bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 02.04.2020 | Vārda dienas: Irmgarde
LatviaLatvija

Norāda uz nevienlīdzīgu konkurenci privātā un publiskā sektora kultūras pasākumu rīkotāju vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

konkurence, kultūra, pašvaldības, kultūras pasākumi, Konkurences padome

Kultūras pasākumu rīkošanas nozarē nepastāv pilnībā vienlīdzīgi konkurences nosacījumi starp privātā un publiskā sektora tirgus dalībniekiem, piemēram, nevienlīdzīgus konkurences apstākļus rada publiskā sektora kapitālsabiedrību pieeja infrastruktūrai, publiskajam līdzfinansējumam un informācijai, tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP).

Uzraudzībā KP konstatēja, ka piecās no 12 izlases veidā aptaujātajām pašvaldībām ir noteikti nomas maksas atvieglojumi pašu rīkotiem pasākumiem, kuri vienlaikus nav pieejami privātā sektora pasākumu rīkotājiem.

«Daļā gadījumu tie ir nekomerciāli pasākumi, kuru mērķis ir popularizēt pilsētas vārdu un veicināt iedzīvotāju aktivitāti un lokālpatriotismu, taču ir arī gadījumi, kad pašvaldības piemēro sev atlaides, rīkojot komerciālus pasākumus. Piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība, nepamatoti nosakot privātajiem pasākumu rīkotājiem augstāku nomas maksu par infrastruktūras izmantošanu komerciāliem pasākumiem nekā publiskai personai, varēja radīt šķēršļus infrastruktūras pieejamībai,» atzina KP.

Konkurences uzraugs norādīja, ka šāda pašvaldības rīcība var radīt atšķirīgus konkurences apstākļus tirgū, kas saskaņā ar jauno Konkurences likuma normu nav pieļaujama. Tādējādi, KP ieskatā, visām publiskām personām nepieciešams patstāvīgi pārskatīt nomas maksas cenrāžus un nepieciešamības gadījumā izslēgt nosacījumus, kas diskriminē privātā sektora tirgus dalībnieku pieeju infrastruktūrai.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) trīs reizes gadā organizē projektu konkursus, kuros var pieteikties kā privātie tirgus dalībnieki, tā publiskas personas. 2018.gadā tikai puse no visiem iesniegtajiem projektiem saņēma līdzfinansējumu, bet 2019.gadā pirmajā projektu konkursā kategorijā Mūzikas un dejas māksla teju 40% no pieejamā finansējuma apjoma tika novirzīti publiskām personām

«Lai veicinātu privāto tirgus dalībnieku iespējas gūt līdzfinansējumu, KP rosina Kultūras ministriju un VKKF pārskatīt līdzšinējo praksi un, piemēram, nodrošināt atsevišķu finansējumu privātajiem tirgus dalībniekiem to mākslinieciskajai darbībai, kā arī regulāri pārskatīt iespējas palielināt šī finansējuma apmēru,» pauda KP.

Konkurences uzrauga skatījumā, būtu atbalstāma iniciatīva arī pašvaldībām sniegt līdzfinansējumu kultūras pasākumu organizēšanai privātajiem tirgus dalībniekiem, kas var izpausties kā projektu konkursi. Tādējādi tiek vairota ne tikai privāto tirgus dalībnieku konkurētspēja, bet arī nostiprināta profesionāla un daudzveidīga kultūrvide.

Tirgus uzraudzībā secināts, ka, piemēram, Valmieras pilsētas pašvaldība projektu konkursā ietverot norādi, ka līdzfinansējumu var iegūt tikai izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības, nepamatoti no konkursa izslēdz privātā sektora pakalpojumu sniedzējus. KP ir aicinājusi pārskatīt konkursa nolikumu, un šādi ierobežojumi konkursa nolikumos būtu jāizvērtē arī citām publiskām personām.

Lasiet arī: Konkurences padome: Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas

KP tirgus uzraudzībā arī konstatēja, ka informācija par VKKF projektu konkursiem ir viegli pieejama, savukārt informācija par pašvaldības sniegto atbalstu kultūras pasākumu organizēšanā nereti nav pieejama laikus privātajiem tirgus dalībniekiem.

«Lai pilnībā nodrošinātu neitrālu rīcību no publiskas personas puses, KP rosina pašvaldības, izsludinot projektu konkursus, pievērst rūpīgu uzmanību projektu konkursu termiņiem, nosakot tos samērīgus. Tādējādi netiktu mākslīgi sašaurināts konkursa pretendentu loks. Tāpat pašvaldībām, kuras sniedz līdzfinansējuma kultūras nozares pasākumiem, nepieciešams pašvaldības tīmekļa vietnē publicēt informāciju par finansējuma piešķiršanas kārtību,» informēja KP.

Vienlaikus KP pauž bažas par publiskajā vidē izskanējušo priekšlikumu Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2021.–2025.gadam iekļaut nosacījumu, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaide ir piemērojama tikai tiem kultūras pasākumiem, kurus sniedz valsts vai pašvaldību kultūras iestādes.

KP ieskatā, šāda priekšlikuma realizācija diskriminē privātos pakalpojumu sniedzējus un tādējādi nonāk pretrunā ar Konkurences likumā nostiprināto konkurences neitralitātes principu.

Vēl par šo tematu: Tagad arī pašvaldībām jāievēro «vienlīdzīgas konkurences principi»

KP ierosina tirgus uzraudzību, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no privātā sektora tirgus dalībniekiem par iespējamiem konkurenci kavējošiem apstākļiem kultūras nozarē un jauno Konkurences likuma normu, kas no šī gada 1.janvāra aizliedz publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – radīt sev kādas priekšrocības tirgū, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. KP uzsāka tirgus analīzi, lai konstatētu, vai tirgū pastāv nevienlīdzīga konkurence starp privāto un publisko sektoru.

Uzraudzības ietvaros izlases veidā tika aptaujātas Latvijas pilsētu un novadu pašvaldības, t.sk. Rīgas, Jelgavas, Jēkabpils, Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Rēzeknes, Jūrmalas, Liepājas.


Pievienot komentāru

Radeviča aizvien nav atsaukusies IZM aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā

Bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča aizvien nav atsaukusies Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā.

Rīgā pārstāj kursēt minibusi un ekspresbusi

Daļa transportlīdzekļu vadītāju jau šobrīd atrodas atvaļinājumos, pēc tam atradīsies dīkstāvē. Šāda kārtība tiks piemērota arī pārējiem darbiniekiem.

Kā izpaudīsies EK iecere par 100 mljrd. eiro fondu ES ekonomikai?

ES dalībvalstis dos garantijas, lai bloks savāktu summu līdz 100 miljardiem eiro pagaidu fondam, kura mērķis būs atbalstīt strādājošos, tā paredz Eiropas Komisijas jaunā krīzes fonda priekšlikuma projekts.

Nolemts. COVID-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta

COVID-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar ES fondu līdzekļiem,

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Baltkrievija aizliedz griķu eksportu

Baltkrievijas valdība ir uz laiku ieviesusi aizliegumu no valsts eksportēt griķus un citas pirmās nepieciešamības pārtikas preces, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Linkaits: Repatriācijas reisi varētu atsākties aprīļa vidū

Repatriācijas reisi pašreiz ir uz laiku apstādināti pēc epidemiologu lūguma un tas vajadzīgs, lai paietu noteiktais karantīnas periods tiem, kuri Latvijā atgriezušies līdz 30.martam.

Ministrs: Dažādās pasaules malās iestrēguši 259 Latvijas valstspiederīgie

Patlaban dažādās pasaules malās atrodas 259 Latvijas valstspiederīgie, kuru atgriešanās ir kavēta un kuriem tiek nodrošināta konsulārā palīdzība un atbalsts.

Likumiskais atbalsts tiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums

No 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā.

Maskavā iemēģina lietotni inficēto pilsoņu izsekošanai

Maskavā, kur šonedēļ ieviesta karantīna, tiek izstrādāta un izmēģināta viedtālruņa lietotne, lai novērotu iedzīvotājus, kam apstiprināta saslimšana ar COVID-19, bet atļauts ārstēties mājās. Mērķis ir pašizolācijas prasību ievērošana, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika parādu dzēšanu

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Turkmenistānā aizliegts pieminēt … paši zināt ko

Varasiestādes Turkmenistānā noliedz, ka valstī kāds iedzīvotājs būtu inficējies ar jauno koronavīrusu. Tās arī cenšas panākt, lai šis jēdziens neparādās ne plašsaziņas līdzekļos. Tikmēr kaimiņvalstī Irānā no vīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši 2 757 cilvēki, ziņo ASV valsts medijs Radio Brīvā Eiropa.

Iesniegti paziņojumi par 3 258 darbinieku plānoto atlaišanu no 19 uzņēmumiem

Marta izskaņā bezdarbnieku skaits valstī sasniedza 61 927 personas, turklāt martā bez darba esošo iedzīvotāju skaits audzis par 3 680.

Igaunijā apsver masveida analīzes vīrusa izplatības mazināšanai

Igaunijas valdība ir izvirzījusi mērķi veikt COVID-19 analīzes lielam iedzīvotāju skaitam, lai tā mēģinātu iegrožot infekcijas izplatību, atklājis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Vairākus Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumus nodos Valsts vides dienestam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30.martā izdevusi rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam.

No 1.aprīļa Jūrmalā vairs nevar iebraukt tāpat vien, jāsamaksā divu eiro nodeva

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad auto iebraucis Jūrmalā.

Valstis un uzņēmumi steidz izgatavot mākslīgās elpināšanas iekārtas

Valstu valdības un medicīnas iestādes pasaulē vēlas iegūt daudz mākslīgās elpināšanas iekārtu, ar kurām var glābt dzīvību smagos saslimšanas gadījumos ar COVID-19. Izraēlā šim nolūkam pat pielāgots raķešu ražošanas konveijers, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Izsludināta pieteikšanās uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu

Valsts kanceleja trešdien, 1.aprīlī, izsludinājusi atklātu konkursu uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

COVID-19 izplatība Baltijā. Latvijā – 446, Lietuvā – 581, Igaunijā – 779

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 446. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 581 savas valsts iedzīvotāju, kas saslimis ar koronavīrusu.

Par Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieci ieceļ Ivetu Zalpēteri

Rīgas domes pagaidu administrācija otrdien, 31.martā, ārkārtas sēdē par izpilddirektora vietnieci nolēmusi iecelt Ivetu Zalpēteri.

ANO ģenerālsekretārs: COVID-19 ir lielākais pārbaudījums kopš Otrā pasaules kara

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs vērtējis, ka sociālās un ekonomiskās ietekmes ziņā jaunā koronavīrusa pandēmija pasaulē ir cilvēces lielākais pārbaudījums kopš Otrā pasaules kara.

Autovadītāju ievērībai: Vidzemē un Latgalē 1.aprīļa rītā vietām autoceļi apledo

Vidzemē un Latgalē ir nokrišņi lietus, slapja sniega veidā, tādēļ vietām apledojums apgrūtina braukšanu pa galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Ar COVID-19 inficējušies jau vismaz 26 medicīnas darbinieki

Speciālists skaidroja, ka slimība konstatēta vismaz 26 veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kuru vidū ir gan administratori, gan medmāsas un ārsti, gan arī šoferi.

Sociālie mediji dzēš dezinformāciju saturošus prezidentu ierakstus

Sociālie tīkli Facebook un Twitter ir pievērsušies cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar nepārbaudītu preparātu izmantošanu COVID-19 ārstēšanā. Izdzēsti tikuši Brazīlijas un Venecuēlas prezidentu ieraksti, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem no 1.aprīļa jāievēro jaunas higiēnas prasības

Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!