pasaules biržās kāpj akciju un naftas cenas

Eiropas un ASV biržās ceturtdien, 16.augustā, kāpa akciju cenas, cerībām par gaidāmajām Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības sarunām pieklusinot bažas par Turcijas ekonomikas nedienām.

Brīvdienās būs silti, dažviet pat karsti laikapstākļi

Piektdien, 17.augustā, debesis daļēji aizklās mākoņi un ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, nakts otrajā pusē un no rīta atsevišķos rajonos veidosies migla. Dienā maksimālā gaisa temperatūra būs +22...+26 grādi pēc Celsija, bet naktī gaiss atdzisīs līdz +11…+16 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.