NP: Par kukuļņemšanu notiesātie Latvenergo pārstāvji Satversmes tiesā mēģinās pierādīt, ka nemaz nav bijuši amatpersonas

Par kukuļņemšanu notiesātais bijušais Latvenergo viceprezidents Aigars Meļko un Latvenergo tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs Satversmes tiesā centīsies pierādīt, ka nav bijušas amatpersonas, un tādējādi panākt maigāku sodu, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ja konstitucionālā tiesa lems apsūdzētajiem par labu, lēmums ietekmēs ne vien viņu lietu, bet arī daudz citas jau pabeigtas lietas un skaļus procesus, ko pašlaik izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Pirms deviņiem gadiem starptautiskais energogigants Alstom Šveices prokuratūrai atzinās lielā kukuļdošanā, kas notikusi arī Latvijā ar mērķi panākt, ka kompānijas iegūst tiesības rekonstruēt Latvenergo TEC 2 un Pļaviņu HES.

Latvenergo augstākā vadība, Kārlis Miķelsons un vietnieks Aigars Meļko, vienojās, ka iepirkumos uzvar konkrētas ārvalstu firmas. Nauda tika maksāta caur kādreizējo Alstom pārstāvi Andreju Livanoviču un vēlāk noziedzīgi iegūtos līdzekļus atmazgāja, pērkot nekustamos īpašumus, skaidro Nekā personīga.

Pēc KNAB izmeklēšanas lietas tika sadalītas, un Pļaviņu HES korupcijas lieta tika skatīta pirmā. Tur par 600 000 eiro kukuļu saņemšanu uz apsūdzēto sola sēdās Meļko, Cvetkovs un konsultants Livanovičs. Tomēr tiesa negaidīti atzina, ka Meļko darbojies kā privātpersona, un sodīja viņu ar naudas sodu, bet Cvetkovu attaisnoja.

Rīgas rajona tiesnese Silineviča spriedumā atsaucās uz 2014.gadu, kad 11.Saeima Krimināllikumā precizēja amatpersonas definīciju, tajā iekļaujot arī valsts un kapitālsabiedrības. Tiesnese vērtēja, ja noziegums pastrādāts līdz 2014.gadam, Latvenergo valdes locekļi par amatpersonām nav uzskatāmi.

Prokuratūra nākamajām tiesu instancēm norādīja, ka 11.Saeima amatpersonas definīciju Krimināllikumā tikai precizēja, nevis paplašināja.

Par visu apstrīdēto periodu Latvenergo viceprezidents Meļko ir arī sniedzis valsts amatpersonas deklarācijas, atgādina raidījums.

Arī Rīgas apgabaltiesa un Augstākā tiesa piekrita, ka Meļko un Cvetkovs bijuši valsts amatpersonas, un viņiem piesprieda reālus cietumsodus.

Tomēr Nekā Personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka Meļko un Cvetkovs ar advokātu biroja Šķiņķis un Pētersons sagatavotu sūdzību vasarā vērsās Satversmes tiesā un tagad ir ierosināta lieta par to, ka viņi nemaz nav bijuši valsts amatpersonas.

Notiesātie Satversmes tiesai raksta, ka apstrīdētā norma Krimināllikumā nav pietiekami skaidra, jo neesot varējuši paredzēt, ka tā viņiem tiks piemērota, ziņo Nekā Personīga.

Raidījums norāda, ka, tā kā Satversmes tiesas spriedumam ir likuma spēks, ja tā nolems, ka Krimināllikuma norma līdz noteiktam laikam neattiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem, vairākās KNAB lietās saruks sodi vai  pat draud izgāzties izmeklēšanā esoši procesi.

Tiesā patlaban pirmajā instancē atrodas Latvenergo pamatlieta, kurā kukuļa apmērs ir četri miljoni. Tajā uz apsūdzēto sola sēž kādreizējais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, Meļko un vēl viena amatpersona – TEC 2 rekonstrukcijas grupas direktors Ēriks Priednieks.

Vēl par šo tematu: Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Livanovičs un Meļko nogādāti ieslodzījuma vietā, bet Cvetkovs aizturēts

Saeimas uzdevums tagad ir Satversmes tiesā skaidrot, ko deputāti savulaik bija domājuši, grozot Krimināllikumu un cik likums iepriekš bija kvalitatīvi sagatavots, informē raidījums.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurors Māris Leja Nekā personīga gan min, līdzīgos gadījumos, piemēram, Vācijas konstitucionālā tiesa ļoti reti atzinusi, ka likuma norma nav bijusi pietiekami skaidra.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas