bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Norvik bankas preikšsēdētājs: To, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, atcerēsies vienmēr

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels

Medijos arvien biežāk izskan informācija par Latvijas banku iesaisti vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Tikmēr Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels (Oliver Ronald Bramwell) intervijā ar BNN norāda, ka situācija saistās ar to, ka valsts ir maza, bet skandāli ir lieli, tāpēc tie paliek cilvēku atmiņās uz ilgu laiku.

Naudas atmazgāšanas shēmas – kāpēc Latvijā šī tēma joprojām ir aktuāla? 

Manuprāt, tā ir vēsturiska problēma. Ja mēs atskatāmies uz 2015.gadu, tad naudas atmazgāšanas shēmas jau toreiz tika vērtētas kā vērienīga problēma gan no valdības, gan regulatoru, gan arī no iedzīvotāju puses. Cilvēki redzēja notiekošo – skandālus ar bankām. Šeit mēs varam pieminēt Magņitiska lietu un Moldovas lietu. Iedzīvotāji bija informēti par šīm darbībām.

Kāpēc šī tēma atkal tiek aktualizēta? Manuprāt, tāpēc, ka problēma tiek sasaistīta ar Apvienotās Karalistes bankām, kur nauda tika «atmazgāta» tieši caur Latvijas bankām. Naudas atmazgāšanas shēmu šķetināšana vienmēr tikusi ietverta žurnālistu pētījumos, tāpēc arī šogad kopējā aina tiek atspoguļota kā vērienīga problēma. Taču vēlos atzīmēt, ka par naudas atmazgāšanu un tās nelikumībām tika runāts jau 2015.gadā.

Tāpat ir jāuzsver, ka pērn tika īstenota ļoti nozīmīga likuma maiņa attiecībā uz naudas atmazgāšanas shēmām. 2015. un 2016.gadā bankām uzlikti liela apmēra sodi.

Pēdējā gada laikā ne tikai Norvik banka, bet arī daudzas citas bankas sāka strādāt ar jauniem simboliem e-pastu sistēmā. Patiesībā Amerikas prakses analīze un piemērs jau sniedza ļoti labus risinājums, kā izvairīties no šīm shēmām.Tāpēc pērn,līdz ar likuma maiņu,mēs speciāli apmācījām cilvēkus, pielāgojām jaunajām izmaiņām, un,es domāju, ka aizvadītais gads nesis lielas pārmaiņas tam, kā iepriekš bankas ir darbojušās.

Kāpēc Eiropas Savienība un citas organizācijas Latvijai jau piecpadsmit gadus pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Ja atskatās uz šime pārmetumiem, kas ir saistīti ar Moldovu, Ukrainu, Magņitiska lietu, man šķiet, ka lielākā daļa apsūdzību tika izvirzītas 2010., 2011. un 2012.gadā.

Un, ja mēs skatām 2014.–2017.gadu, tad var redzēt, ka šajā laika posmā jau ir krietni mazāk problēmu. Tas, par ko cilvēki joprojām runā, ir vēsts, ka Apvienotā Karaliste tiek vainota par dalību Moldovas lietā, iesaistoties naudas atmazgāšanā. Šķiet, ka tas noticis vakar, lai gan tas ir noticis pirms teju pieciem gadiem.

Manuprāt, viena no banku industrijas problēmām slēpjas tajā, ka gandrīz vienmēr šī industrija tiek iedalīta divās «pasaulēs» – starp sabiedrotajiem Rietumos un Austrumos.  Spiediens, kas bankām bija jāpārvar 2014. un 2015.gadā, nāca par labu. Un tas, kas ir īstenojies tagad, ir, ka patiesībā dažas no sākonējām prasībām šobrīd kļuvušas pat stingrākas.

Cīnoties pret naudas atmazgāšanas shēmām, Latvijas valdība vēlas veidot vēl stingrākus nosacījumus. Kā tas ietekmēs Jūsu bankas darbību?

Ietekme jau notiek. Ja mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu, tad lielākā daļa likumu, kas vērsti uz atmazgāšanas shēmu izskaušanu, tika izvirzīti tieši 2016.gadā un tika arī pieņemti šajā pašā gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā likums ir bijis ļoti strauji mainīts. Tāpat tā ir bijusi «atslēga» tam, lai iegūtu OECD apstiprinājumu un kļūtu par šīs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.

Tika pieprasīts organizēt apmācības, kas novērstu naudas atmazgāšanas shēmas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viss bija ļoti atklāti. Bankas, kas bija iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās, tika publiskotas. Ļoti daudzas izgāja no aprites, kas, manuprāt, ir nozīmīgi, jo daudzas bankas ir ieguvušas svarīgu mācību, un ne tikai bankas, bet arī valdība un regulatori. Tāpēc līdz ar 2016.gada likuma maiņu bankās ir redzama izaugsme.

Ir divi veidi, kā sodīt bankas un, manuprāt, ASV regulatori šajā jautājumā ir bijuši daudz striktāki. Pirmais veids ir tāds, ka bankās uz vietas regulatori atklāj pārkāpumus, kā tas notikuši, piemēram, tajās pašās ASV bankās vai vācu Deutsche Bank.

Diemžēl šīm bankām tas ir spēcīgs «sitiens» – to reputācija tiek ļoti ietekmēta ar lieliem skandāliem, sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka tie ir lieli uzņēmumi un to vērtība balstīta tirgus akcijās. Man vienkārši šķiet, fakts, ka Apvienotā Karaliste, Vācija un ASV ir bijušas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmām, un arī Latvijai bijusi loma šajos darījumos, tas sabiedrībai vienmēr būs aktuāli, neskatoties uz to, ka problēma tiek risināta atbildīgajās institūcijās. Tā ir vēsture, mēs to nevaram izmainīt. Tāpēc cilvēki vienmēr atcerēsies, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās.

Apvienotā Karaliste, ASV – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Apvienotā Karaliste, Amerika – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Šeit parādās Latvijas banku reputācijas problēma. Latvijas iedzīvotājiem būs grūtāk aizmirst, ka šī valsts ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, jo skandāli ir bijuši lieli, bet mārketings – mazs. Neskatoties uz to, ka banka maina darbības virzienu, tas nemaina faktu, ka skandāls cilvēku atmiņā paliek uz ļoti ilgu laiku.

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval. Kā Jūs domājat, kā viņi vērtēs Latvijas banku situāciju saistībā ar naudas atmazgāšanas problēmu?

Manuprāt, vērtējums noteikti būs daudz pozitīvāks nekā tas būtu bijis pirms divarpus, trim gadiem.Iemesls ir tāds, ka pērn, līdz ar likuma maiņu, bankas ir paveikušas ļoti lielu darbu, lai izvairītos no naudas atmazgāšanas shēmām. Eksperti būs apmierinātāki, ka Latvijas regulatori iet pareizajā virzienā un esošā sistēma ir stingrāka. Protams, var tikt izgaismotas arī citas problēmas, piemēram, ēnu ekonomika.

Kopumā arī es esošo situāciju valstī vērtēju pozitīvāk. Kā jau minēju, 2016.gads ir mainījis banku darbību. Ja arī valdība nolems, ka bankās ir nepieciešama vēl stingrāka uzraudzība, domāju, ka tas tikai nāks par labu. Vismaz Norvik banka par to neuztraucas.

Ref:224.000.103.1351


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri