Noslēgts 318 miljonu vērts Kohēzijas fonda līgums par dzelzceļa elektrifikāciju Latvijā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) par līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai no Kohēzijas fonda (KF) 318 miljonu eiro apmērā, BNN noskaidroja no CFLA.

Plānots, ka projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023.gadam, plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020.gada beigām līdz 2023.gada beigām, skaidro LDz.

Tāpat LDz atzīmē, ka, rekonstruējot un modernizējot dzelzceļa līniju kopējā garumā – 300 km, CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos plānots samazināt vismaz par ceturtdaļu. Projekta rezultātā būs iespējams pārvadāt smagākus vilcienus ar maksimālo svaru 9 000 bruto tonnas, tādējādi samazinot kravu pārvadātāju izmaksas.

Dzelzceļa elektrifikācija ir finansiāli apjomīgākais no ES fondiem finansētajiem projektiem šajā plānošanas periodā, tam no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu 318,5 miljonu eiro apmērā un no valsts budžeta – 28,08 miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka finansējums projektam pārsniedz 50 miljonus eiro, projekta iecere izskatīta un saskaņota arī Eiropas Komisijā, no kuras 12.jūlijā saņemts pozitīvs atzinums, atzīmē CFLA.

Jau ziņots, ka šī projekta īstenošanu 2017.gada sākumā atbalstīja arī Ministru kabinets (MK), vēlāk arīdzan akceptējot LDz panāktās izmaiņas saistībā ar projekta izmaksām, samazinot tās līdz 441 miljonam eiro sākotnēji plānoto 519 miljonu eiro vietā.

Tikmēr biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis BNN jau iepriekš norādīja, ka nozares pārstāvji tāpat nav detalizēti iepazīstināti ar LDz elektrifikācijas plānu un uzņēmums ignorējis nozares iebildumus un ierosinājumus projektam.

«Iebilda pārvadātāji un Latvijas ostās strādājošie termināli, kuru summētais ostās pārkrautais kravu apjoms pārsniedza 50% no 2017.gada kopējā kravu apjoma. Par mūsu šaubām esam rakstījuši vēstules, gatavojuši prezentācijas un izteikušies publiskajā telpā, bet vēl joprojām kopējas apspriedes nav bijušas, lietotāji oficiāli ar projektu nav iepazīstināti, atbildes uz neskaidriem jautājumiem nav saņemtas,» skaidro Landmanis.

Vēl par šo tematu: Iesalnieks: Dzelzceļa elektrifikācijas projekta realizācija Latvijas nodokļu maksātājiem var līdzināties Parex bankas un OIK sekām

2018.gada rudenī noslēdzās iepirkums par pirmā posma projektēšanu un būvniecību. Iepirkuma 1.(kvalifikācijas) kārtā tika saņemti četri pieteikumi. LDz turpina izvērtēt iesniegtos piedāvājumus, informē Pētermane.

Projektam tiks piesaistīti arī Eiropas Investīciju bankas līdzekļi.

BNN jau vēstīja, ka LDz iepirkumā par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmās kārtas izbūvi pērn rudenī pieteicās četri pretendenti – personu apvienība Inabelec, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC. Ņemot vērā īstenojamā projekta sarežģītību, turpinās piedāvājumu izvērtēšana.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas