bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

BATL: Satiksmes ministrijas plāno uzlikt vēl vienu slogu uz nodokļu maksātāju pleciem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

Satiksmes ministrijas izstrādātais tranzīta nozares attīstības plāns, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka konkurētspējas palielināšanai valstij būtu jādotē dzelzceļa kravas pārvadājumi.

Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne norāda, ka tā vietā, lai domātu par nozares sakārtošanu, veicinot dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju uz administratīvo izmaksu rēķina, uz laiku atliekot dzelzceļa elektrifikāciju, nodrošinot vienotu pārvadājumu tarifu uz reģionālajām ostām un sliežu maksimālu noslogošanu ar pārvadājumu pārcelšanu no sauszemes uz dzelzceļu, Satiksmes ministrijai ir vēlme uzlikt dārgo sliežu infrastruktūras uzturēšanu uz nodokļu maksātāju pleciem.

Reklāma:

 

BATL skatījumā Satiksmes ministrija kopumā nav izpildījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevumu par tranzīta nozares ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi un tai to būtu jāizstrādā no jauna. «Šobrīd izstrādātajam plānam desmit baļļu sistēmā nevar dot vairāk par «4», kas nozīmē darbs izpildīts formāli, bet tas nav vērsts uz nozares glābšanu un izaugsmi. Jāmin, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums kopš 2012.gada jau sasniedzis 29%, kas tikai vēlreiz ceļ trauksmi, ka nozare ir nopietnas krīzes priekšvakarā.

«Satiksmes ministrijai būtībā nav stratēģiska redzējuma par tranzīta nozares tālāku attīstību un tas ir atrauts no reālās situācijas un pasaules notikumiem. Šobrīd viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras nozare, ir dzelzceļa pārvadājumu infrastruktūras maksa, kas šobrīd ir augstākā Eiropā un neveicina nozīmīgu tranzītam reģionu interesi pārvadāt kravas, izmantojot Latvijas dzelzceļu. Dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas paaugstināšana būtu jābūt atslēgas vārdam plānā,» skaidro BATL.

Tā vietā plāns paredz deklaratīvas frāzes «vērtēsim», «analizēsim», «skatīsimies», bet praktiski neparedz uz rezultātu vērstas darbības, atzīmē asociācijā.

BATL prezidente norāda, ka galvenie secinājumi no šī plāna ir, ka valstij būtu jādotē viena no lielākā Latvijā uzņēmuma – Latvijas dzelzceļš – darbība, lai tas kļūtu konkurētspējīgs. «Turklāt Latvijas dzelzceļam nebūtu valstij jāmaksā dividendes, bet tās tiktu novirzītas uzņēmuma vajadzībām. No valsts budžeta vajadzētu piešķirt mārketinga un reprezentācijas izdevumus, lai vairāk Satiksmes ministrijas pārstāvji varētu braukt uz ārvalstīm partneru meklējumos, kas līdz šim ir rezultējušies ar vienu vilciena sastāvu gadā no Ķīnas. Ostas pārveidosim par industriālajām teritorijām, kur notiks ražošana. Savukārt Ārlietu minsitrija ir atbildīga par attiecību sakārtošanu Krieviju.»

Antāne atzīmē: «Ja var iesniegt Saeimas Tautsaimniecības komisijai tik ļoti vāji izstrādātu un tik atrautu no reālās situācijas nozares attīstības plānu, tad mums ir jāsāk satraukties par tranzīta nozares attīstību valstī. Mums ir beidzot jāatzīst, ka valstī šobrīd būtībā nav uzraugošās un nozares politiku veidojošās ministrijas, bet tās vietā ir izveidota butaforija, kas imitē darbību un vēl vairāk – ar savu bezdarbību nodara ļaunumu nozarei.»

BATL skatījumā vienīgais izņēmums, kad būtu atbalstāma valsts līdzdalība dzelzceļa kravu pārvadājumu nodrošināšanā, ir tarifu izlīdzināšana uz reģionālajām ostām, kas nodrošinātu vienotu maksu pārvadātājiem uz visām ostām valstī – neatkarīgi, vai tā būtu Liepāja, Ventspils vai Rīga. Vienots tarifs ir nepieciešams, lai nodrošinātu reģionālo ostu konkurētspēju un vienādas iespējas, jo šobrīd tas netiek nodrošināts un reģionālās ostas ir nevienlīdzīgās pozīcijās ar Rīgas brīvostu.

Tāpat asociācija uzskata, ka jau vairākus gadus atbildīgā par nozari Satiksmes ministrija izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. «Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās un nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā. Jau šobrīd no Krievijas puses netiek saskaņots kravu pārvadājumu grafiks. Krievijas lēmums caur Latvijas ostām nepārvadāt kravas būs ļoti spēcīgs trieciens tranzīta nozarei, nodokļu ieņēmumiem valstī un nodarbinātībai.»

Aicinot valdību nestāvēt malā, šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo Satiksmes ministriju ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedokliem, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.

Ref:224.000.103.3084


Pievienot komentāru

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.