bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

NP: Rāvis, Skoks un Putāns par Biķernieku trases zemi no valsts prasa trīsreiz vairāk nekā tā vērta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nekā personīga, Guntis Rāvis, Igors Skoks, Andris Putāns, Tālis Linkaits, CSDD, Biķernieku trase, Satiksmes ministrija, Aivars Aksenoks, Projektu attīstības aģentūra

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns būtu gatavi valstij pārdot sev piederošos 18 hektārus no Biķernieku sporta bāzes zemes par trīs reizes lielāku summu nekā atzīta tās vērtība, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Raidījums norāda, ka uzņēmējs Igors Skoks pirms vairāk nekā desmit gadiem, apejot likumus, kļuva par maksātnespējīgas Biķernieku sporta bāzes apsaimniekotāja īpašnieku, un pēc tam viņš kopā ar Gunti Rāvi un Andri Putānu nopirka 18 hektārus Biķernieku zemes. Sporta trases vietā bija iecerēts celt privātmājas un dzīvokļu namus.

Pēc tam, kad Skoka firma ar administratora Vaira Brīzes palīdzību bija ieguvusi Satiksmes ministrijai (SM) piederošā uzņēmuma Biķernieku kompleksā sporta bāze kontrolpaketi, prokuratūra pārbaudīja darījumu un lika Uzņēmumu reģistram izslēgt Skoka firmu no sporta bāzes īpašniekiem, atgādina Nekā personīga.

Pašlaik privātajiem īpašniekiem pieder Biķernieku bāzes daļa, uz kuras atrodas daļa autošosejas, spīdveja stadions, skatītāju tribīnes un ieejas vārti.

Valdība Biķerniekiem piešķīrusi nacionālas sporta bāzes statusu, kas liedz zemes īpašniekiem brīvi rīkoties ar savu īpašumu, bet teritorijas apsaimniekošanu nodeva Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rokās. Zeme no trim miljonāriem tiek nomāta piespiedu kārtā, informē raidījums.

Nekā personīga vēsta, ka pirms gada Rāvis, Skoks un Putāns vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā, prasot saviem zemes gabaliem noņemt traucējošo nacionālās sporta bāzes statusu. Ministrija iesniegumu pat nevērtēja, jo statusa atcelšanai nepiekrita CSDD, kam pieder būves uz privātās zemes.

Zemes īpašnieki esot sūdzējušies, ka CSDD teritoriju iznomājuši diviem citiem privātuzņēmējiem, pārkāpj atļautā trokšņa līmeni un nodarbojas ar patvaļīgu būvniecību. Direkcija gan skaidro – neko pārbūvēt uz privātās zemes tā nevar, jo īpašnieki atsakās saskaņot būvprojektus.

«Privātie īpašnieki neļauj trasei attīstīties, jo, lai saskaņotu kādus būvprojektus, ir nepieciešama viņu atļauja. Šeit jāpiezīmē, ka tieši uz privāto īpašnieku zemes atrodas vairāk nekā 50 CSDD piederošas būves, kuras pamazām nokļūst graustu stāvoklī, jo viņām ir jāveic rekonstrukcija, jāveic mūsdienīga uzlabošana, piemērošana sacensību vajadzībām, sportistu, apmeklētāju vajadzībām, tajā skaitā arī tribīnes atrodas uz privāto īpašnieku zemes,» Nekā personīga komentē CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

Pēc tam, kad IZM attiecās atņemt nacionālās sporta bāzes statusu, privātie īpašnieki CSDD piedāvāja zemes gabalus atpirkt par 10,7 miljoniem eiro, lai gan direkcijas noalgotie vērtētāji īpašuma cenu aplēsa ap 3,5 miljoniem eiro, ziņo raidījums.

2019.gada nogalē valdība atbalstījusi SM ierosinājumu 18 hektārus Biķernieku zemes atpirkt, ja vajadzēs – piespiedu kārtā, vēsta Nekā personīga.

«Šajā kompleksā liela daļa zemes ir privātīpašnieku rokās, un faktiski privātīpašnieki terorizē apsaimniekotājus, neļaujot ne uzturēt kārtībā esošo īpašumu, nedz arī kaut kādā veidā attīstīt,» vērtē satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Cenu, par kādu valsts būtu gatava iegādāties zemi, viņš gan nenosauc.

Privātie īpašnieki provizoriskos 3,5 miljonus neuzskata par atbilstošiem patiesajai vērtībai, informē raidījums un pieļauj, ka zemes saimnieki varētu arī prasīt kompensēt negūtos ienākumus, jo nacionālās sporta bāzes statuss liedzis īsteno biznesa ieceres.

Lasiet arī: De facto: Tiesības tīrīt Rīgas ielas par 150 miljoniem tiek ar Šķēli, Rāvi un Mamedovu saistītiem uzņēmumiem

Nekā personīga informē, ka Guntis Rāvis savu daļu Biķerniekos nodevis dēlam Rihardam. Viņa, Skoka un Putāna intereses pārstāv SIA Projektu attīstības aģentūra.

Tās valdes locekle Kristīne Maurzaķe-Dorša apgalvo, ka uzņēmums ir gatavs konstruktīvam dialogam un ir piedāvājis CSDD apmainīt zemes gabalus, kas ļautu gan attīstīt sporta bāzi, gan zemes īpašniekiem veikt komercapbūvi.

Ja vienoties neizdosies, Saeima var lemt par zemes piespiedu atsavināšanu. Pēc privāto īpašnieku izmešanas, CSDD sola īstenot grandiozus plānus auto un motosportā, kā arī riteņbraukšanā.


Pievienot komentāru

Klimatam veltītā Davosas forumā pretējus skatījumus paudīs Tunberga un Tramps

Davosā, Šveicē otrdien, 21.janvārī, sākas Pasaules Ekonomikas forums, un tas ir veltīs ekonomikas pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pretēji skatījumi ir gaidāmi ASV prezidenta Donalda Trampa un klimata aktīvistes Grētas Tunbergas.

Arī Jūlija Krūmiņa sodīšana par nelikumīgu partijas finansēšanu neesot iemesls ZZS nepiešķirt valsts finansējumu

Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz pārtraukt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai.

Gaisa spēku komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pulkvežleitnants Masulis dienējis dažādos amatos Gaisa spēkos, tostarp bijis Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandieris un Gaisa spēku štāba priekšnieks, un starptautisku dienesta pieredzi ieguvis NATO štābā.

Ģirģens: Plašāks pretendentu loks VP vadītāja amatam būtu sabiedrības interesēs

Plašaks pretendentu loks Valsts policijas priekšnieka amatam būtu sabiedrības interesēs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Valodas inspektori Igaunijā lūdz Hesburger pārtulkot «drive-in» zīmes

Igaunijas Valodas inspekcija norādījusi somu ātrās ēdināšanas tīklam Hesbruger, ka tas pārkāpj Valodas likumu, izvietojot zīmes ar anglisko uzrakstu «drive-in» bez tulkojuma igauņu valodā.

Piemin arī barikāžu laika žurnālistus

«Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un mēs paši – jaunāki, bet mēs un mūsu atmiņas ir tās pašas – par Latvijas brīvību.»

Lietuva pārdēvēs autoceļus, godinot Baltijas ceļu; mudinās Latviju un Igauniju darīt tāpat

Lietuva plāno godināt Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi aicināt līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju.

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām kandidātiem VP vadītāja amatam, nevis pret konkursa rīkošanu

Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām Valsts policijas vadītāja amata kandidātiem, bet nevis pret konkursa rīkošanu, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!