bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.09.2018 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo
LatviaLatvija

OIK krīze: ko sola partijas?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējā gadā Ekonomikas ministrijas rīcība, pārvērtējot OIK sistēmas godīgumu un ietekmi uz uzņēmēju spēju konkurēt, bijusi gausa, novērojis raidījums Nekā personīga. Tikmēr Saeimas vēlēšanu ietvaros savos solījumos gandrīz visas partijas pievērsušās Latvenergo TEC 2 maksājumu likvidācijai, kā arī cītīgākai pārbaudei attiecībā uz uzņēmumiem, kas pelna ar dārgās zaļās enerģijas ražošanu.

Kā atgādina raidījums, janvāris pirms pieciem gadiem sākās ar krīzi Liepājas Metalurgā. Uzņēmums vērsās pie Latvenergo un valdības. Iemesls – dramatisks lēciens OIK maksājumā. 2013 gadā Metalurgam tas bija 13 miljoni eiro – aptuveni tik, cik uzņēmums par OIK maksāja pēdējos trijos gados kopā. Metālapstrādes milža bankrotu līdzās akcionāru šaubīgajiem un neapdomīgajiem darījumiem būtiski ietekmēja arī dārgā elektrība.

2017.gada 15.oktobrī Nekā personīga pirmo reizi stāstīja par zilajiem konteineriem, kas uz īsu brīdi parādījušies vairākās vietās Latvijā. Tie tika uzdoti par strādājošām elektrības stacijām, kas uzņēmējiem ļāva «šmaukties», lai nezaudētu dāsno valsts atbalstu. Kopš oktobra Ekonomikas ministrija pārbaudījusi tikai 40 stacijas. Atļaujas atceltas 26 stacijām, atzīmē Nekā personīga.

Pusgadu pēc atklātajām OIK krāpniecības shēmām Ekonomikas ministrija nodibina darba grupu, kam līdz augusta sākumam bija jāgatavo priekšlikumi OIK sistēmas izmaiņām. Augusta vidū to skatīja valdība un nolēma, ka priekšlikumi jāuzlabo līdz septembrim. Un nu skaidrs, ka OIK problēmas risināšana būs nākamās Saeimas un valdības jautājums, notikumu secību klāsta raidījums.

Jaunās Vienotības Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā piecu soļu plānu, ko varot īstenot ne ātrāk kā trijos gados. Tiek solīts uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tad – jaunas prasības biogāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, elektrības ražotājiem izsniegt zaļos sertifikātus. Galvenais esot izvairīties no dārgām tiesvedībām.

Ašeradens: «Šobrīd runājam, ja pagājušajā gadā bija 260 miljoni, tad OIK atlikums varētu būt 40–50 miljoni, tas ir tas, ko mēs arī prezentējām. Un arī tā sadaļa tiktu iepirkta uz tirgus noteikumiem. Ir divi scenāriji – zaļā sertifikāta scenārijs. Tas ir līdzīgi kā biodegvielai pievienota klāt un tad tirgotāji to iepērk. Otrs scenārijs, kas ir populārāks Eiropā, – tā saucamais «feed in tariffs», kur relatīvi nelielu subsīdiju saņem ražotāji, bet viņi tāpat tirgo enerģiju, cik viņi efektīvi var pārdot. Trīs gadi ir… Mēs darba grupā pētījām alternatīvu. Ja mēs apturam un «noraujam stopkrānu», mēs ieraujam valdību iespaidīgās tiesvedībās. Teiksim tā – starp 200 un 500 miljoniem es paredzētu tiesvedību.»

Visradikālāk vērsties pret OIK saņēmējiem piedāvā Saskaņa, KPV LV un arī Jaunā Konservatīvā partija. Saskaņa un KPV LV domā, ka līdz šim izmaksāto naudu var uzskatīt par neatļautu valsts atbalstu, kas līdz pagājušajam gadam neesot bijis saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tāpēc desmit gados samaksāto var no uzņēmējiem piedzīt, tā raidījumā.

Didzis Šmits (KPV LV Ekonomikas ministra kandidāts): «Tas, kas būtu jāizdara valdībai kā pirmais solis – jāinformē rakstiski, formāli OIK saņēmēji no 2007.gada līdz 2017.gada 24.aprīlim, ka atbalsts izmaksāts prettiesiski. Un, izejot tālāk no ES tiesībām, valstij nav citu alternatīvu, tas nav – gribam vai negribam, kā piedzīt šo naudu atpakaļ.»

Saskaņas ekonomikas ministra kandidāts Ivars Zariņš uzskata, ka Ekonomikas ministrija aizstāv tikai dārgās elektrības ražotājus. Daudz aktīvāk jārīko pārbaudes un jāizmaina atbalsta maksājumu apjoms, kas pēc Eiropas komisijas aprēķiniem Latvijā esot piecas reizes augstāks nekā Igaunijā.

Jaunā Konservatīvā partija rosina piemērot līdzīgu praksi kā Eiropas fondu naudas maksājumos. «Naudu atprasīt, ja tiek pierādīts, ka uzņēmēji strādājuši negodīgi. Un vēl – pārtraukt atbalsta maksājumu Latvenergo TEC2 stacijai.»

Gatis Eglītis (JKP): «Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka nākošos 11 gadus mēs kā patērētāji turpināsim maksāt 689 miljonus eiro kā valsts atbalstu TEC2 Latvenergo. (…) Tad šis atbalsts ir jāpārtrauc nekavējoties. Vēl ko var pieminēt – Sadales tīkla un Augstspriegumu tīkla izmaksu pamatīga revīzija. Viņu komponente OIK ir ļoti liela – 30% un tā ir augstākā Baltijas valstīs.»

Eduards Smiltēns (LRA) uzskata, ka OIK sistēma ir ātri atceļama un tas jāizdara divu gadu laikā.

«Šī sistēma ir atceļama ātri, bet pakāpeniski ar daudz dažādiem instrumentiem gan veicot auditus, gan pārceļot gāzes koģenerācijas saistības uz valsti, gan ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, gan dažādus citus pasākumus īstenojot OIK maksājumus iespējams samazināt līdz absolūtam minimumam. Iespējams, pat likvidēt,» tā Smiltēns.

Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!): «Vistuvākā laikā atlasīt negodīgos komersantus un pārtraukt subsīdiju izmaksu viņiem. Ja viņi spēj darboties pēc tirgus nosacījumiem, lai viņi to dara, lai spēlē tirgū, biržā un darbojas. Bet subsīdijas mēs varētu viņiem nemaksāt. Nākamais ir tomēr vēlreiz pārskatīt subsīdiju apmēru jeb iekšējās peļņas normas. Un visbeidzot Latvenergo, kas saņem maksājumus par lielajām gāzes stacijām, kas ir samazināta vairākas reizes, bet principā Latvenergo varētu atteikties no pārējām saistībām un šobrīd TEC1 jau gandrīz ir beidzies, TEC2 saistības ir līdz 2022.gadam. Latvenergo ar viena gada peļņu varētu segt šīs saistības un pārtraukt saņemt subsīdijas. Tas būtu būtisks atspaids.»

Mērens un vispārīgs piedāvājums, kā rīkoties ir Nacionālajai apvienībai – arī viņi iesaka nenovirzīt naudu TEC2, bet kopumā valdības jau sagatavotais plāns, viņuprāt, esot labs, saka raidījumā.

Tikmēr ZZS pārmet Vienotības ministram pārāk lielo pretimnākšanu elektrības ražotājiem un uzskata, ka uzņēmēju kontroles palielināšana ļautu likvidēt negodīgi strādājošos

Kamēr politiķi plāno OIK reformas, izmeklētāji pēta, to, kas noticis kopš 2007.gada. Vairākus iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanu saņēmusi ģenerālprokuratūra. Bet neviens no iesniegumiem nav palicis prokuratūrā un nosūtīti Valsts policijai. Kā Nekā personīga apstiprināja policijā – Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK. Plašāk par izmeklēšanām policija nestāsta. Vien zināms, ka viena lieta ir par liela apmēra krāpšanu grupā. Cita lieta sākta par dokumentu viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā, stāsta raidījumā.

Ģenerālprokuratūra atbilde Nekā personīga: «Visi iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanu ir nosūtīti Valsts policijai. Vai un cik procesu ir uzsākts jāprasa Valsts policijas vadībai. Mūsu rīcībā šādas statistikas nav.»

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK, par faktiem, kas norādīti vairākos iesniegumos – gan no Ekonomikas ministrijas, gan no Ģenerālprokuratūras pārsūtītajos deputātu iesniegumos, stāsta policijā.

Kriminālprocesu ietvaros šobrīd tiek izmeklēti fakti par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumenta viltošanu un izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā personu grupā. Izmeklēšanas laikā iegūstot pierādījumus, var tikt konstatēti arī citu noziedzīgu nodarījumu sastāvi, vēsta Valsts policija.

«Izmeklēšanas gaitā ierosinātajos kriminālprocesos notiek aktīva sadarbība ar dažādām valsts iestādēm, tiek saņemta pieprasītā informācija un veiktas citas nepieciešamās procesuālās darbības. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju šobrīd sniegt nevaram,» atzīmē policijā.


Pievienot komentāru

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Jaunākie komentāri