bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

NP: Latvijas Banka daļēji izolē Rimšēviču no informācijas aprites

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Pēc Eiropas Savienības tiesas (EST) sprieduma ļaut Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atgriezties darbā, bankas padome lēmusi, kā pasargāt darbiniekus, kuri liecinājuši pret Rimšēvicu un kā no viņa noslēpt izmeklēšanas informāciju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Padome nosprieda, ka prezidents tiks izolēts no informācijas par prokurora jautājumiem un uz tām sniegtajām atbildēm. Tāpat viņam nepieejami būs dati par trīs bankām – ABLV, Trasta komercbanku un PNB –, jo ar tām saistīti pret Rimšēviču sākti kriminālprocesi, informē raidījums.

Latvijas Banka radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. Lietas prokurore Viorika Jirgena neuzskata, ka viņš centrālajā bankā varētu slēpt pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus.

Latvijas Bankas prezidents automātiski ir arī Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padomes loceklis. ECB lepojas, ka sargā savu neatkarību. Eiropas Komisijas (EK) un ECB vadība par liegumu Rimšēvičam strādāt interesējusies gan sarunās ar Latvijas ministriem, gan premjeru. Krimināllietās savās valstīs figurē arī citi ECB padomes locekļi, bet nevienam no viņiem nav piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus. Šādā situācijā Slovēnijas centrālās bankas prezidents gan atkāpās pats, vēsta raidījums.

Rimšēviča lietā tiesa piekrita, ka aizliegums pildīt amata pienākumus pēc būtības ir atcelšana no amata. Ja Latvijas likumi to pieļauj, ja centrālās bankas prezidenta vaina pierādīta tiesā, tad ECB padomes locekļu atcelšanai paredz plašākas iespējas – arī tad, ja ir pamatotas aizdomas par smagu pārkāpumu.

Tomēr Latvija pierādījumus par Rimšēviča vainu neiesniedza. Pēc sprieduma amatpersonām nācās taisnoties par sakāvi.

Par Latvijas pārstāvību atbildīgā Tieslietu ministrija gan noraida to, ka būtu pieļautas kļūdas. Šim spriedumam ir daudz plašākas sekas par Rimšēviča lietu. Ja ar drošības līdzekli jebkura dalībvalsts aizliegs Eiropas Savienības iestāžu amatpersonai ieņemt amatu, tiesībsargiem var prasīt atklāt izmeklēšanā savāktos pierādījumus EST.

«Manā ieskatā Latvija ir darījusi visu, lai savu pozīciju aizstāvētu. Tikai un vienīgi procesa virzītājs var izvērtēt, vai pastāv vai nepastāv risks, ka šie pierādījumi nonāktu līdz otrai pusei,» teica TM valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina. «Latvijas nostājas šajā lietā ir apstiprinātas valdības līmenī, slēgtajā daļā. Līdz ar to šis jautājums ir bijis koordinēts pasākums līdz pat Ministru kabineta līmenim. Pozīcijas veidošanā iesaistījās atbildīgās institūcijas, kas viennozīmīgi nav tikai un vienīgi Tieslietu ministrija, jo šis jautājums ir saistīts gan ar KNAB, gan Ģenerālprokuratūras lēmumiem konkrētās tiesvedības stadijas ietvaros. Līdz ar to arī prokurore, izmeklētāja ir piedalījusies pozīcijas sagatavošanā, vienlaikus piedalījās arī Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija. Tā kā šis pasākums un šī pozīcija ir sagatavota primāri šajā vadības grupā un pārrunāta arī valdības līmenī.»

 «Tā pozīcija no mūsu puses un no manis arī visnotaļ stingra – mēs nedrīkstam publiskot pierādījumus un izgāzt. Primārā ir tomēr Latvijas tiesa,» komentē bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Eiropas tiesas sēde notika septembrī. Tobrīd Rimšēviča lietas izmeklēšanā Latvijā tikko bija sākusies pratināšana. Līdz tam viņš izmantoja tiesības neliecināt. Eiropas tiesa pieprasīja Latvijai astoņu dienu laikā iesniegt pierādījumus, kas pamatotu Rimšēviča vainu un viņam piemēroto drošības līdzekli – liegumu pildīt amata pienākumus.

«Kad radās tā diskusija, kas notiks ar dokumentiem, es uzdevu jautājumu, vai viņi tiks izsniegti tālāk, tad tiesas atbilde bija – jā. Tas nozīmē, ka šī konfidencialitāte netiktu piemērota,» norāda Jirgena.

To, ka pierādījumi tiktu izsniegti pretējai pusei, apliecina arī tiesas sēdes protokols. Latvija iesniedza 44 dokumentus. Starp tiem bija sarakste starp KNAB, Latvijas Banku, ECB un Vācijas iestādēm par Rimšēviča darbību un lēmumiem it kā par labu Trasta komercbankai. Tāpat iesniegti procesuāli dokumenti, piemēram, KNAB lēmums par Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto, kur pieminēti telefonsarunu audioieraksti un atšifrējumi, liecības, kratīšanā izņemti priekšmeti un apskates protokoli, bet nevienu no šiem pierādījumiem Latvija neiesniedza Eiropas tiesai.

Decembrī izvērstu viedokli publicēja Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāte. Viņa pauda, ka Latvija no darba atbrīvojusi ECB padomes locekli un atsakās sniegt pierādījumus, kas pamato viņa vainu, lai arī visas lietas, kas attiecas uz ECB, jākontrolē Eiropas Savienības Tiesai. Tā kā Rimšēvičs jau bija sācis liecināt, Latvija uzskatīja, ka risks sagraut krimināllietu nu bija mazāks un centās novērst pazemojošo spriedumu.

«Prokurore aicināja izteikt lūgumu EST, ka viņa ir gatava iesniegt – gribu atzīmēt – visus lietas materiālus, kas ir viņas rīcībā, bet tikai un vienīgi, saņemot garantiju no EST, ka šie dokumenti otrai pusei netiks izsniegti,» atzīmē Kucina.

 Kriminālprocesā tobrīd bija 23 sējumi. Latvija nosūtīja Eiropas tiesai divas vēstules, piedāvājot tos iesniegt.

«Es kā procesa virzītājs biju situācijas ķīlnieks. No vienas puses man gribētos pārliecināt EST, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir šī izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk saglabāt visus savāktos pierādījumus noslēpumā, lai man izdotos savākt tos pierādījumus. Kamēr viņš nezin, kas man ir,» stāsta prokurore Jirgena. «Tajā janvārī es nolēmu – ir jau pietiekami daudz, bet tad bija par vēlu. Es jau varēju arī septembrī nolikt savas izmeklētāja ambīcijas pie malas. Tajā brīdī vēl nebija tā, kas man bija uz janvāri.»

Tiesa uz Latvijas piedāvājumu atbildi nesniedza, jo tiesvedības mutvārdu daļa jau bija noslēgusies. Pārsteidzošais spriedumā esot tas, ka Eiropas tiesa nevis uzdeva Latvijai rīkoties, bet pati atcēla vienu no četriem Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem, norāda Nekā Personīga.

Rimšēvica advokāts Mārtiņš Kveps atgādina, ka jau vasarā EST lika Latvijai grozīt Rimšēviča drošības līdzekli, lai viņš varētu savā vietā ECB padomē pilnvarot savu vietnieci. Šī rīkojuma izpilde Latvijā bija lēna. Citi procesā iesaistīte pieļauj, ka Latvijas atteikšanās izpaust pierādījumus varēja izskatīties pēc necieņas pret tiesu vai radīt iespaidu, ka tobrīd izmeklēšanā vēl nebija pietiekami pierādījumu, stāsta Nekā Personīga.

Šobrīd nekas neliedz likumsargiem vēlreiz Rimšēvičam noteikt tādu pašu drošības līdzekli, bet tad jārēķinās, ka uz ECB amatpersonu atbrīvošanu izmeklēšanas noslēpums, iespējams, neattiecas, jo par konfidencialitāti tiesas spriedumā nekas nav teikts, komentē Nekā Personīga.

Šī gada nogalē beidzas Rimšēviča pilnvaru termiņš amatā. Fakts, ka Rimšēvičam kopš vasaras nav pielaides valsts noslēpumam, iepriekš apsvērts kā pamats Saeimas balsojumam par viņa atcelšanu. Pēc EST sprieduma deputātu apņēmība pačibējusi pavisam, komentē raidījums.

«Latvijas Bankas prezidentam, lai pildītu savus pienākumus, lai ieņemtu šo amatu Latvijā un Eirozonā – ECB darbā –, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam,» komentē Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Atbildot uz jautājumu, ka Rimšēvicam bijusi pielaide valsts noslēpumam, Silakalns norāda, ka dažiem jautājumiem, iespējams, bija tā bija nepieciešama.

«Taču Latvijas Banka sargā valsts noslēpumu un līdzīgi kā visu pēdējo gadu šos jautājumus skatīs un lems Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Tāpēc šādi jautājumi nenonāks uz prezidenta darba galda,» mierina Silakalns.


Pievienot komentāru

Konkurences padome: Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome.

ASV sākas impīčmenta tiesa pret Donaldu Trampu

ASV Kongresa Senātā otrdien, 21.janvārī, paredzēts sākums impīčmenta tiesai, kuras mērķis ir noskaidrot, vai ASV prezidents Donalds Tramps ir vainīgs apsūdzībās, kas saistītas ar viņa ārpolitikas kontaktiem ar Ukrainu.

Aptauja: Puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte ir uzlabojusies

Puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā ārpus apdzīvotām vietām esošo valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

LZP reģionālā nodaļa rosina runāt par partijas atšķelšanos no ZZS

Latvijas Zaļās partijas Cēsu nodaļa uzskata, ka partijai būtu jāuzsāk diskusija par iespējamu aiziešanu no Zaļo un zemnieku savienības, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

SVF samazina pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam

Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis tā ekonomiskās izaugsmes prognozi pasaulei 2020.gadam, lēmumu skaidrojot ar neskaidrību, ko rada ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecību saspīlējums un gausa tautsaimniecības izaugsme Indijā.

Klimatam veltītā Davosas forumā pretējus skatījumus paudīs Tunberga un Tramps

Davosā, Šveicē otrdien, 21.janvārī, sākas Pasaules Ekonomikas forums, un tas ir veltīs ekonomikas pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pretēji skatījumi ir gaidāmi ASV prezidenta Donalda Trampa un klimata aktīvistes Grētas Tunbergas.

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmi 2020.gadā paredz 2,2% apmērā

Latvijas tautsaimniecības izaugsme arī 2020.gadā balstīsies privātajā patēriņā un izaugsme gaidāma 2,2% apmērā, prognozē Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Arī Jūlija Krūmiņa sodīšana par nelikumīgu partijas finansēšanu neesot iemesls ZZS nepiešķirt valsts finansējumu

Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz pārtraukt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai.

Gaisa spēku komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pulkvežleitnants Masulis dienējis dažādos amatos Gaisa spēkos, tostarp bijis Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandieris un Gaisa spēku štāba priekšnieks, un starptautisku dienesta pieredzi ieguvis NATO štābā.

Ģirģens: Plašāks pretendentu loks VP vadītāja amatam būtu sabiedrības interesēs

Plašaks pretendentu loks Valsts policijas priekšnieka amatam būtu sabiedrības interesēs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Valodas inspektori Igaunijā lūdz Hesburger pārtulkot «drive-in» zīmes

Igaunijas Valodas inspekcija norādījusi somu ātrās ēdināšanas tīklam Hesbruger, ka tas pārkāpj Valodas likumu, izvietojot zīmes ar anglisko uzrakstu «drive-in» bez tulkojuma igauņu valodā.

Piemin arī barikāžu laika žurnālistus

«Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un mēs paši – jaunāki, bet mēs un mūsu atmiņas ir tās pašas – par Latvijas brīvību.»

Lietuva pārdēvēs autoceļus, godinot Baltijas ceļu; mudinās Latviju un Igauniju darīt tāpat

Lietuva plāno godināt Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi aicināt līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju.

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām kandidātiem VP vadītāja amatam, nevis pret konkursa rīkošanu

Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām Valsts policijas vadītāja amata kandidātiem, bet nevis pret konkursa rīkošanu, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!