bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 12.12.2019 | Vārda dienas: Iveta, Otīlija
LatviaLatvija

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

partiju finansējums, budžets 2020, likums, Saeima, caurspīdīgums, neatkarība, oligarhi

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Par šo likumprojektu ceturtdienas, 14.novembra, sēdē, kurā tika lemts par nākamā gada budžetu, debates un balsojums norisinājās bez opozīcijas deputātu klātbūtnes. Tomēr arī opozīcijas neesamība nespēja nodrošināt vienotu koalīcijas balsojumu – par likuma grozījumiem nobalsoja 53 deputāti, trīs deputāti balsoja pret, savukārt vēl viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Pret likumprojektu balsoja divi partijas KPV LV deputāti – Kaspars Ģirģens un Ieva Krapāne, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Inguna Rībena. Balsojumā atturējās KPV LV frakcijas deputāts Ivars Puga, savukārt šīs partijas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens balsojumā nepiedalījās. Līdz ar to aptuveni trešdaļa KPV LV frakcijas deputātu nebalsoja vienoti ar kolēģiem frakcijā un koalīcijā kopumā. Pēc lēmuma pieņemšanas Pucens gan konstatēja, ka balsojumā kļūdījies, tāpēc Saeimas Prezidijam iesniegts lūgums mainīt viņa balsojumu uz atbalstu likumprojektam. Līdz ar to grozījumus kopumā atbalstīja 54 deputāti.

Lasiet arī: Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Gaidītās skaļās debates par likuma izmaiņām izpalika, jo opozīcijas politiskie spēki bija pametuši zāli. Parlamenta tribīnē kāpa vien, piemēram, premjers Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kuri abi pauda viedokli, ka valsts finansējumu partijām esot nepieciešamas būtiski kāpināt, turklāt to esot vajadzējis izdarīt jau iepriekš.

Tomēr pat bez opozīcijas par ieceri pamanījās saķīvēties koalīcijas pārstāvji – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāte Juta Strīķe, kuras partijas biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns bija pretrunīgi vērtētās iniciatīvas tiešais virzītājs. Pirms balsojuma Ģirģens kāpa tribīnē, lai paziņotu, ka «JKP iekšlietu ministram nediktēs to, ko viņam teikt vai neteikt». «Man ir tiesības izteikt savu viedokli!» paziņoja Ģirģens, piebilstot, ka Strīķe viņam aizrādījusi par vēlmi uzstāties tribīnē.

Ministrs tomēr plašu debašu runu neizvērsa, vien pauda viedokli, ka partijām piešķirtie miljoni eiro negarantēs to objektivitāti, tāpēc ar šo problēmu būtu jācīnās citādāk. Līdzīgu viedokli pauda arī ministra brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens, pēc kura vārdiem – lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus, «partijām nav nepieciešami četri miljoni eiro».

Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas varēs tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski samazināts pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu maksimums. Vienlaikus noteikts, ka partijām līdz 2022.gada beigām kopējais finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1 950 minimālās algas. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.

Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro.

Līdz šim valsts budžeta finansējumu piešķīra politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Tādējādi par vienu balsi Saeimas vēlēšanās partijas turpmāk saņems 6,3 reizes vairāk valsts budžeta naudas.

Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Valsts budžeta finansējums partijām tiks izmaksāts četrus gadus, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Naudu partijas saņems divas reizes gadā – līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam. Pēc visu līmeņu vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārrēķinās piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar grozījumiem budžeta finansējums netiks piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai vismaz divas reģistrētas partijas, kas nav apvienojušās reģistrētā partiju apvienībā.

Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts finansējumu partijai, ja tā pretlikumīgi izlietojusi 30 000 eiro.

Mazāka pretlikumīgi iztērētā summa partijai būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat partijām būs vienu reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas dokuments atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.

Partiju apvienībām noteiktas tiesības valsts finansējumu pārdalīt to sastāvā esošajām politiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka tās bijušas apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās. Grozījumi nosaka arī to, ka partijām savas parādsaistības jāsedz trīs gadu laikā.

Šī likuma grozījumi izraisījuši lielu neapmierinātību ne tikai daļā sabiedrības, bet arī parlamentā, rosinot no piedāvātajām normām atteikties pavisam vai vismaz to stāšanās spēkā datumu attiecināt tikai uz nākamo Saeimas sasaukumu.

Likumprojekta autori uzstāja, ka valsts finansējuma palielināšana partijām cels demokrātijas kvalitāti Latvijā, vienlaikus partijas atbrīvojot no «oligarhu naudas» ietekmes. Opozīcijas partijas gan pauda, ka nedrīkst kāpināt finansējumu partijām, vienlaikus nepildot iepriekš Saeimā pieņemtos likumus, tostarp par mediķu algu celšanu.

Partiju finansējumam nākamā gada budžetā iezīmētos līdzekļus opozīcija un sociālie partneri rosināja pilnībā vai daļēji pārdalīt mediķu algu celšanai.


Pievienot komentāru

Atklāj Igaunijas-Somijas gāzes starpsavienojumu

Igaunija un Somija svinīgi atklājušas gāzes starpsavienojumu Balticconnector, kas iezīmē nogriezni desmit gadus ilgā reģiona enerģētikas tirgus attīstībā.

Saeimas Juridiskā komisija atbalsta tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās

Saeimas Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma atbalstījusi likumprojektus, ar kuriem plānots atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.

Izraēla ceļā uz trešajām parlamenta vēlēšanām gada laikā

Izraēlā turpinās ieilgusi politiskā krīze. Knesets sācis virzību uz parlamenta atlaišanu un trešajām parlamenta vēlēšanām gada laikā pēc tam, kad neviena politiskā partija nav spējusi izveidot vairākuma koalīciju.

EK paraksta fon der Leienas Eiropas zaļo kursu uz klimatneitralitāti

Eiropas Komisijas locekļi ir parakstījuši jaunās priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas piedāvāto politisko stratēģiju Eiropas zaļo kursu, kas paredz līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, tomēr lemšana par to ir dalībvalstu ziņā.

Autoceļi apledojuši galvenokārt Vidzemē un Zemgalē

Zemgalē un Vidzemē 12.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Papīra izmantošana rēķiniem saglabāsies vēl vismaz desmit gadus

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS Fitek vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

SIF padomē saplēšas par NVO atbalsta prioritātēm

Lai arī Sabiedrības integrācijas fonda padomē puses ir sastrīdējušās par Nevalstisko organizāciju fonda prioritātēm, konkursu, lai NVO varētu sākt apgūt tām atvēlētos līdzekļus, varētu izdoties izsludināt vēl šogad.

Grēta Tunberga kļūst par The Time gada cilvēku

Zviedru klimata glābšanas aktīviste Grēta Tunberga atzīta par amerikāņu žurnāla The Time gada cilvēku.

No Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas izstājas lidosta Rīga, LDz un Baltijas ekspresis

VAS Latvijas dzelzceļš un VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» izstāsies no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, kuru vada ASV «melnajā sarakstā» iekļautais Aivars Lembergs.

Somija, noslēdzot prezidentūru, piedāvā bezmaksas mākslīgā intelekta kursu

Somija izvēlējusies noslēgt tās prezidentūru Eiropas Savienībā, piedāvājot visiem ES pilsoņiem bezmaksas iziet tiešsaistes mācību kursu par mākslīgo intelektu.

Linkaits: Lai arī Ventspils brīvostas konti ir slēgti, saimnieciskā darbība ostā turpinās

Lūgts vērtēt aktuālo situāciju Ventspils brīvostā, ministrs norādīja, ka visi Ventspils brīvostas konti ir slēgti, vienlaikus saimnieciskā darbība ostā turpinās – kravas tiek vestas, kuģi ienāk un iziet no ostas.

Pēdējos piecos gados KP konstatējusi 16 karteļa vienošanās

Par smagāko pārkāpumu konkurencei KP šajās karteļu lietās piemērojusi naudas sodus 11,3 miljonu eiro apmērā, kas karteļu dalībniekiem jāiemaksā valsts budžetā.

Kariņš uzdevis Pūcem izvērtēt ASV sankciju ietekmi uz Ventspils domes darbību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 10.decembrī, ir izdevis steidzamu rezolūciju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

Ministri vienojas par vispārēju Latvijas ostu pārvaldības reformu

Trešdien, 11.decembrī, valdības ārkārtas sēdē lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības pārņemšanu valsts pārraudzībā, ministri vienojās par nepieciešamību veikt vispārēju Latvijas ostu pārvaldības reformu.

NVD atgādina: Ārstniecības iestādēm jānodrošina pacientu pieraksts uz 2020.gadu

Tuvojoties gada nogalei, Nacionālais veselības dienests arvien vairāk saņem pacientu sūdzības par rindu veidošanas kārtības neievērošanu ārstniecības iestādēs, kas nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Igaunijā aicina potēt ukraiņu viesstrādniekus pret masalām

Igaunijas Veselības pārvalde izplatījusi ieteikumu uzņēmumiem, kuri nodarbina viesstrādniekus no Ukrainas, nodrošināt viņu vakcināciju saistībā ar slimības uzliesmojumu Ukrainā.

Lai pārņemtu Rīgas un Ventspils ostas, veidos jaunu kompāniju

Ministru kabinets trešdien, 11.decembrī, ārkārtas sēdē nolēmis aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā Par ostām ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

ANO tiesā: Mjanmas līdere noliedz genocīdu pret rohindžām

ANO Starptautiskajā Tiesā Mjanmas līdere Auna Sana Su Či aizstāvējusi savu valsti pret pārmetumiem, ka tās vara pastrādājusi genocīdu pret rohindžu tautības iedzīvotājiem.

Komisija atbalsta grozījumus, kas ļautu Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums nolēma konceptuāli atbalstīt likumu grozījumus, kas Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

FKTK aicina finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus Lembergam un iestādēm, kas pakļautas ASV sankcijām

FKTK aicina finanšu tirgus dalībniekus nesniegt nekādus finanšu pakalpojumus smagos noziegumos apsūdzētajam un ASV «melnajā sarakstā» iekļautajam Aivaram Lembergam.

Latvijā šogad ar fotoradariem konstatēti 3 179 vinjetes nemaksātāji

Ar fotoradaru palīdzību šogad konstatēti 3 179 kravas automašīnu vadītāji, kuri gan pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu, gan nebija nopirkuši vinjeti jeb samaksājuši nodevu par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Ugunsgrēks Tartu privātmājā paņem ģimeni

Ugunsgrēkā Tartu pilsētā gājusi bojā piecu cilvēku ģimene, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Banka Citadele iegādājas Baltijā strādājošo līzinga kompāniju UniCredit Leasing

Citadele banka iegādāsies 100% SIA UniCredit Leasing akciju, ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles, tādējādi iegūstot UniCredit Leasing līzinga operācijas Baltijā.

Prognoze: Britu vēlēšanās uzvarēs Džonsona konservatīvie

Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kas gaidāmas ceturtdien, gaidāma premjerministra Borisa Džonsona Konservatīvās partijas uzvara un parlamenta vairākum izcīnīšana, tā prognozē britu sabiedriskās domas pētnieki YouGov.

Veikti 20% no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas Rail Baltica ietvaros

Pilnsabiedrība Bererix ir noslēgusi teritoriju, sliežu, pazemes telpu u.c. infrastruktūras topogrāfiskās izpētes un uzmērīšanas darbus.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!