bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.09.2019 | Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
LatviaLatvija

Norvik bankas preikšsēdētājs: To, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, atcerēsies vienmēr

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels

Medijos arvien biežāk izskan informācija par Latvijas banku iesaisti vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Tikmēr Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels (Oliver Ronald Bramwell) intervijā ar BNN norāda, ka situācija saistās ar to, ka valsts ir maza, bet skandāli ir lieli, tāpēc tie paliek cilvēku atmiņās uz ilgu laiku.

Naudas atmazgāšanas shēmas – kāpēc Latvijā šī tēma joprojām ir aktuāla? 

Manuprāt, tā ir vēsturiska problēma. Ja mēs atskatāmies uz 2015.gadu, tad naudas atmazgāšanas shēmas jau toreiz tika vērtētas kā vērienīga problēma gan no valdības, gan regulatoru, gan arī no iedzīvotāju puses. Cilvēki redzēja notiekošo – skandālus ar bankām. Šeit mēs varam pieminēt Magņitiska lietu un Moldovas lietu. Iedzīvotāji bija informēti par šīm darbībām.

Kāpēc šī tēma atkal tiek aktualizēta? Manuprāt, tāpēc, ka problēma tiek sasaistīta ar Apvienotās Karalistes bankām, kur nauda tika «atmazgāta» tieši caur Latvijas bankām. Naudas atmazgāšanas shēmu šķetināšana vienmēr tikusi ietverta žurnālistu pētījumos, tāpēc arī šogad kopējā aina tiek atspoguļota kā vērienīga problēma. Taču vēlos atzīmēt, ka par naudas atmazgāšanu un tās nelikumībām tika runāts jau 2015.gadā.

Tāpat ir jāuzsver, ka pērn tika īstenota ļoti nozīmīga likuma maiņa attiecībā uz naudas atmazgāšanas shēmām. 2015. un 2016.gadā bankām uzlikti liela apmēra sodi.

Pēdējā gada laikā ne tikai Norvik banka, bet arī daudzas citas bankas sāka strādāt ar jauniem simboliem e-pastu sistēmā. Patiesībā Amerikas prakses analīze un piemērs jau sniedza ļoti labus risinājums, kā izvairīties no šīm shēmām.Tāpēc pērn,līdz ar likuma maiņu,mēs speciāli apmācījām cilvēkus, pielāgojām jaunajām izmaiņām, un,es domāju, ka aizvadītais gads nesis lielas pārmaiņas tam, kā iepriekš bankas ir darbojušās.

Kāpēc Eiropas Savienība un citas organizācijas Latvijai jau piecpadsmit gadus pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Ja atskatās uz šime pārmetumiem, kas ir saistīti ar Moldovu, Ukrainu, Magņitiska lietu, man šķiet, ka lielākā daļa apsūdzību tika izvirzītas 2010., 2011. un 2012.gadā.

Un, ja mēs skatām 2014.–2017.gadu, tad var redzēt, ka šajā laika posmā jau ir krietni mazāk problēmu. Tas, par ko cilvēki joprojām runā, ir vēsts, ka Apvienotā Karaliste tiek vainota par dalību Moldovas lietā, iesaistoties naudas atmazgāšanā. Šķiet, ka tas noticis vakar, lai gan tas ir noticis pirms teju pieciem gadiem.

Manuprāt, viena no banku industrijas problēmām slēpjas tajā, ka gandrīz vienmēr šī industrija tiek iedalīta divās «pasaulēs» – starp sabiedrotajiem Rietumos un Austrumos.  Spiediens, kas bankām bija jāpārvar 2014. un 2015.gadā, nāca par labu. Un tas, kas ir īstenojies tagad, ir, ka patiesībā dažas no sākonējām prasībām šobrīd kļuvušas pat stingrākas.

Cīnoties pret naudas atmazgāšanas shēmām, Latvijas valdība vēlas veidot vēl stingrākus nosacījumus. Kā tas ietekmēs Jūsu bankas darbību?

Ietekme jau notiek. Ja mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu, tad lielākā daļa likumu, kas vērsti uz atmazgāšanas shēmu izskaušanu, tika izvirzīti tieši 2016.gadā un tika arī pieņemti šajā pašā gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā likums ir bijis ļoti strauji mainīts. Tāpat tā ir bijusi «atslēga» tam, lai iegūtu OECD apstiprinājumu un kļūtu par šīs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.

Tika pieprasīts organizēt apmācības, kas novērstu naudas atmazgāšanas shēmas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viss bija ļoti atklāti. Bankas, kas bija iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās, tika publiskotas. Ļoti daudzas izgāja no aprites, kas, manuprāt, ir nozīmīgi, jo daudzas bankas ir ieguvušas svarīgu mācību, un ne tikai bankas, bet arī valdība un regulatori. Tāpēc līdz ar 2016.gada likuma maiņu bankās ir redzama izaugsme.

Ir divi veidi, kā sodīt bankas un, manuprāt, ASV regulatori šajā jautājumā ir bijuši daudz striktāki. Pirmais veids ir tāds, ka bankās uz vietas regulatori atklāj pārkāpumus, kā tas notikuši, piemēram, tajās pašās ASV bankās vai vācu Deutsche Bank.

Diemžēl šīm bankām tas ir spēcīgs «sitiens» – to reputācija tiek ļoti ietekmēta ar lieliem skandāliem, sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka tie ir lieli uzņēmumi un to vērtība balstīta tirgus akcijās. Man vienkārši šķiet, fakts, ka Apvienotā Karaliste, Vācija un ASV ir bijušas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmām, un arī Latvijai bijusi loma šajos darījumos, tas sabiedrībai vienmēr būs aktuāli, neskatoties uz to, ka problēma tiek risināta atbildīgajās institūcijās. Tā ir vēsture, mēs to nevaram izmainīt. Tāpēc cilvēki vienmēr atcerēsies, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās.

Apvienotā Karaliste, ASV – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Apvienotā Karaliste, Amerika – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Šeit parādās Latvijas banku reputācijas problēma. Latvijas iedzīvotājiem būs grūtāk aizmirst, ka šī valsts ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, jo skandāli ir bijuši lieli, bet mārketings – mazs. Neskatoties uz to, ka banka maina darbības virzienu, tas nemaina faktu, ka skandāls cilvēku atmiņā paliek uz ļoti ilgu laiku.

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval. Kā Jūs domājat, kā viņi vērtēs Latvijas banku situāciju saistībā ar naudas atmazgāšanas problēmu?

Manuprāt, vērtējums noteikti būs daudz pozitīvāks nekā tas būtu bijis pirms divarpus, trim gadiem.Iemesls ir tāds, ka pērn, līdz ar likuma maiņu, bankas ir paveikušas ļoti lielu darbu, lai izvairītos no naudas atmazgāšanas shēmām. Eksperti būs apmierinātāki, ka Latvijas regulatori iet pareizajā virzienā un esošā sistēma ir stingrāka. Protams, var tikt izgaismotas arī citas problēmas, piemēram, ēnu ekonomika.

Kopumā arī es esošo situāciju valstī vērtēju pozitīvāk. Kā jau minēju, 2016.gads ir mainījis banku darbību. Ja arī valdība nolems, ka bankās ir nepieciešama vēl stingrāka uzraudzība, domāju, ka tas tikai nāks par labu. Vismaz Norvik banka par to neuztraucas.

Ref:224.000.103.1351


Pievienot komentāru

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->