bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 11.12.2018 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

OIK krīze: ko sola partijas?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējā gadā Ekonomikas ministrijas rīcība, pārvērtējot OIK sistēmas godīgumu un ietekmi uz uzņēmēju spēju konkurēt, bijusi gausa, novērojis raidījums Nekā personīga. Tikmēr Saeimas vēlēšanu ietvaros savos solījumos gandrīz visas partijas pievērsušās Latvenergo TEC 2 maksājumu likvidācijai, kā arī cītīgākai pārbaudei attiecībā uz uzņēmumiem, kas pelna ar dārgās zaļās enerģijas ražošanu.

Kā atgādina raidījums, janvāris pirms pieciem gadiem sākās ar krīzi Liepājas Metalurgā. Uzņēmums vērsās pie Latvenergo un valdības. Iemesls – dramatisks lēciens OIK maksājumā. 2013 gadā Metalurgam tas bija 13 miljoni eiro – aptuveni tik, cik uzņēmums par OIK maksāja pēdējos trijos gados kopā. Metālapstrādes milža bankrotu līdzās akcionāru šaubīgajiem un neapdomīgajiem darījumiem būtiski ietekmēja arī dārgā elektrība.

2017.gada 15.oktobrī Nekā personīga pirmo reizi stāstīja par zilajiem konteineriem, kas uz īsu brīdi parādījušies vairākās vietās Latvijā. Tie tika uzdoti par strādājošām elektrības stacijām, kas uzņēmējiem ļāva «šmaukties», lai nezaudētu dāsno valsts atbalstu. Kopš oktobra Ekonomikas ministrija pārbaudījusi tikai 40 stacijas. Atļaujas atceltas 26 stacijām, atzīmē Nekā personīga.

Pusgadu pēc atklātajām OIK krāpniecības shēmām Ekonomikas ministrija nodibina darba grupu, kam līdz augusta sākumam bija jāgatavo priekšlikumi OIK sistēmas izmaiņām. Augusta vidū to skatīja valdība un nolēma, ka priekšlikumi jāuzlabo līdz septembrim. Un nu skaidrs, ka OIK problēmas risināšana būs nākamās Saeimas un valdības jautājums, notikumu secību klāsta raidījums.

Jaunās Vienotības Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā piecu soļu plānu, ko varot īstenot ne ātrāk kā trijos gados. Tiek solīts uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tad – jaunas prasības biogāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, elektrības ražotājiem izsniegt zaļos sertifikātus. Galvenais esot izvairīties no dārgām tiesvedībām.

Ašeradens: «Šobrīd runājam, ja pagājušajā gadā bija 260 miljoni, tad OIK atlikums varētu būt 40–50 miljoni, tas ir tas, ko mēs arī prezentējām. Un arī tā sadaļa tiktu iepirkta uz tirgus noteikumiem. Ir divi scenāriji – zaļā sertifikāta scenārijs. Tas ir līdzīgi kā biodegvielai pievienota klāt un tad tirgotāji to iepērk. Otrs scenārijs, kas ir populārāks Eiropā, – tā saucamais «feed in tariffs», kur relatīvi nelielu subsīdiju saņem ražotāji, bet viņi tāpat tirgo enerģiju, cik viņi efektīvi var pārdot. Trīs gadi ir… Mēs darba grupā pētījām alternatīvu. Ja mēs apturam un «noraujam stopkrānu», mēs ieraujam valdību iespaidīgās tiesvedībās. Teiksim tā – starp 200 un 500 miljoniem es paredzētu tiesvedību.»

Visradikālāk vērsties pret OIK saņēmējiem piedāvā Saskaņa, KPV LV un arī Jaunā Konservatīvā partija. Saskaņa un KPV LV domā, ka līdz šim izmaksāto naudu var uzskatīt par neatļautu valsts atbalstu, kas līdz pagājušajam gadam neesot bijis saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tāpēc desmit gados samaksāto var no uzņēmējiem piedzīt, tā raidījumā.

Didzis Šmits (KPV LV Ekonomikas ministra kandidāts): «Tas, kas būtu jāizdara valdībai kā pirmais solis – jāinformē rakstiski, formāli OIK saņēmēji no 2007.gada līdz 2017.gada 24.aprīlim, ka atbalsts izmaksāts prettiesiski. Un, izejot tālāk no ES tiesībām, valstij nav citu alternatīvu, tas nav – gribam vai negribam, kā piedzīt šo naudu atpakaļ.»

Saskaņas ekonomikas ministra kandidāts Ivars Zariņš uzskata, ka Ekonomikas ministrija aizstāv tikai dārgās elektrības ražotājus. Daudz aktīvāk jārīko pārbaudes un jāizmaina atbalsta maksājumu apjoms, kas pēc Eiropas komisijas aprēķiniem Latvijā esot piecas reizes augstāks nekā Igaunijā.

Jaunā Konservatīvā partija rosina piemērot līdzīgu praksi kā Eiropas fondu naudas maksājumos. «Naudu atprasīt, ja tiek pierādīts, ka uzņēmēji strādājuši negodīgi. Un vēl – pārtraukt atbalsta maksājumu Latvenergo TEC2 stacijai.»

Gatis Eglītis (JKP): «Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka nākošos 11 gadus mēs kā patērētāji turpināsim maksāt 689 miljonus eiro kā valsts atbalstu TEC2 Latvenergo. (…) Tad šis atbalsts ir jāpārtrauc nekavējoties. Vēl ko var pieminēt – Sadales tīkla un Augstspriegumu tīkla izmaksu pamatīga revīzija. Viņu komponente OIK ir ļoti liela – 30% un tā ir augstākā Baltijas valstīs.»

Eduards Smiltēns (LRA) uzskata, ka OIK sistēma ir ātri atceļama un tas jāizdara divu gadu laikā.

«Šī sistēma ir atceļama ātri, bet pakāpeniski ar daudz dažādiem instrumentiem gan veicot auditus, gan pārceļot gāzes koģenerācijas saistības uz valsti, gan ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, gan dažādus citus pasākumus īstenojot OIK maksājumus iespējams samazināt līdz absolūtam minimumam. Iespējams, pat likvidēt,» tā Smiltēns.

Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!): «Vistuvākā laikā atlasīt negodīgos komersantus un pārtraukt subsīdiju izmaksu viņiem. Ja viņi spēj darboties pēc tirgus nosacījumiem, lai viņi to dara, lai spēlē tirgū, biržā un darbojas. Bet subsīdijas mēs varētu viņiem nemaksāt. Nākamais ir tomēr vēlreiz pārskatīt subsīdiju apmēru jeb iekšējās peļņas normas. Un visbeidzot Latvenergo, kas saņem maksājumus par lielajām gāzes stacijām, kas ir samazināta vairākas reizes, bet principā Latvenergo varētu atteikties no pārējām saistībām un šobrīd TEC1 jau gandrīz ir beidzies, TEC2 saistības ir līdz 2022.gadam. Latvenergo ar viena gada peļņu varētu segt šīs saistības un pārtraukt saņemt subsīdijas. Tas būtu būtisks atspaids.»

Mērens un vispārīgs piedāvājums, kā rīkoties ir Nacionālajai apvienībai – arī viņi iesaka nenovirzīt naudu TEC2, bet kopumā valdības jau sagatavotais plāns, viņuprāt, esot labs, saka raidījumā.

Tikmēr ZZS pārmet Vienotības ministram pārāk lielo pretimnākšanu elektrības ražotājiem un uzskata, ka uzņēmēju kontroles palielināšana ļautu likvidēt negodīgi strādājošos

Kamēr politiķi plāno OIK reformas, izmeklētāji pēta, to, kas noticis kopš 2007.gada. Vairākus iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanu saņēmusi ģenerālprokuratūra. Bet neviens no iesniegumiem nav palicis prokuratūrā un nosūtīti Valsts policijai. Kā Nekā personīga apstiprināja policijā – Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK. Plašāk par izmeklēšanām policija nestāsta. Vien zināms, ka viena lieta ir par liela apmēra krāpšanu grupā. Cita lieta sākta par dokumentu viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā, stāsta raidījumā.

Ģenerālprokuratūra atbilde Nekā personīga: «Visi iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanu ir nosūtīti Valsts policijai. Vai un cik procesu ir uzsākts jāprasa Valsts policijas vadībai. Mūsu rīcībā šādas statistikas nav.»

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK, par faktiem, kas norādīti vairākos iesniegumos – gan no Ekonomikas ministrijas, gan no Ģenerālprokuratūras pārsūtītajos deputātu iesniegumos, stāsta policijā.

Kriminālprocesu ietvaros šobrīd tiek izmeklēti fakti par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumenta viltošanu un izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā personu grupā. Izmeklēšanas laikā iegūstot pierādījumus, var tikt konstatēti arī citu noziedzīgu nodarījumu sastāvi, vēsta Valsts policija.

«Izmeklēšanas gaitā ierosinātajos kriminālprocesos notiek aktīva sadarbība ar dažādām valsts iestādēm, tiek saņemta pieprasītā informācija un veiktas citas nepieciešamās procesuālās darbības. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju šobrīd sniegt nevaram,» atzīmē policijā.


Pievienot komentāru

Trasta komercbankas administrators novembrī atguvis 48 200 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad novembrī atguvis 48 191 eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 16 457 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Aptieku īpašnieki: Kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar rezervi

Zāļu ražotājiem valsts kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar nelielu rezervi, stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Meja atliek draudīgo Brexit balsojumu, steidz uz Eiropu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir atlikusi otrdien, 12.decembrī, plānoto britu parlamenta balsojumu par Brexit nolīguma ratifikāciju, paredzot, ka deputāti to noraidīs.

Iesākusies apjomīga kanalizācijas vadu atjaunošana Stabu ielā

Iesākušies kanalizācijas vadu atjaunošanas darbi Stabu ielā, Rīgā, kurus plānots pabeigt astoņos mēnešos – līdz nākamā gada jūnijam. Lai gan darbi notiks ar beztranšejas metodi, turklāt lielākoties naktī, epizodiski iespējami transporta kustības ierobežojumi. Tie skars posmus no ēkas Stabu ielā 10 līdz ēkai Stabu ielā 99, tas ir, no Baznīcas ielas līdz Ādmiņu ielai.

Atlīdzībās par auto sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksāts jau pusotrs miljons

Šoruden būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par tādiem ceļu satiksmes negadījumiem, ko izraisījuši uz ceļa pēkšņi izskrējuši dzīvnieki.

Makrona jaunie piedāvājumi Francijas protesta kustību nepārliecina

Uzrunājot Francijas iedzīvotājus ar mērķi apturēt masu protesta akcijas valstī, Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis apņemšanos samazināt atsevišķus nodokļus un celt minimālo darba algu.

Latvija iesniedz ziņojumu ANO par jebkuras sieviešu diskriminācijas izpildi

Apvienoto Nāciju organizācijā iesniegts Latvijas kārtējais ziņojums par konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi.

KP neatbalsta auto tehniskās apskates sniedzēju izraudzīšanos publiskā iepirkumā

Ministru kabinets otrdien, 11.decembrī,skata Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē. Konkurences padome uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības.

Apledojums un migla apgrūtina braukšanu daudzviet Latvijā

Apledojums otrdien, 11.decembrī, daudzviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Papildus apgrūtinājumu rada arī biezā migla.

Eiropas biržu indeksi krītas, Mejai atliekot Breksita balsojumu

Eiropas biržu indeksi un britu mārciņas vērtība pirmdien, 10.decembrī, kritās pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa atliek parlamenta balsojumu par viņas Breksita vienošanos, jo tā negūtu pietiekamu atbalstu.

Politiķi vēl redz iespējas vienoties par jauno valdību

Neskatoties uz nesekmīgi noslēgušos otro mēģinājumu izveidot valdību, politiķi vēl redz iespējas vienoties, vienlaikus saglabājas arī vairākas «sarkanās līnijas», liecina partiju pārstāvju paustais.

Vējonis drīzumā sāks konsultācijas ar partijām par jaunu premjera amata kandidātu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvākajā laikā uzsāks konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu.

Makrons tiekas ar arodbiedrībām, lai apturētu «dzelteno vestu» nemierus

Pēc masu nemieriem Francijā, kuros nedēļas nogalē aizturēti 1,709 protestētāji, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tiekas ar arodbiedrībām un darbadevēju organizācijām, lai mēģinātu rast izeju no politiskas krīzes, ko izraisījuši mēnesi ilgi protesti.

Keris: Pagaidām pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai

Pagaidām ir pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tiesai nodod krimināllietu pret bijušo bērnunama Līkumi vadītāju Boķi

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzība uzrādīta bijušajam bērnunama Līkumi vadītājam Jurim Boķim.

Mainīgi laika apstākļi sarežģī braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem

Mainīgos laika apstākļos īpaši uzmanīgiem ir jābūt uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Autoceļiem ar grants segumu pārsvarā ir C uzturēšanas klase, kas nozīmē, ka laiks autoceļu brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu un rievu izveidošanai sasalušā vai piebrauktā sniegā uz ceļa brauktuves netiek normēts.

Jurašs: Likumdošanas procesam jāvieš uzticība sabiedrībā

Lobēšanas apkarošana un tās regulējums ir viens no pretkorupcijas politikas elementiem. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, padara to maksimāli godīgu, atklātu un vieš uzticību sabiedrībā. To pirmdien, 10.decembrī, atklājot Saeimā pasākumu par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

ANO konferencē pieņemts globālais migrācijas pakts

Neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā pirmdien, 10.decembrī, parakstīts globālais migrācijas pakts.

Vējonis atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.

Ekonomisti: Turpmāk inflāciju diktēs ārējie faktori

Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Turpinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojekta iepirkumi Latvijā un Igaunijā

Rail Baltica kopuzņēmums izsludinājis otrās kārtas iepirkumu par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanu posmiem Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā un Tallina–Rapla Igaunijā.

RD pārņems Kalnciema ielas grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, otrdien, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls audzis par 10,2%

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro.

KPV LV frakcija pauž atbalstu Gobzemam

Partijas KPV LV Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Publisko Finanšu ministrijas un LIKA izstrādātās FIDIC līgumu veidnes

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Jaunākie komentāri