Nozīmīgākie finanšu notikumi Latvijas ģimenēs šogad

Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2013.gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā «Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās».

Kopumā lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka 2013.gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Nākamajā gadā iedzīvotāji neviennozīmīgi redz iespējas uzlabot savu finansiālo stāvokli – trešdaļa uzskata, ka situācija uzlabosies un tikpat liela daļa domā, ka pasliktināsies. Iedzīvotājiem būs jāmāk līdzsvarot savu budžetu, kaut arī sagaidāms algas pieaugums samazinātu nodokļu dēļ, būs jārēķinās ar elektroenerģijas tarifu kāpumu, portālu BNN informē Swedbank.

Šogad kā būtiskāko notikumu, kas ietekmējis ģimenes budžetu, institūta veiktajā pētījumā lielākā daļa respondentu norādīja inflāciju (52,2%). Salīdzinājumā 2012.gadā aptaujātie iedzīvotāji kā svarīgāko notikumu minēja degvielas cenu pieaugumu (56,3%).

Trešo gadu pēc kārtas otrais nozīmīgākais mājsaimniecību finanses ietekmējošais faktors ir apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums, uz to norāda 49,5% aptaujāto 2013.gadā, 50% 2012.gadā un 39% 2011.gadā. Kā trešo svarīgāko notikumu mājsaimniecības uzsver nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu (21%).

«Patēriņa cenu kāpums šī gada 11 mēnešos ir tikai 0,01%, kas ir necerēti zems rādītājs. Iedzīvotāju uztverē inflācija ir nozīmīgāka, jo ikdienā vairāk patērētajām preču grupām cenu pieaugums ir novērojams lielāks par vidējo, piemēram, gaļai 1,4% , zivīm 2,4%, pienam 1,5%, dārzeņiem 9,1%. Turklāt eiro gaidas palielina iedzīvotāju bažas par cenu kāpumu, neskatoties uz to, ka pārtikas precēm cenu kāpums ir mazāks nekā pirms gada vai diviem, bet degvielai, siltumenerģijai, transportam un sakariem šogad ir pat cenu kritums,» komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

«Runājot par apkures un dabasgāzes tarifu pieaugumu, iedzīvotājiem atmiņā ir pagājusī bargā ziema savienojumā ar tarifu kāpumu un šīs apkures sezonas tarifu samazinājumu vēl neesam pamanījuši. Tā kā izdevumi par apkuri kopumā ir liels slogs ģimenes budžetam, paredzams, ka tarifu samazinājums minimāli ietekmēs mājsaimniecību labklājību. Taču tādus efektīvākus risinājumus kā māju siltināšanu iedzīvotājiem saviem spēkiem grūti pacelt,» piebilst Kauliņa un turpina: «Līdzīgi ir ar nekustamā īpašuma nodokli, kas pēdējos gados ir kļuvis par būtisku izdevumu pozīciju un iedzīvotāju uztverē nozīme ir ne tik daudz ikgadējām izmaiņām, kā relatīvi lielajai maksājuma summai».

Piemēram, Rīgas mikrorajona daudzdzīvokļu mājas divistabu dzīvoklim nekustamā īpašuma nodoklī maksājamā summa kopš 2012.gada pieaugusi maznozīmīgi, bet kopš 2008.gada pieaugusi turpat desmit reizes. Pēdējos gados nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu nosaka īpašumu kadastrālo vērtību tuvināšana darījumu cenām, 2013.gadā kadastrālo vērtību pieaugums vairāk bija lauku zemēm, mazāk dzīvojamai apbūvei un dzīvokļiem.

Visbiežāk minētie personīga rakstura finanšu notikumi, kas visvairāk pozitīvi ietekmējuši ģimenes budžetu, ir ienākumu gūšana papildus darba algai, algas pieaugums un materiāla atbalsta saņemšana no tuviniekiem. Savukārt ar negatīvu ietekmi – slimība vai nelaimes gadījums, materiāla atbalsta sniegšana tuviniekiem un algas samazinājums.

«Iedzīvotāju skatījumā minētās pozitīvās izmaiņas kā algas pieaugums iet roku rokā ar vispārējām tendencēm valstī. Vidējā neto mēneša alga ir kāpusi par 16 Ls un nodarbinātība ir pieaugusi par nepilniem 2% šī gada 3 ceturkšņos,» secina Kauliņa, piebilstot: «Latvijas mājsaimniecības ir kā savienotie trauki – lielā mērā cita citu balsta un ir savstarpēji atkarīgas. Tomēr lēnā garā iedzīvotāju uztvere mainās – aug uzkrājumi, tostarp 3.pensiju līmeņa iemaksu apjoms, signalizējot, ka vecumdienās domājam paļauties ne tikai uz savu bērnu un tuvinieku atbalstu.»

Negatīvo notikumu sarakstā uzkrītoši dominē situācijas, kuru ietekme varētu tikt mīkstināta ar uzkrājumu «drošības spilvena» izveidošanu – slimība, nelaimes gadījums, izdevumi saistībā ar dabas stihiju vai avāriju, tuvinieka nāve, darba zaudējums, algas samazinājums. «Ikdienā nevar ieplānot sliktas ziņas, kas nes neparedzamus izdevumus. Tāpēc satraucošs ir fakts, ka šodien ar uzkrājumiem ir vien trešā daļa mājsaimniecību. Tas ir signāls, ka mājsaimniecību uzkrājumu veidošana nedrīkst palikt novārtā,» saka Kauliņa.

Kopumā lielākā daļa mājsaimniecību (42%) uzskata, ka 2013.gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā, savukārt to, kas saka, ka kļuvis labāk (27%) ir aptuveni tikpat daudz kā to, kas min, ka mājsaimniecības finanšu situācija pasliktinājusies (30%).

Līdzīga situācija ir attiecībā uz nākošo gadu: to, kas pārliecināti, ka būs labāk (27%) ir vienlīdz daudz kā to, ka sagaida savas finanšu situācijas pasliktināšanos (31%), bet ceturtā daļa domā, ka nekas daudz nemainīsies.

Kā ierasts, mājsaimniecības norāda, ka jaunajā gadā rēķinās ar lielākiem tēriņiem savās galvenajās izdevumu pozīcijās, citu starpā par pārtiku un mājokli pat vairāk kā iepriekšējos gados, taču interesanti, ka līdztekus gaidāmajam cenu kāpumam nozīmīga daļa aptaujāto paredz arī lielāku patēriņu – piemēram, 40% aptaujāto atļausies līdz šim sev nepieejamās pārtikas preces vai pāries uz augstākas kvalitātes produktu patēriņu.

«Mājsaimniecības ir visnotaļ pretrunīgas savās pārdomās par nākamo gadu – no vienas puses tās saskata savas finanšu situācijas uzlabošanās iespēju, no otras – baidās tam noticēt. Par pozitīvām pārmaiņām iedzīvotāji lasa valdības ziņojumos un ekonomistu apskatos, bet ne visi tās paguvuši personīgi izjust. Iedzīvotāji bažījas, kāds būs samērs starp ienākumu un izdevumu pieaugumu nākamgad un melnais zirdziņš ir eiro – ko tas mainīs mūsu maciņos?» secina Kauliņa.

102.000.102.6161

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas