bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 22.11.2019 | Vārda dienas: Aldis, Aldris, Alfons
LatviaLatvija

Norvēģu investori no Latvijas grib piedzīt 65 miljonus par neīstenotu projektu lidostas teritorijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Parīzē marta vidū noslēgusies norvēģu investoru prasības izskatīšana starptautiskajā arbitrāžā pret Latvijas valsti. Spriedums vēl nav pasludināts, taču norvēģu avoti ziņo, ka no Latvijas par investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu pieprasīti 65 miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Norvēģi bija iecerējuši celt biznesa ēku kompleksu pie lidostas Rīga, taču iecere neīstenojās. Uzņēmēji neveiksmēs vaino Latvijas pusē mainītos attīstības plānus. Taču Satiksmes ministrija (SM), kas ir lidostas īpašniece, apgalvo, ka tā nevar atbildēt par kapitālsabiedrības uzņemtajām saistībām un pārāk ambiciozu biznesa projektu, skaidro raidījumā.

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par prioritāti, vēl būdams premjera biedrs Einara Repšes valdībā. Ambīcijas tikai pieauga pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā 2004.gadā. Šlesers apņēmās, ka Rīgai jākļūst par nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru. Desmit gados jāsasniedz 10 miljonu pasažierus gadā, kas prasīja termināļa paplašināšanu. Ar eksluzīviem līgumiem, Šlesers uz Rīgu atveda vairākas zemo cenu lidsabiedrības, pasažieru skaits tiešām sāka ievērojami kāpt, vairākus gadus seno vēsturi atgādina raidījums.

Laikā, kad lidostai tika solīta grandioza attīstība, Rīgā ar savu piedāvājumu ienāca norvēģu investori. Viņi solīja viesnīcas, konferenču zāles, biroja ēkas un autostāvvietu. Lidostai patika biznesa centra autoru iecere, un tā savu zemi iznomāja uz 25 gadiem ar tiesībām līgumu vēl pagarināt, skaidro Nekā personīga.

Starptautiskā konkursa uzvarētājs, Staur Eiendom un vēl divām norvēģu kompānijām piederošais SIA Rixport, attīstību sāka ar biroja ēkām, paplašinātā termināļa priekšā bija ieplānota viesnīca un daudzstāvu autostāvvieta. Kopējais iecerētais investīciju apjoms biznesa centra pirmajā kārtā – 430 miljoni eiro, informē žurnālisti.

Taču sākās neplānotas izmaiņas. Rixport bija lidostai jāatdod atpakaļ viens no četriem nomātajiem gabaliem, jo zeme bija nepieciešama termināļa infrastruktūrai. Rixport pilnībā piederoša firma uz cita zemes gabala sāka celt biroju ēku, taču drīz sabiedrība kļuva maksātnespējīga. Ēku bankrota procedūrā nopirka cita meitas sabiedrība, un šī nepabeigtā celtne netālu no lidostas termināļa stāv joprojām, stāsta Nekā personīga.

Tika izbūvēts pievedceļš, bet ar to arī visas investīcijas apstājās. Ekonomikā iestājās dziļa krīze, norvēģi un lidosta meklēja risinājumu. Tomēr sarunas nedeva rezultātus un Rixport vērsās pret lidostu Latvijas tiesā. Divās tiesu instancēs spriedumi bijuši labvēlīgi lidostai. Nesagaidot, ko lems Augstākā tiesa, Rixport īpašnieki vērsās starptautiskajā investīciju šķīrējtiesā. Šoreiz atbildētājs ir Latvijas valsts, informē raidījums.

«Pārkāpums ir investīciju līguma nepildīšana, kas ir investoru ieguldīto līdzekļu tāda kā piesavināšanās, angliski «creeping expropriation»,» skaidro Agnese Medne, zvērināta advokāte un Rixport pārstāve.

Bizness neesot devis cerēto, jo lidostas attīstības plāni nemitīgi mainījušies. Tā esot arī valsts atbildība. Rixport atsaucas uz Aigara Kalvīša valdības laika rīkojumu par SM darbības stratēģiju, kurā viens no mērķiem minēta arī lidostas biznesa parka pabeigšana līdz 2010.gadam. Investoram neesot bijis iespējams plānot tālāku 23 hektāru lielās teritorijas attīstību, kamēr Mārupes novada būvvaldē tapis jauns detālplānojums.

«Galvenais traucēklis bija attīstības plānu maiņa. Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts, galvenokārt, SM personā, kas mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā,» teic Medne. «Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā, un, ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums.»

SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa gan nepiekrīt: «Tas tā gluži nav. Lidostā ir realizēti vairāki projekti, pēc tā paša detālplānojuma, kas neapmierināja konkrēto komersantu. Līdz ar to, tas atspoguļo tikai divas iespējas – vai nu projekts bija sagatavots ar nepietiekamiem biznesa aprēķiniem, vai arī bija vēlme izdarīt izmaiņas detālplānojumā, kas projektu mainītu.»

Investors prasa atlīdzināt zaudējumus un cerētos ienākumus no neuzceltā biznesa parka Rīgā. Norvēģu reģionālais laikraksts Adresseavisen raksta, ka no Latvijas valsts norvēģu investors cer piedzīt 65 miljonus eiro. Investīciju politikai veltītā mājaslapā  minēta cita summa – 26 miljoni.

Rixport pārstāvji Latvijā ar lidostas valdi centušies izlīgt un prasījuši kompensāciju. Nekā personīga zināms, ka 2013.gadā norvēģu pārstāvju vārdā pie lidostas valdes uz sarunām gājis arī advokāts Aldis Gobzems.

«Zinot, kāda ir dažu investoru prakse citās valstīs, es varu minēt, ka tas ir veids, kā motivēt valsti izlīgt un likt valstij samaksāt kaut kādu atkāpšanās summu. Mainoties politiskajai situācijai, varbūt kāds varētu cerēt, ka šāds izlīgums kļūst ticams,» raidījumam komentē Uģis Zeltiņš, zvērināts advokāts un lidostas Rīga pārstāvis.

Lēmums neizlīgt, bet tiesāties tika pieņemts Māra Kučinska valdības laikā. SM pusē arbitrāžā strādā starptautisks advokātu birojs no Šveices Lalive.

«Pēc manas pieredzes, ja ņem advokātu, arī šobrīd valstij ir kaut kāds uzvaras procents. Ja izredzes ir ne mazāk par 70 procentiem, tad arī šī izšķiršanās ir. Ja ir lēmums iet uz zaudējumu, man šķiet tādus lēmumus neviena valdība nepieņem,» raidījumam komentē bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

«Es domāju, ka tā prasība ir pilnīgi nepamatota. Ja uzņēmējs neko neizdara, mēģina izspiest naudu, neļauj attīstīties arī lidostai, es domāju, nav nekādu izredžu viņiem šajā tiesvedībā vinnēt,» Nekā personīga pauž bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viens no «Šlesera mantojumiem» gan lidostai jau maksājis pusotru miljonu starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreiz par Šlesera laikā slēgta līguma nepildīšanu, arbitrāžā vērsās īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair un prāvu vinnēja. Spriedums norvēģu investoru prasībā pret Latvijas valsti sagaidāms pusgada laikā, informē raidījums.

Ar Rixport saslēgtie nomas līgumi vairs nav spēkā. Lidosta atturējās no jebkādiem komentāriem, ko plāno darīt ar atbrīvotajām zemēm. Lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce kādā intervijā teikusi, ka no kļūdām vajagot mācīties, un visa lielā teritorijā noteikti vairs netikšot nodota viena attīstītāja rokās kā iepriekš, vēsta Nekā personīga.


Pievienot komentāru

Ukrainā atzīmē Maidana protestu gadadienu, piemin upurus

Kijevā un vairākās citās Ukrainas pilsētās atzīmēta sestā gadadiena kopš tā sauktajiem Maidana protestiem, kuros tika panākta prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča gāšana.

Ievēlēti jauni Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi

LZA Rudens pilnsapulcē par jaunajiem akadēmijas locekļiem ievēlēti divi īstenie locekļi, divpadsmit korespondētājlocekļi, trīs ārzemju un viens goda loceklis.

Probācijas dienesta vadītājs: 4% līdz 6% dzimumnoziedznieku pēc soda izciešanas noziegumus atkārto

Kopumā 4% līdz 6% dzimumnoziedznieku pēc soda izciešanas trīs līdz piecu gadu laikā noziegumus atkārto.

Ugunsgrēkā Ventspilī gājis bojā cilvēks

Ugunsgrēkā 40 kvādrātmetru platībā dega dzīvokļa griesti, siena un starpstāvu pārsegums.

Saeimas komisija aicina sniegt atsauksmes par NEPLP locekļu amatu kandidātiem

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina ieinteresētos sniegt atsauksmes par pieteiktajiem kandidātiem NEPLP uz locekļu amatiem.

Serbija vaino sabiedroto Krieviju spiegošanā

Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs pavēstījis, ka valstī atklātas Krievijas izlūkdienestu darbības, kas saistītas ar Serbijas armiju. Vienlaikus viņš apliecinājis, ka incidents nekaitēs valsts tuvajām attiecībām ar Maskavu.

Tirgus analītiķis: Akciju tirgi, šķiet, atkarīgi tikai no ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

OECD samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, norādot, ka pasaules ekonomikas izaugsmi bremzē pieaugošie tirdzniecības konflikti, vāja biznesa investīciju vide un politiskā neskaidrība.

Gaidāms auksts un lielākoties sauss laiks

Piektdien, 22.novembrī, iestāsties auksts laiks – gaisa temperatūra no rīta vietām austrumos pazemināsies līdz pat -7 grādiem.

Rīgas domes opozīcija rosina Burova atstādināšanu

Rīgas domes opozīcijas partijas savākušas nepieciešamos 20 parakstus, lai rosinātu Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova atstādināšanu.

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Lietuvā diskutē par valsts komercbankas izveidi

Lai risinātu situāciju ar konkurences trūkumu Lietuvas banku sektorā, valsts augstākajā līmenī atbalstu guvusi ideja par valsts komercbankas izveidi.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!