Noskaidro – vai tu domā ar sirdi vai ar prātu?

Vai tu kādreiz esi pārliecinājusies par to, vai tu domā ar prātu vai sirdi?

Protams, ka esi! Mums katram dzīvē ir bijušas situācijas, kurās mēs mēģinām saprast, kura daļa no mums pieņem lēmumu.

Vai domāšana ar kādu no šiem ir labāka nekā ar otru? Lai uzzinātu atbildi, mums jāapsver pieņemto lēmumu veidi.

Daudzējādā ziņā nav svarīgi, uz ko attiecas pieņemtais lēmums – vai tā ir jauna mīlestība, jauna žakete vai jauns ledusskapis – lēmuma pieņemšanas process lielākoties ir vienāds.

Palūkosimies uz vakariņām. Kas tiks pagatavots sestdienas vakariņās, visticamāk, to ļausi izlemt sirdij. Mēs guļam ilgāk nekā parasti, ceļamies vēlu, mums ir nesteidzīgas brokastis un tikai vēlāk mēs izdomājam, ko ēdīsim vakarā. Turpretim pirmdienās mēs ļaujam ēdiena izvēli atstāt galvas ziņā, pieņemot lēmumu pie atvērta ledusskapja.

Tehnoloģiski pieņemsim, ka tu iegādājies jaunu klēpjdatoru. Tu aplūko visus parametrus: Operatīvo atmiņu, gigabaitus, ekrāna izmēru un domā, kādam nolūkam tas paredzēts. Baltajam datoram ir visi tehniskie parametri, kas tev ir vajadzīgi un tam ir arī laba cena. Bet ir arī zilais dators, kas izskatās krietni labāk – un tas maksā tik vien kā 30 eiro vairāk! Tālāk izlem pati.

Vai tu domā ar sirdi vai ar prātu?

Nesen veikta pētījuma laikā tika aptaujāti cilvēki – viņiem tikai vaicāts, vai viņu lēmumus pieņem sirds vai prāts. Rezultāti ir gana interesanti, bet tie nepalīdzēs tev izprast sevi. Īsumā: “Sirds” cilvēki ir emocionālāki, bet “prāta” cilvēki ir loģiskāki. Atklāts arī tas, ka cilvēku domāšanas veids mainās, atkarībā no tā, vai viņi komunicē ar ģimeni vai atrodas darbā.

Uz papīra tas skan visai loģiski, tomēr vispārīga ziņā “sirds” cilvēki uz lietām skatās no emocionālās puses. Viņi apsver visas iespējas un, ļoti iespējams, ka viņiem nepieciešams mazliet vairāk laika, lai pieņemtu lēmumus.

Tas kļūst sarežģīti, jo dažādu sīku lēmumu pieņemšanai tiek patērēts daudz laika un pūliņu, bet galu galā lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz citu brīdi. Kā reiz savā Twitter kontā ierakstījis Vils Ferels: “Man ir 99 problēmas un 86 no tām es esmu izdomājis pats un tagad es  par tām uztraucos bez pamatota iemesla.”

Tas nav noslēpums, ka “sirds” cilvēkiem patīk atrasties grupās, kurās ir iespēja diskutēt un izteikt viedokli. Daži no šiem jautājumiem ir sekojoši:

  • Kā tas izskatīsies?

  • Kā viņš/-a jutīsies?

  • Vai tas piestāvēs kam citam?

  • Vai viņš/-a ir mans tips?

Turpretī “prāta” cilvēks ir loģiskākais no abiem. Šim cilvēkam patīk būt autonomam un viņām ir maz problēmu, kas sagādātu galvassāpes lēmuma pieņemšanā. Šim cilvēkam vienmēr ir plāns, uz kuru balstoties tiek pieņemti lēmumi.

Plāna atcerēšanās ir galvenā lieta, par ko viņi uztraucas, ja viņi šovakar devušies ballēties. Tas nenozīmē, ka viņi rītā neieradīsies darbā vai skolā. Un viņi nekādā gadījumā visas nedēļas budžetu neiztērēs, lai iegādātos drēbes. Par mācībām runājot, šie cilvēki domā strikti akadēmiski, tādēļ viņi dažkārt tiek uzskatīti par aukstiem un nejūtīgiem.

“Prāta” cilvēki daudz mazāk pārdzīvo un tu vari iztēloties, kādas profesijas šiem cilvēkiem ir piemērotas.

Kurš/-a no abiem esi tu?

Varbūt tu esi gluži kā Alberts Einšteins, kurš teica: “Loģika tevi aizvedīs no punkta A uz punktu B, bet iztēle tevi aizvedīs jebkur.” Viņš, acīmredzot, pārstāv abus domātāju veidus.

Ir viegli identificēt sevi ar kādu konkrētu tipu. Tomēr īstais balanss tiek sasniegts tad, kad tu ieklausies tajā, ko saka gan sirds, gan prāts.

Avots: powerofpositivity.com

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas