bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

NP: Latvijas Banka daļēji izolē Rimšēviču no informācijas aprites

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Pēc Eiropas Savienības tiesas (EST) sprieduma ļaut Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atgriezties darbā, bankas padome lēmusi, kā pasargāt darbiniekus, kuri liecinājuši pret Rimšēvicu un kā no viņa noslēpt izmeklēšanas informāciju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Padome nosprieda, ka prezidents tiks izolēts no informācijas par prokurora jautājumiem un uz tām sniegtajām atbildēm. Tāpat viņam nepieejami būs dati par trīs bankām – ABLV, Trasta komercbanku un PNB –, jo ar tām saistīti pret Rimšēviču sākti kriminālprocesi, informē raidījums.

Latvijas Banka radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. Lietas prokurore Viorika Jirgena neuzskata, ka viņš centrālajā bankā varētu slēpt pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus.

Latvijas Bankas prezidents automātiski ir arī Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padomes loceklis. ECB lepojas, ka sargā savu neatkarību. Eiropas Komisijas (EK) un ECB vadība par liegumu Rimšēvičam strādāt interesējusies gan sarunās ar Latvijas ministriem, gan premjeru. Krimināllietās savās valstīs figurē arī citi ECB padomes locekļi, bet nevienam no viņiem nav piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus. Šādā situācijā Slovēnijas centrālās bankas prezidents gan atkāpās pats, vēsta raidījums.

Rimšēviča lietā tiesa piekrita, ka aizliegums pildīt amata pienākumus pēc būtības ir atcelšana no amata. Ja Latvijas likumi to pieļauj, ja centrālās bankas prezidenta vaina pierādīta tiesā, tad ECB padomes locekļu atcelšanai paredz plašākas iespējas – arī tad, ja ir pamatotas aizdomas par smagu pārkāpumu.

Tomēr Latvija pierādījumus par Rimšēviča vainu neiesniedza. Pēc sprieduma amatpersonām nācās taisnoties par sakāvi.

Par Latvijas pārstāvību atbildīgā Tieslietu ministrija gan noraida to, ka būtu pieļautas kļūdas. Šim spriedumam ir daudz plašākas sekas par Rimšēviča lietu. Ja ar drošības līdzekli jebkura dalībvalsts aizliegs Eiropas Savienības iestāžu amatpersonai ieņemt amatu, tiesībsargiem var prasīt atklāt izmeklēšanā savāktos pierādījumus EST.

«Manā ieskatā Latvija ir darījusi visu, lai savu pozīciju aizstāvētu. Tikai un vienīgi procesa virzītājs var izvērtēt, vai pastāv vai nepastāv risks, ka šie pierādījumi nonāktu līdz otrai pusei,» teica TM valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina. «Latvijas nostājas šajā lietā ir apstiprinātas valdības līmenī, slēgtajā daļā. Līdz ar to šis jautājums ir bijis koordinēts pasākums līdz pat Ministru kabineta līmenim. Pozīcijas veidošanā iesaistījās atbildīgās institūcijas, kas viennozīmīgi nav tikai un vienīgi Tieslietu ministrija, jo šis jautājums ir saistīts gan ar KNAB, gan Ģenerālprokuratūras lēmumiem konkrētās tiesvedības stadijas ietvaros. Līdz ar to arī prokurore, izmeklētāja ir piedalījusies pozīcijas sagatavošanā, vienlaikus piedalījās arī Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija. Tā kā šis pasākums un šī pozīcija ir sagatavota primāri šajā vadības grupā un pārrunāta arī valdības līmenī.»

 «Tā pozīcija no mūsu puses un no manis arī visnotaļ stingra – mēs nedrīkstam publiskot pierādījumus un izgāzt. Primārā ir tomēr Latvijas tiesa,» komentē bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Eiropas tiesas sēde notika septembrī. Tobrīd Rimšēviča lietas izmeklēšanā Latvijā tikko bija sākusies pratināšana. Līdz tam viņš izmantoja tiesības neliecināt. Eiropas tiesa pieprasīja Latvijai astoņu dienu laikā iesniegt pierādījumus, kas pamatotu Rimšēviča vainu un viņam piemēroto drošības līdzekli – liegumu pildīt amata pienākumus.

«Kad radās tā diskusija, kas notiks ar dokumentiem, es uzdevu jautājumu, vai viņi tiks izsniegti tālāk, tad tiesas atbilde bija – jā. Tas nozīmē, ka šī konfidencialitāte netiktu piemērota,» norāda Jirgena.

To, ka pierādījumi tiktu izsniegti pretējai pusei, apliecina arī tiesas sēdes protokols. Latvija iesniedza 44 dokumentus. Starp tiem bija sarakste starp KNAB, Latvijas Banku, ECB un Vācijas iestādēm par Rimšēviča darbību un lēmumiem it kā par labu Trasta komercbankai. Tāpat iesniegti procesuāli dokumenti, piemēram, KNAB lēmums par Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto, kur pieminēti telefonsarunu audioieraksti un atšifrējumi, liecības, kratīšanā izņemti priekšmeti un apskates protokoli, bet nevienu no šiem pierādījumiem Latvija neiesniedza Eiropas tiesai.

Decembrī izvērstu viedokli publicēja Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāte. Viņa pauda, ka Latvija no darba atbrīvojusi ECB padomes locekli un atsakās sniegt pierādījumus, kas pamato viņa vainu, lai arī visas lietas, kas attiecas uz ECB, jākontrolē Eiropas Savienības Tiesai. Tā kā Rimšēvičs jau bija sācis liecināt, Latvija uzskatīja, ka risks sagraut krimināllietu nu bija mazāks un centās novērst pazemojošo spriedumu.

«Prokurore aicināja izteikt lūgumu EST, ka viņa ir gatava iesniegt – gribu atzīmēt – visus lietas materiālus, kas ir viņas rīcībā, bet tikai un vienīgi, saņemot garantiju no EST, ka šie dokumenti otrai pusei netiks izsniegti,» atzīmē Kucina.

 Kriminālprocesā tobrīd bija 23 sējumi. Latvija nosūtīja Eiropas tiesai divas vēstules, piedāvājot tos iesniegt.

«Es kā procesa virzītājs biju situācijas ķīlnieks. No vienas puses man gribētos pārliecināt EST, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir šī izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk saglabāt visus savāktos pierādījumus noslēpumā, lai man izdotos savākt tos pierādījumus. Kamēr viņš nezin, kas man ir,» stāsta prokurore Jirgena. «Tajā janvārī es nolēmu – ir jau pietiekami daudz, bet tad bija par vēlu. Es jau varēju arī septembrī nolikt savas izmeklētāja ambīcijas pie malas. Tajā brīdī vēl nebija tā, kas man bija uz janvāri.»

Tiesa uz Latvijas piedāvājumu atbildi nesniedza, jo tiesvedības mutvārdu daļa jau bija noslēgusies. Pārsteidzošais spriedumā esot tas, ka Eiropas tiesa nevis uzdeva Latvijai rīkoties, bet pati atcēla vienu no četriem Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem, norāda Nekā Personīga.

Rimšēvica advokāts Mārtiņš Kveps atgādina, ka jau vasarā EST lika Latvijai grozīt Rimšēviča drošības līdzekli, lai viņš varētu savā vietā ECB padomē pilnvarot savu vietnieci. Šī rīkojuma izpilde Latvijā bija lēna. Citi procesā iesaistīte pieļauj, ka Latvijas atteikšanās izpaust pierādījumus varēja izskatīties pēc necieņas pret tiesu vai radīt iespaidu, ka tobrīd izmeklēšanā vēl nebija pietiekami pierādījumu, stāsta Nekā Personīga.

Šobrīd nekas neliedz likumsargiem vēlreiz Rimšēvičam noteikt tādu pašu drošības līdzekli, bet tad jārēķinās, ka uz ECB amatpersonu atbrīvošanu izmeklēšanas noslēpums, iespējams, neattiecas, jo par konfidencialitāti tiesas spriedumā nekas nav teikts, komentē Nekā Personīga.

Šī gada nogalē beidzas Rimšēviča pilnvaru termiņš amatā. Fakts, ka Rimšēvičam kopš vasaras nav pielaides valsts noslēpumam, iepriekš apsvērts kā pamats Saeimas balsojumam par viņa atcelšanu. Pēc EST sprieduma deputātu apņēmība pačibējusi pavisam, komentē raidījums.

«Latvijas Bankas prezidentam, lai pildītu savus pienākumus, lai ieņemtu šo amatu Latvijā un Eirozonā – ECB darbā –, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam,» komentē Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Atbildot uz jautājumu, ka Rimšēvicam bijusi pielaide valsts noslēpumam, Silakalns norāda, ka dažiem jautājumiem, iespējams, bija tā bija nepieciešama.

«Taču Latvijas Banka sargā valsts noslēpumu un līdzīgi kā visu pēdējo gadu šos jautājumus skatīs un lems Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Tāpēc šādi jautājumi nenonāks uz prezidenta darba galda,» mierina Silakalns.


Pievienot komentāru

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizāciju nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Hipotēku procentlikmes Lietuvā krietni augstākas par eirozonas vidējām

Lietuvas Banka pavēstījusi, ka valstī kopš 2015.gada ir būtiski kāpušas procentlikmes mājokļu kredītiem un pašlaik par 0,5% pārsniedz eirozonas vidējo līmeni.

Valdība atbalsta inovāciju centru izveidi Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā

Četru gadu laikā iecerēts izveidot inovāciju centrus Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā kopumā 7,06 miljonu eiro vērtībā, to paredz valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts.

Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

Arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības protesta vēstījums, tā veselības ministre Ilze Viņķele.

Ģirģens piekristu kļūt par Futbola federācijas prezidentu; Kariņš skeptisks par ministra iespēju savienot divus amatus

Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.

ES vienojas par ES budžetu 2020.gadam 169 miljardu eiro apmērā

Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir panācis vienošanos par bloka budžetu 2020.gadam. Kā prioritārās tēriņu jomas izvirzīta izaugsme, konkurētspēja, klimata saudzēšana un migrācijas pārvaldība.

Aizdomās par kukuļošanu aiztur trīs VUGD amatpersonas

Aizdomās par kukuļošanu aizturēts VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors.

airBaltic apņemas palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos

airBalticpievienojusies vairāk nekā 20 aviokompānijām, parakstot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas apņemšanos, kas paredz līdz 2025.gadam palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu: SEB saņem aizdomīgu Baltijas klientu sarakstu

Zviedru pētnieciskie žurnālisti, kuri pēta izspējamu naudas atmazgāšanu, iesnieguši banku uzņēmumam SEB sarakstu ar 194 juridiskām personām, kurus žurnālisti nosaukuši kā bankas klientus, pavēstījis uzņēmums.

Plāno noteikt papildu drošības prasības plaši apmeklētiem pasākumiem

Valdībā atbalstīts likumprojekts, kas paredz - lai nodrošinātu plaša mēroga publisko pasākumu apmeklētāju drošību, šo pasākumu organizatoriem būs jāizstrādā īpašs drošības plāns.

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni, apstiprinājusi Smiltenes vidusskolas direktores vietniece Inese Raiskuma.

Valdība lemj slimnīcu peļņu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai

Slimnīcas, kurās VM ir kapitāla daļu turētāja, 2018.gada peļņu varēs novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.

Mediķi piesaka vēl vienu protestu, prasot Saeimas un Viņķeles atkāpšanos

LVSADA 28.novembrī nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Latvija janvārī – oktobrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – oktobrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,4%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD rosina sākt kriminālvajāšanu pret personu, kura noliegusi Latvijas okupāciju

Valsts drošības dienests 11.novembrī rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par Latvijas Republikas okupācijas publisku noliegšanu un PSRS īstenoto kara noziegumu slavināšanu.

«Nekad nav bijis piemērots vicemēra amatam.» Baraņņiks zaudē amatu domes vadībā

Ar opozīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks tika atstādināts no vicemēra amata.

Tuskam nācies ES atgādināt par Krieviju kā «stratēģisku problēmu», nevis partneri

Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, atskatoties uz pieciem gadiem amatā, atzinis, ka viņam nācies bieži atgādināt Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka Krievija nav Eiropas «stratēģiskais partneris», bet gan «stratēģiskā problēma».

Kopš 1990.gada Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums audzis par desmit gadiem

Lai gan visās ES valstīs kopš 1990.gada ir novērojams iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums, iedzīvotāju novecošana visizteiktākā ir Itālijā un Portugālē.

Latvijas Raidorganizāciju apvienība aicina apsvērt «digitālā nodokļa ieviešanu»

Latvijas Raidorganizāciju apvienība, lai atbalstītu Latvijas mediju vidi, aicina izvērtēt «digitālā nodokļa ieviešanu».

Honkongā apcietina vairākus simtus protestētāju

Ķīnas metropolē Honkongā varasiestādes apcietinājušas vairākus simtus protestētāju, kuri kādā universitātē trīs dienas iebarikādējušies, turpinot protesta akciju vilni ar mērķi panākt Honkongā demokrātiskas reformas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!